Man pietrūkst kāda ar ko es varētu izrunāties, jo ir tik daudz sakrājies! Draudzenēm pašām savas problēmas un šīs emocijas ir jau kādu ilgāku laiku. Daļa jau viņām ir izstāstīta, bet nedomāju, ka mani viņas saprot!(Vismaz paliek tādas domas pēc sarunām)
Kā jau visas tēmas šeit lielākoties ir par attiecībām un vīriešiem! arī šī!
nejautāju nekādu padomu. man vienkārši gribas "izkratīt sirdi"
stāsts ir tāds, ka ilgāk nekā 8 mēnešus nespēju nekādi pārdzīvot šķiršanos. zinu jāiet ir tālāk dzīvē, bet ik pa laikam mani viss velk atpakaļ šajā pagātnē! Ar viņu esam palikuši draugi un ik pa laikam jau parakstāmies. Bet emocijas nelaiž vaļā. Arī tagad sēžu un raudu. it kā Jauns gads, jābūt jauniem mērķiem, sapņiem un viss, kas bijis ir bijis un palicis (vismaz jāmēģina atstāt) vecajā gadā, bet... ziniet. laiks neko daudz nedod. sanāca mums strīds sakarā ar viņa bijušo.. viņam vajadzēja laiku pārdomām un gala rezultāts. pa šo laiku viņš tikai attālinājās vairāk un vairāk.līdz vienā dienā mana sirds vienkārši tika saplēsta miljons gabaliņos.! Tas joprojām ir tiik sāpīgi!
Nekādas citas nodarbošanās, arī citi vīrieši nespēj man likt viņu aizmirst! Es reizēm pat pati sev pārmetu par to, ka man ir jābūt stiprai, bet ziniet.. neizdodas! Un arī mani kritēriji ir samēra strikti, esmu izvēlīga.. jau pirms viņa biju.. bet tagad visi tiek pielīdzināti viņam. Mana latiņa ir pacelta augstu.. bet nolaist zemāk to nespēju! Jo negribas jau nolaist zemāk to latiņu, ja kāds bija spējīgs pārlēkt viņai pāri, lai cik augstu tā būtu pacelta! Es jūtos izsmelta. iztukšota.
piedodiet, ka tik gari, varbūt sekli. Bet man vienkārši gribējās kaut mazliet atbrīvoties no emocijām, kas tagad ir manī!