Domstarpība

Vai vispār reāli pārcelties uz Latviju, ja vīram materiālais tik svarīgs?
Ar māju vai bez, Latvijā algas vismaz 3 reizes zemākas. Bet materiālās prasības nekur nezudīs, māja būs vajadzēs moci, jaunu auto, lauku māju, vasarnīcu..

akul12 @ 20.07.2025 11:55

Vai vispār reāli pārcelties uz Latviju, ja vīram materiālais tik svarīgs?
Ar māju vai bez, Latvijā algas vismaz 3 reizes zemākas. Bet materiālās prasības nekur nezudīs, māja būs vajadzēs moci, jaunu auto, lauku māju, vasarnīcu..

Tas arī manu prātu nodarbina brīžiem.

Kanga @ 20.07.2025 10:28

Hobiju trūkums ir galvenā diskusijas problēmas sakne?
Atbildot uz jautājumu - jā. Man nekad nav bijis kas tāds kas aizrauj. Esmu mēģinājusi šo un to, bet nekas tāds, lai būtu sajūsmā un gribētu ar to piepildīt savu dienu.

Ja tev būtu kādas intereses un lietas, ko darīt, tad prāts un rokas būtu nodarbinātas, pati būtu laimīgāka, atliktu mazāk laika čīkstēšanai.

akul12 @ 20.07.2025 11:55

Vai vispār reāli pārcelties uz Latviju, ja vīram materiālais tik svarīgs?
Ar māju vai bez, Latvijā algas vismaz 3 reizes zemākas. Bet materiālās prasības nekur nezudīs, māja būs vajadzēs moci, jaunu auto, lauku māju, vasarnīcu..

Tās "algas trīs reizes zemākas" arī daudzos gadījumos ir pasakas. Daudzos gadījumos nekādas 3 reizes tur nesanāk, turklāt svarīgāka ir to algu pirktspēja. Mums ir draugi, kas šeit pelnīja virs vidējā un virs vidējā pelna arī "laimes zemē". Taču saka, ka dzīves kvalitāte mums te Latvijā noteikti ir augstāka, jo "laimes zemē" tā dzīve ir ļoti dārga, it sevišķi, kad ģimenei ar vairākiem bērniem vajag mājokli. Daļa tādu draugu atpakaļ nebrauc vien tādēļ, ka ir iedzīvojušies un pārcelties atkal būtu grūti, bet vairākas draugu ģimenes pēc 3-5 gadu emigrācijas ir atpakaļ no "laimes zemēm".

Kanga @ 20.07.2025 10:28

Hobiju trūkums ir galvenā diskusijas problēmas sakne?
Atbildot uz jautājumu - jā. Man nekad nav bijis kas tāds kas aizrauj. Esmu mēģinājusi šo un to, bet nekas tāds, lai būtu sajūsmā un gribētu ar to piepildīt savu dienu.

bet tad kāda starpība, kur tu neko nedari - svešumā vai Latvijā? Pagaidām vienīgais, ko no šeit rakstītā var pārmest vīram - ka aprecējis bezmugurkaulnieku. Tas ir ērti kādu brīdi, bet pieļauju, ka pienāks brīdis, kad arī vīru izbesīs. Pavisam noteikti tas izskaidro arī vīra aizraušanos ar darbu.

fifinators @ 20.07.2025 13:11

Ja tev būtu kādas intereses un lietas, ko darīt, tad prāts un rokas būtu nodarbinātas, pati būtu laimīgāka, atliktu mazāk laika čīkstēšanai.

Stipri šaubos, ka ja sāktu intensīvi adīt, es mazāk gribētu mājās.

Tutuvojies @ 20.07.2025 14:02

bet tad kāda starpība, kur tu neko nedari - svešumā vai Latvijā? Pagaidām vienīgais, ko no šeit rakstītā var pārmest vīram - ka aprecējis bezmugurkaulnieku. Tas ir ērti kādu brīdi, bet pieļauju, ka pienāks brīdis, kad arī vīru izbesīs. Pavisam noteikti tas izskaidro arī vīra aizraušanos ar darbu.

Nē, vīrs strādā citu mērķu vadīts. Starpība ir tajā kur ir radi, draugi, māju sajūtas un labsajūta.

Piedod, bet tas izklausās pilnīgi stulbi. Tavs vīrietis cenšas darīt visu lai tev un bērniem būtu māja, nauda, auto un viss ko vēlaties, bet tu tupi čīksti par velmi atgriezties Latvijā bez izglītības. Ko tu šeit darīsi? Douglasa strādāsi vai mājās sveces liesi un pārdosi? Šķiet ka tev mazliet vajag attapties jo izklausas bērnišķīgi ka - es gribu, es gribu, vīrs nē. Kapēc neko nedari? Kapēc nestrādā neko, nav hobiji? Kaut kā bišķīt savācies un saņemies un atbalsti savu vīru, pat žēl palika to veci

debestinaa @ 20.07.2025 15:40

Piedod, bet tas izklausās pilnīgi stulbi. Tavs vīrietis cenšas darīt visu lai tev un bērniem būtu māja, nauda, auto un viss ko vēlaties, bet tu tupi čīksti par velmi atgriezties Latvijā bez izglītības. Ko tu šeit darīsi? Douglasa strādāsi vai mājās sveces liesi un pārdosi? Šķiet ka tev mazliet vajag attapties jo izklausas bērnišķīgi ka - es gribu, es gribu, vīrs nē. Kapēc neko nedari? Kapēc nestrādā neko, nav hobiji? Kaut kā bišķīt savācies un saņemies un atbalsti savu vīru, pat žēl palika to veci

Es nevaru īsti saprast kapēc jums ir radusies doma par to, ka es nestrādāju? Es dotajā brīdī esmu BKA, man ir mazs zīdainis. Pirms tam strādāju 300h nedēļā lai arī finansiāli ieguldītos.
Lieta ir tajā, ka māja ir vienpersonisks lēmums. Mums tur nebija diskusija par to ko tas no mums prasīs. Cilvēks grib un cilvēkam ir. Mēs neesam ar pliku pēcpusi arī Latvijā un bez tās mājas. Tomēr es cilvēkam to neliedzu. Ja grib, lai ir.

law7 @ 20.07.2025 13:55

Tās "algas trīs reizes zemākas" arī daudzos gadījumos ir pasakas. Daudzos gadījumos nekādas 3 reizes tur nesanāk, turklāt svarīgāka ir to algu pirktspēja. Mums ir draugi, kas šeit pelnīja virs vidējā un virs vidējā pelna arī "laimes zemē". Taču saka, ka dzīves kvalitāte mums te Latvijā noteikti ir augstāka, jo "laimes zemē" tā dzīve ir ļoti dārga, it sevišķi, kad ģimenei ar vairākiem bērniem vajag mājokli. Daļa tādu draugu atpakaļ nebrauc vien tādēļ, ka ir iedzīvojušies un pārcelties atkal būtu grūti, bet vairākas draugu ģimenes pēc 3-5 gadu emigrācijas ir atpakaļ no "laimes zemēm".

Nu jau 5+ gadi pie mums mājoklis arī dārgs 😁
PĀrrēķinot ārzemju algās... tikpat liels slogs, kā ārzemēs nopirkt 700-800tk vērtu māju

Kanga @ 20.07.2025 15:49

Es nevaru īsti saprast kapēc jums ir radusies doma par to, ka es nestrādāju? Es dotajā brīdī esmu BKA, man ir mazs zīdainis. Pirms tam strādāju 300h nedēļā lai arī finansiāli ieguldītos.
Lieta ir tajā, ka māja ir vienpersonisks lēmums. Mums tur nebija diskusija par to ko tas no mums prasīs. Cilvēks grib un cilvēkam ir. Mēs neesam ar pliku pēcpusi arī Latvijā un bez tās mājas. Tomēr es cilvēkam to neliedzu. Ja grib, lai ir.

Varbūt variants ir, ka Jūs ar bērnu braucat atpakaļ ātrāk, piemēram, pēc tā gada? Un vīrs vēl kādu gadu tad paliek, nokārto lietas un pievienojas Jums pēc laiciņa? Tāds sportistu modelis būtu, bet nu neko. Ja Jums ir savs atbalsta loks ar tuviniekiem, varbūt par ok variants, kas mazina saspringumu ģimenē.

Kanga @ 20.07.2025 15:49

Es nevaru īsti saprast kapēc jums ir radusies doma par to, ka es nestrādāju? Es dotajā brīdī esmu BKA, man ir mazs zīdainis. Pirms tam strādāju 300h nedēļā lai arī finansiāli ieguldītos.
Lieta ir tajā, ka māja ir vienpersonisks lēmums. Mums tur nebija diskusija par to ko tas no mums prasīs. Cilvēks grib un cilvēkam ir. Mēs neesam ar pliku pēcpusi arī Latvijā un bez tās mājas. Tomēr es cilvēkam to neliedzu. Ja grib, lai ir.

300h nedēļā ir baigi daudz 😀 30 stundas varbūt, kas nav baigā pārstrādāšanās vai kas īpaši izceļams. Bet kopumā lielākā problēma ir tā, ka nevar saprast, kur ir problēma un ko īsti autore grib. Jo būtībā ir tikai trīs varianti. Palikt ar vīru, atgriezties ar vīru vai atgriezties vienai. Ja gribiatgriezties mājās, kur problēma? Brauc mājās, ja reiz nodrošinājums ir pietiekams. Arguments var būt mazais bērns, kuru gan jau foršāk būtu audzināt ar atbalstošiem tuvākajiemm cilvēkiem, nevis vienai, ja nav izdevies tādus atrast ārzemēs. Vīrs lai paliek un nopelna pārējo naudu, ko grib. Baigi izklausās, ka vīru atgriezties nebūs tik viegli pierunāt un varbūt arī nevajag - ja te to naudu neizdosies tik viegli sapelnīt, var sākt borzīt. Te gan, ja ir dzīvesvieta, atkristu īres maksājumi un to vajadzīgo naudu pat ātrāk varētu sakrāt. Nu un vēl ir trešais variants - vienk beidz ņergāties un sāc veidot dzīvi tur, kur esi.

Tutuvojies @ 20.07.2025 16:34

300h nedēļā ir baigi daudz ? 30 stundas varbūt, kas nav baigā pārstrādāšanās vai kas īpaši izceļams. Bet kopumā lielākā problēma ir tā, ka nevar saprast, kur ir problēma un ko īsti autore grib. Jo būtībā ir tikai trīs varianti. Palikt ar vīru, atgriezties ar vīru vai atgriezties vienai. Ja gribiatgriezties mājās, kur problēma? Brauc mājās, ja reiz nodrošinājums ir pietiekams. Arguments var būt mazais bērns, kuru gan jau foršāk būtu audzināt ar atbalstošiem tuvākajiemm cilvēkiem, nevis vienai, ja nav izdevies tādus atrast ārzemēs. Vīrs lai paliek un nopelna pārējo naudu, ko grib. Baigi izklausās, ka vīru atgriezties nebūs tik viegli pierunāt un varbūt arī nevajag - ja te to naudu neizdosies tik viegli sapelnīt, var sākt borzīt. Te gan, ja ir dzīvesvieta, atkristu īres maksājumi un to vajadzīgo naudu pat ātrāk varētu sakrāt. Nu un vēl ir trešais variants - vienk beidz ņergāties un sāc veidot dzīvi tur, kur esi.

Pārteicos, mēnesī.
Pēc noklusējuma ir tā, ka es pilnīgi saprotu vīra motivāciju. Problēma rodas tajā, ka es uz dzīvi skatos citā prizmā. Es nežorgāju sevi vietā, kura man riebjas ar domu, ka pienāks x stunda, kurā būšu laimīga, tapēc tagad atlieku daudzas lietas dzīvē, lai gan neviens šo x stundu nav solijis. Principā mums abiem dzīve līdz šim ir bijusi darbs un mājas, ar ļoti retiem izņēmumiem. Pieļauju ka man pietrūkst kaut kāda dzīves garša, kuru es varu iegūt Latvijā. Tur ir draugi, radi, paziņas, pasākumi, labs laiks arī biežāk nekā te. Arī atbalsts lielāks, var bērnu atstāt radiem lai iztrautos pati kaut kur. Citādi mēs te abi divi vien. Bez sava ciema.
Dzīvošana šeit jau sākotnēji bija kā pagaidu uzstādījums mums abiem. Es gan jau sākotnēji atbraucot neuzliku sev termiņu, taču ar katru gadu jūtu, ka velk mājās vairāk un vairāk.
Par tiem variantiem mājupbraukšanai ir tā, ka es pieļauju tikai vienu opciju - braukt kopā. Es nespēju iedomāties attāluma attiecības un arī bērnkopībā viņš ir lielākais palīgs. Loģiski ka es nedzīvošu ar viņa radiem zem viena jumta un negaidīšu kad tie pildīs tēva funkciju. Tapēc kaut kā loģiski liekas, ka dodamies abi kopā, kā ģimene. Un jā, ir pašiem sava dzīvesvieta, bet viņš atkal nav gatavs krāt, piemēram, piecus gadus Latvijā, ja to var sakrāt trijos gados šeit.
Manai motivācijai braukt uz Latviju ir tikai emocionāli aspekti, ko viņš neuzskata par pietiekamiem argumentiem, lai to arī īstenotu. Savukārt viņa palikšanai šeit ir finansiāli motīvi, kurus līdz galam neizprotu es, jo nedzīvoju lietām. Tapēc mēs šajā jautājumā rīvējamies.

Kā es redzu šo situāciju tiktāl, cik tu mums esi atklājusi:
Tev ir zīdainis, tāpēc iedomājos, ka esi daudz emocionālāka, kā parasti. Bet tas arī nenozīmē, ka tavas sajūtas nav vērā ņemamas. Varu saprast arī to, ka šobrīd akūti trūkst ģimenes atbalsta. Un tādas dramatiskas dzīves pārmaiņas būs vieglākas, kamēr bērns pavisam maziņš.
Bet tagad padomāsim no otras puses. Tavs vīrs dara visu, kas ir viņa spēkos, lai jums nekā netrūktu. Nav jau tā, ka krāj divvietīgai sporta mašīnai. Viņš grib, lai jums trijatā ir forši un ērti labiekārtotā vidē. Varbūt pieteiksies vēl viens… māja noderēs. Tā jau arī ir, ka tavi argumenti ir tikai emocionāli, vīriešiem tādus grūti saprast.
Cik man zināms, visi centīgie vīri bērna gaidību laikā sapsihojas par naudas pelnīšanu. Bet, jā, tavu sāpi apmēram saprotu. Viegli nav.

Diabolus @ 21.07.2025 00:06

Kā es redzu šo situāciju tiktāl, cik tu mums esi atklājusi:
Tev ir zīdainis, tāpēc iedomājos, ka esi daudz emocionālāka, kā parasti. Bet tas arī nenozīmē, ka tavas sajūtas nav vērā ņemamas. Varu saprast arī to, ka šobrīd akūti trūkst ģimenes atbalsta. Un tādas dramatiskas dzīves pārmaiņas būs vieglākas, kamēr bērns pavisam maziņš.
Bet tagad padomāsim no otras puses. Tavs vīrs dara visu, kas ir viņa spēkos, lai jums nekā netrūktu. Nav jau tā, ka krāj divvietīgai sporta mašīnai. Viņš grib, lai jums trijatā ir forši un ērti labiekārtotā vidē. Varbūt pieteiksies vēl viens… māja noderēs. Tā jau arī ir, ka tavi argumenti ir tikai emocionāli, vīriešiem tādus grūti saprast.
Cik man zināms, visi centīgie vīri bērna gaidību laikā sapsihojas par naudas pelnīšanu. Bet, jā, tavu sāpi apmēram saprotu. Viegli nav.

Pilnīgi pareizi. Es saprotu ka te akmeņi ir abos dārziņos.
Principā jā, man emocijas ir pārpārēm jo funkcionēju uz survival mode. Tapēc nav ne vēlmes ne enerģijas domāt hobijus vai taisīt 10 jaunus dienas ritmus ar cerību ka kādā no tiem jutīšos labāk ikdienā, lai gan izvēļu tāpat šeit nav. Tapēc vieglākais risinājums šķiet tas, ko esmu gribējuso jau sen. Jo trauciņš sāk tukšoties.
Protams, ka tā māja viņam nebūtu vajadzīga, ja dzīvotu viens. Vienīgi man ir šaubas, ka ar to viss beigsies. Pazīstot viņu es jau gara acīm redzu kā viņš ir izdomājis nākamo labiekārtošanas plānu un mēs dzīvojam pa pusei kā ģimene, jo viņš brauc ik pa divām nedēļām uz Zviedriju sapelnīt naudu kaut kam, tapēc ka tā to var izdarīt ātrāk un tas ir labāk mūsu nākotnei. Māja ir nebeidzams aplis, tapēc sākotnēji biju pret jo zinu ko tas nozīmē un kādi ir viņa apgriezieni. Buldozerēs uz priekšu, neskatīsies vai tas kādam patīk vai nē. Gribu un daru, un kad domstarpība, tad piekabinās, ka tas taču mums visiem, lai gan netiku to prasijusi, tāpat kā viņš netika man prasijis upurēties un dzīvot šeit.
No malas izskatās, ka esmu nepateicīga par viņa ieguldījumu. Taču patiesībā mani kaitina tāds sava veida egoisms - tāpat dabūšu ko gribēšu. Jo ko gan es citu darīšu? Ņemšu bērnu padusē un braukšu prom? Ne taču. Pavaidēšu un tāpat viss notiks pēc viņa gribas.

Būtu interesanti zināt, cik jums ir gadi. Pieņemu, ka zem 30, tad šāds dzīvesveids man šķistu pilnīgi ok, kaut arī tajā brīdī protams nekas baudāms nav. Forši, ka jums jau ir pasīvie ienākumi, tas reti kuram ir. Tad jau sanāk, ka vīrs nedomā tikai par lietām un lietu pirkšanu, bet tiešām par jūsu nākotni. Man īsti no diskusijas nenolasījās, ka viņš ir baigais materiālists, jo naudu izlieto ļoti jēgpilni. Esi runājusi ar viņu, kāds tam visam ir end-goal? Jo noteikti ka pēc mājas remonta ir jābūt kaut kam nākamajam. Un tad būs vēl kas cits. Bet gala mērķis - kāds? Dzīvot perfektā mājā, braukt ar dārgāko mašīnu rajonā? Maksimāli sevi nodrošināt īsā laika periodā un tad strādāt mazāk? Varbūt viņš grib vairāk bērnus, un lai tu nestrādā?

Krišjānis Kariņš @ 21.07.2025 11:16

Būtu interesanti zināt, cik jums ir gadi. Pieņemu, ka zem 30, tad šāds dzīvesveids man šķistu pilnīgi ok, kaut arī tajā brīdī protams nekas baudāms nav. Forši, ka jums jau ir pasīvie ienākumi, tas reti kuram ir. Tad jau sanāk, ka vīrs nedomā tikai par lietām un lietu pirkšanu, bet tiešām par jūsu nākotni. Man īsti no diskusijas nenolasījās, ka viņš ir baigais materiālists, jo naudu izlieto ļoti jēgpilni. Esi runājusi ar viņu, kāds tam visam ir end-goal? Jo noteikti ka pēc mājas remonta ir jābūt kaut kam nākamajam. Un tad būs vēl kas cits. Bet gala mērķis - kāds? Dzīvot perfektā mājā, braukt ar dārgāko mašīnu rajonā? Maksimāli sevi nodrošināt īsā laika periodā un tad strādāt mazāk? Varbūt viņš grib vairāk bērnus, un lai tu nestrādā?

Nav šaubu par to, ka naudu viņš izlieto jēgpilni. Taču tas joprojām ir materiālisma vadīts dzinulis. Galamērķis cik līdz šim esmu sapratusi ir nebūt vergam darbā, sakārtot savas dzīves lietas un tad arī attiecīgi iegūt finansiālu brīvību nākotnei. Kas ir pilnīgi normāls mērķis, bet tirk būvēts uz manas emocionālās kapacitātes rēķina. Mēs neesam nemaz vel nobeiguši viņa labiekārtošanas plānus, ka galvā jau viņam ir nākamie. Un zinot viņu, ja viņš tagad par tiem runā varbūtības formā, tad kādā brīdī tā būs vajadzība. Mērķi dzīvē un ambīcijas ir pilnīgi ok. Taču es sāku šaubīties, vai reiz būs brīdis, kurā viņš apstāsies un sāks baudīt to ko dzīvē sastrādājis. Iespējams es kļūdos un vienkārši esmu pārāk pesimistiska.

Kanga @ 21.07.2025 01:22

Pilnīgi pareizi. Es saprotu ka te akmeņi ir abos dārziņos.
Principā jā, man emocijas ir pārpārēm jo funkcionēju uz survival mode. Tapēc nav ne vēlmes ne enerģijas domāt hobijus vai taisīt 10 jaunus dienas ritmus ar cerību ka kādā no tiem jutīšos labāk ikdienā, lai gan izvēļu tāpat šeit nav. Tapēc vieglākais risinājums šķiet tas, ko esmu gribējuso jau sen. Jo trauciņš sāk tukšoties.
Protams, ka tā māja viņam nebūtu vajadzīga, ja dzīvotu viens. Vienīgi man ir šaubas, ka ar to viss beigsies. Pazīstot viņu es jau gara acīm redzu kā viņš ir izdomājis nākamo labiekārtošanas plānu un mēs dzīvojam pa pusei kā ģimene, jo viņš brauc ik pa divām nedēļām uz Zviedriju sapelnīt naudu kaut kam, tapēc ka tā to var izdarīt ātrāk un tas ir labāk mūsu nākotnei. Māja ir nebeidzams aplis, tapēc sākotnēji biju pret jo zinu ko tas nozīmē un kādi ir viņa apgriezieni. Buldozerēs uz priekšu, neskatīsies vai tas kādam patīk vai nē. Gribu un daru, un kad domstarpība, tad piekabinās, ka tas taču mums visiem, lai gan netiku to prasijusi, tāpat kā viņš netika man prasijis upurēties un dzīvot šeit.
No malas izskatās, ka esmu nepateicīga par viņa ieguldījumu. Taču patiesībā mani kaitina tāds sava veida egoisms - tāpat dabūšu ko gribēšu. Jo ko gan es citu darīšu? Ņemšu bērnu padusē un braukšu prom? Ne taču. Pavaidēšu un tāpat viss notiks pēc viņa gribas.

Nedomāju, ka tu esi nepateicīga. Tev šobrīd vienkārši grūti padomāt divus soļus uz priekšu, jo, kā jau raksti, tagad centies izdzīvot. Un šobrīd citas lietas ir svarīgākas.
Es vēl atceros, kā viss bija zīdaiņu ērā. Droši vari ignorēt tās, kas kaut ko muld par hobijiem (????). Tavs hobijs šobrīd ir miegs un silts ēdiens. Viss.

Atceros autori no citām senākām diskusijām. Niks cits, bet stāsts tas pats. Bērns vēl nebija un precējušies arī vēl nebija. Bet problēma bija tā pati, kas šodien. Autore gribēja uz mājām, bet draugs nē, jo jāpelna nauda. Arī jau tad to hobiju nebija. Tad vēl arī autore jutās nenovērtēta, tur bija arī šādas tādas citas izdarības no džeka puses, kas likās 👎 Tagad lasot šo diskusiju, mazliet pabrīnījos, ka tomēr apprecējās un ir bērns. Bet nu jā, pamatproblēma palikusi, gadi iet... Autore ir tajā pašā punktā, tikai tagad vēl ir bērns. Domājams, ja jau apprecēji, tad pieņēmi un samierinājies, ka viņš tāds ir, un nekas tur nemainīses.