Man riebjas lauki, jo man nepatīk daba kā tāda. Mani nesajūsmina pļavas, meži, siena gubas, zirgi, cūkas, aitas, suņi. Nepatīk un viss. Galvenokārt tāpēc, ka pļavās pilns ar visādiem mošķiem (citi tos sauv par kukaiņiem) un man riebjas, ja kāds rāpjas vai lido manā virzienā. Vienīgā dabas izpausme man ir tīkama - zaļumi šķīvī un pastaigas pilsētas parkā, kur ir asfaltēti celiņi, nopļauta zāle un tik saindēta vide, ka kukaiņu tikpat kā nav.
Bet es cienu cilvēkus, kas sajūsminās par dabu, dzīvniekiem- katram savas intereses. Tiem, kam patīk daba- tiem vieta laukos, kam nepatīk- netīrā pilsētā :) Un laukos dzīvojošos saukt par lauķiem ir nekorekti. Lauķi ir nievājošs apzīmējums, ko velta nekulturāliem, prastiem cilvēkiem- lai kādu nosauktu par lauķi, viņam nemaz nav jānāk no laukiem, tikpat labi lauķis var visu mūžu Rīgā dzīvot.