Sveiki!
Situācija sekojoša:
Vīram bija darba pasākums, uz kuru es netiku ņemta līdzi jau uzreiz paziņojot,(pat nepiedāvājot) ka es negribēšot dejot un tikai gribēšu ātrāk mājas un novākt no plača (kas ir daļēji taisnība).
Protams, pasākumā bija meitenes ar kurām dejoja (meitenes aizņemtas)
Visu godīgi pastāstīja, es, protams, uzbūru drāmu, jo mani šis ļoti trigero, par ko ir informēts.
Ikdienā mūsu attiecības nav no tām labākajām un šis viņas vēl vairāk sačakarēja... noslēdzos sevī un negribu runāt, jo prāts izspēlē visādas ainas, kaut nav īsti devis iemeslu, lai būtu aizdomas.
Esmu atvainojusies, bet iekšā vienalga pretīga sajūta. Saprotu, ka problēmas ir manā galvā, bet uzskatu, ka arī daļēji viņa vaina, jo kā jau minēju, viņš ļoti labi zin, kā reaģēju uz šīm situācijām