lauķi Rīgā

Tas tač no cilvēka atkarīgs!

Es esmu Rīgā tāpēc, ka iegūstu augstāko izglītību, bet arī nevēlos šeit visu savu dzīvi nodzīvot!

Nu traki, ka man nav zirgs, ar kuru braukt katru dienu uz darbu....

Efeja-Feja , a kapēc Tu esi iedomājusies, ka blondie Rīgas zaļi var braukt Lexusā un man ar tramvaju jābrauc????

Nu,es esmu Rīgā,jo man te ir lielākas iespējas.Man ļoti patīk mājās,kas nav Rīgā,bet sakoptā mazpilsētā.Taču,man augstākā izglītība tomēr nav pie kājas.Es sev gribu to maģistru un viss.Un man pie kājas,ko par manu vēlmi domā kkādi nepazīstami apkārtējie.
Turklāt,lielākas iespējas atrast darbu ir Rīgā,nevis manā mazpilsētā.
Man ir līdzīgi kā blush.Man vajag no abām vietām mazliet.Nevarētu sēdēt tikai Rīgā,tāpat nevarētu sēdēt tikai savā māju mazpilsētā.

ļoti vienkārši tapēc, ka foršie Rīgas čali tusē ar blondiem rīgas zaķiem, nevis ar tādām lauķēm kā tu. Vai neesi pamanījuis, ka Rīgā viss ir vērsts uz ārišķību, pompozitāti, izrādīšanos un dižošanos.
Diemžēl, tāpēc es pati kaut dzimusi rīdziniece gribētu dzīvot vietā kur var būt patiesāka, nevis lekt visiem līdzi ar uzsplīlētību.

23 gadus esmu nodzīvojusi Rīgā, bet neko tādu neesmu pamanījusi. :D
Tas, ka tu tādā sabiedrībā apgrozies, nenozīmē, ka visi ir tādi.

Visu mūžu esmu dzīvojusi pilsētā un vairāk kā 10 gadus pašā Rīgas centrā,es nevarētu dzīvot kaut kur kur ir klusi ,jauki un puķītes ,jo man pietrūkst tās burzmas un trokšņa un nepārtrauktās dzīvības šeit.

Tu tiešām liecies jocīga ar saviem komentāriem, ne vien šajā diskusijā vien.

hmm, būs tev lauku māja ar kamīnu, dīķis un zirgs... un ko tu darīsi? kur tu strādāsi? vāksi sienu savam zirgam?

ja lauki nav tālu no pilsētas, jā, var strādāt pilsētā, braukāt uz laukiem, bet ja tālu? sēdēt tur un audzēt kartupeļus?

Es domāju, ka ir jāpadzīvo abās vietās, lai saprastu, ko cilvēks īsti vēlas. Es, piemēram, arī gribētu balansu - māju pierīgā vai tuvu kādai citai pilsētai, bet ir vajadzīgs auto, ir vajadzīgs daudz naudas, lai uzbūvētu māju ar kanalizāciju, kamīnu utt. Daudz naudas var nopelnīt tikai pilsētā, vai arī jābūt lielzemniekam.
Ideāli būtu dzīvot ārpus pilsētas, strādāt darbu no mājām (piemēram, tulkošanu), bet būt ar transportu un regulāri apmeklēt kādus pasākumus vai ko citu pilsētā.
Jautājums, kā nodrošināt sev to darbu no mājām un par ko uzcelt to foršo māju.

ai, Tu aprobežotā lose....
es pati varu sev mašīnu nopelnīt, man nav jāguļas apakšā puikām, lai ar ma''sīnu braukstu :D

Mans tēvs dzīvo 30km no Rīgas netālu no jūras:), it kā nav baigie lauki, bet tomēr, lai tiktu līdz sab.transportam, tad nepieciešams 20min.ar kājām iet un transports brauc 1-2h reizi, veikals no majām tuvākais 2km. Ikkreiz, kad esmu ciemos pie viņa sajūta, ka esmu laukos. Īpaši tagad ziemā.

Es uz Rīgu aizgāju dzīvot, jo man apnika ar sab.transportu katru dienu 50min.braukt un pēc tam vēl atpakaļ + iešana ar kājām caur mežu..īpaši ziemā baisi..un arī gribējās uzsākt patstāvīgu dzīvi nevis ar vecākiem.

Man ir privātmāja laukos, kur braucu atpūsties, bet ilgākais ko es varu tur pavadīt ir 2 dienas. Lai arī tur ir ļoti skaisti un idilliski, bet es esmu pilsētas cilvēks un man ir nepieciešama pilsētas kņada. Pilsētā varu noslēpties no burzmas, bet laukos šo troksi ienest nav iespējams.

dzīvoju pierīgā, un, ja Magdalēna sevi sauc tagd par lauķi, tad es arī tāda esmu :) kaut gan vispār es sevi neuzskatu par lauķi, jo no laukiem, ko parasti saprot ar šo vārdu, esmu ļoti tālu. autobuss man ir pusminūtes gājienā, kursē 2x stundā, apkārt visi lielveikalu paveidi utt utt. bieži savā mazpilsētā jūtos pilsētnieciskāka kā mans draugs Rīgā savā rajonā. un nekad negribēšu dzīvot Rīgā :)

Es kādreiz paspēju padzīvot tādos laukos, kur pirts sabruka, āra tualete nobrukusi, un tur dzīvoja pensionārs!!!

Tāpēc es sapratu, ka varu izdzīvot jeebkur, bet arī uzzināju, ka var būt arī tādi lauki!

Tāpēc s pateics katru rītu dievam, ka man ir duša, laiela vanna un mana pilsētnieces izlutinātība...

pazīstu arī citus laikus ar normālu pirti un tualēti iekšā, bet tur atī jāstrādā, jāsagatavo malka utt.,

Visideālāk dzīvot tā, ka dzīvo mamma, no Rīgas ne pārāk tālajā pilsētiņā un pāris km no pilsētiņas ir tie otrie manis aprakstīti lauki!

Esmu no dziļākajiem laukiem. Bet man tur nav ne mājas, ne dīķa, ne lopiņu.
Tāpat tur nav darba, nav skolas, tur viss ir skumīgi. Tur ir nabadzība.
Es gribu sniegt sev un saviem mīļajiem visu to labāko un tādēļ man vajag izglītību, man vajag darbu. Un tas ir pilsētā.

Un vispār, pašlaik dzīvojot pierīgā, jāsaka, situācija arī nav diez ko spīdoša. Te nevar iepirkties, jo ir tikai viens mazs veikals ar cenām debesīs. Darba vietu te arī nav īpaši daudz, visi brauc strādāt uz Rīgu. Sabiedriskais it kā ir, bet prasās daudz biežāk. Un kur nu vel runāt par kafejnīcām (nevis dzertuvēm). Bet attīstība, protams, ir lielākakenā dziļos laukos.
Tā nu turpat aiz Rīgas robežas sanāk arī jau lauki.

Esmu lauķe vistiešākajā nozīmē, bet tas nenozīmē,ka man nav ne izglītība ne darbs,protams man ir savi mērķi dzīvē - pie pirmās iespējas mācīšos vēl un vēl. Izvēlēšos Rīgu tikai priekš mācīšanās,jo patreiz man nav nekas jaukāks un mīļāks par savu lauku māju un mieru, protams pietrūkst cilvēki un apkārtējā kņada,tad arī dodos uz pilsētu un izlaidējos,bet neteiktu,ka īpaši atšķiros no pilsētas dāmām,mazāk pucējos,sliktāk uzvedos vai izskatos. Bez mums, lauķiem, jums tāpat neiztikt...

galēji dziļos laukos nevarētu dzīvot, jo man vajag to sajūtu, ka pilsēta ir salīdzinoši netālu (nu ok, teiksim Rīga, nevis vienkārši "pilsēta"), jo man vajag iespēju, ka klusumu un mieru var nomainīt pret pilsētas kņadu - lai nav tā, ka brauciens uz Rīgu jāieplāno gandrīz nedēļu iepriekš.
bet dzīvošana Rīgā arī nav mans piepildījums, taču sapņoju par kādu citu LV pilsētu.

pašlaik dzīvoju kādus 37km no Rīgas un vienīgais, kas man pietrūkst, ir pašai savs personīgais auto.