Ikdiena kā slidkalniņš.
Augšā, lejā, augšā, lejā...Vētraini, elpu aizraujoši, reizēm riskanti, bet noteikti ne garlaicīgi.
Tiem, kuri laižas lejā, jāatceras, ka būs atkal jākāpj pa kalnu augšā. Tas būs ilgāk un grūtāk.
Tiem, kuri stāv kalnā, varbūt gribētos tur arī palikt. Bet stāvot augšā neko jaunu nevari iemācīties. Un nekādu piedzīvojumu. Bet dzīve bez piedzīvojumiem nav nekāda dzīve.
Lai mums izdodas noturēties seglos Ugunīgā Zirga gadā!
Priecīgus Ziemassvētkus mums visiem!