lieku šo tēmu pie attiecībām, jo jebkura cilvēku komunikācija tacu ir attiecības, vai ne?
šoreiz nebūs runa par iepazīšanos ar vīriešiem. lai gan kāpēc gan ne - viņi jau arī ir cilvēki. :) precizēšu - par iepazīšanos romantiskiem nolūkiem šoreiz ne.
ir tā, ka mani vismīļākie un dārgākie draugi jau vairāk kā gadu atpakaļ iz aizbraukuši - izmētāti pa pasauli un katrs savā malā. tikvien kā pa svētkiem sazvanamies, vai šad tad skaipā pačalojam. un par spīti tam, ka man ir gan puisis, gan viena laba draudzene, jūtos diezgan vientuļi. nav vairs to ballīšu, kas kādreiz bija, kad varējām sapulcēties 20 cilvēki pie kāda mājās vai kāds bariņš aiziet uz bāru un jautri papļāpāt. pirmssvētku pārdomās sapratu, ka patiesībā jau tie draugi bija kā saikne uz jaunām pazīšanām. jo šie cilvēki, ar kuriem kopā pavadīju laiku spēja zibenīgi iepazīties un sadraudzēties ar citiem, kā arī sapazīūstināt pārējos. bet pati tā es nevaru, pat nezinu, kāpēc.
tātad pastāstiet, kā jūs iepazīstaties ar cilvēkiem? vai tieši pretēji - kas ir tas, kas jūs attur no komunicēšanas ar svešinieku?
un vai jums pašām ir viegli iepazīties?
1402
