Domstarpība

2/2
Viss forši, naudu tam var sakrāt, bet es negribu te vel būt 2-3 gadus. Es tā jau esmu te nosēdējusies pārāk ilgi. Tai pat laikā saprotu ka viņš to dara ne tikai sev, bet arī man un mūsu bērnam. Bet reāli rauj škrobi, liekas ka viņa mērķi ir svarīgākie un pareizākie. Viņaprāt atgriezties Latvijā kamēr nav izdarītas konkrētas labiekārtošanas lietas esot muļķīgi. Principā viņš ideju nenorok, iespējams mēs tiešām pārcelsimies, bet tikpat labi tas var notikt arī vēlāk jo jāskatās pēc situācijas. Viņš dzīvo dzīvi materiālām lietām, ir gatavs sev liegt dzīvi tagad, lai būtu vieglāk nākotnē. Lēmumus pieņem balstītus uz loģiku un ieguvumiem, nevis emociju. Un laika termiņu kad 100% notiks pārvākšanās dot nevar jo pats sev dzīvē neuzliek nekādus termiņus, lai nav sevi jādemoralizē ja neizdodas.
Un es vispār tās sarunas laikā sajutos kā muļķe. Visas šādas diskusijas vienmēr aizved līdz jautājumam kādi ir mani dzīves mērķi un ambīcijas. Un es pirmo reizi atzinos pati sev, ka visu savu dzīvi esmu bijusi tik tupa, ka dzīvi pakārtoju vīriešiem. Es plūstu dzīvē. Pielāgojos vīrietim, ļauju viņam realizēties, tai pat laikā man nav nekādu lielu ambīciju vai hobiju ar kuriem tam vīrietim konfliktēt. Bet beigās tāda app!$iena sajūta, liekas ka mana vēlme ir nesvarīga tik tapēc, ka no tā nav nekā vairāk kā emocionāla ieguvuma par to, ka beidzot esam mājās un pie savējiem. Sabesījos pamatīgi.

Kas tev traucē dzīvot dzīvi tur?

Bingo777 @ 19.07.2025 23:22

Kas tev traucē dzīvot dzīvi tur?

Riebjas man te. Mūžīgā imigrantes sajūta. Es jau braucot uz šejieni sevī zināju ka uz laiku tikai. Ka šis ir tikai periods. Nejūtos te labi, nav māju sajūtas.

Tā māja ir Latvijā?
Vai tas bērns jums jau ir vai arī viņš ir tikai plānos?

law7 @ 19.07.2025 23:28

Tā māja ir Latvijā?
Vai tas bērns jums jau ir vai arī viņš ir tikai plānos?

Latvijā.
Ir.

Tad jau tie izskatās diezgan sasniedzami mērķi.
Ja viņš tiešām cenšas materiālās lietas sakārtot ģimenes labā, varbūt tas nemaz nav slikti.
Cilvēciski es tevi saprotu, jo es negribētu būt imigrante svešā zemē.
Tādu vienu ideālo risinājumu tavai situācijai gan nemāku dot.

Muļķīgi vel tas, ka viņš jūtas tāds kā nenovērtēts. Ka nepiecājos par viņa vēlmi sakārtot kaut kādas lietas vai par mājas iegādi jo tas jau ir priekš mums visiem, bet es reāli neko no tā neprasīju. Un tad kad saku, ka tā vienmēr ir bijusi viņa ideja, viņa ambīcija kuru jāsasniedz bet no kuras kaut kādā mērā arī protams iegūstu es, tad pretī vienmēr ir - nu jā, tev jau dzīvē neko nevajag. Un tad es jūtos nepateicīga.

Kanga @ 19.07.2025 23:34

Muļķīgi vel tas, ka viņš jūtas tāds kā nenovērtēts. Ka nepiecājos par viņa vēlmi sakārtot kaut kādas lietas vai par mājas iegādi jo tas jau ir priekš mums visiem, bet es reāli neko no tā neprasīju. Un tad kad saku, ka tā vienmēr ir bijusi viņa ideja, viņa ambīcija kuru jāsasniedz bet no kuras kaut kādā mērā arī protams iegūstu es, tad pretī vienmēr ir - nu jā, tev jau dzīvē neko nevajag. Un tad es jūtos nepateicīga.

Tas atkal izklausās pēc neprasmes sarunāties, kopīgi meklēt labākos risinājumus kopējām lietām. Vairāk pēc viņa neprasmes.

law7 @ 19.07.2025 23:32

Tad jau tie izskatās diezgan sasniedzami mērķi.
Ja viņš tiešām cenšas materiālās lietas sakārtot ģimenes labā, varbūt tas nemaz nav slikti.
Cilvēciski es tevi saprotu, jo es negribētu būt imigrante svešā zemē.
Tādu vienu ideālo risinājumu tavai situācijai gan nemāku dot.

Protams, ka sasniedzami. Par to nav šaubu. Slikti arī tas nav. Slikti ir tikai tas, ka es jūtos tā, it kā es gribētu kaut ko nepareizu. Nu nav man nekāda loģiska pamatojuma kapēc būtu izdevīgi pārcelties nākamgad.

law7 @ 19.07.2025 23:36

Tas atkal izklausās pēc neprasmes sarunāties, kopīgi meklēt labākos risinājumus kopējām lietām. Vairāk pēc viņa neprasmes.

Tas vienmēr aizved līdz sarunai no sērijas - es gribu x, y un z, no tā iegūstam mēs visi, tapēc tava vēlme pārvākties pagaidīs. Protams ne tiešā tekstā, bet pa lielam tā tas vienmēr beidzas.
Nākamais topiks vienmēr ir manas ambīcijas jo viņam laikam zemapziņā šķiet ka aiz bezmērķīguma viņam kačāju smadzenēs pārvākšanos. Tad vienmēr prasu vai tad būtu labāk, ja man vajadzētu tikpat materiālā cik viņam? Tad mēs nekonfliktētu savās vajadzībās?

Kanga @ 19.07.2025 23:34

Muļķīgi vel tas, ka viņš jūtas tāds kā nenovērtēts. Ka nepiecājos par viņa vēlmi sakārtot kaut kādas lietas vai par mājas iegādi jo tas jau ir priekš mums visiem, bet es reāli neko no tā neprasīju. Un tad kad saku, ka tā vienmēr ir bijusi viņa ideja, viņa ambīcija kuru jāsasniedz bet no kuras kaut kādā mērā arī protams iegūstu es, tad pretī vienmēr ir - nu jā, tev jau dzīvē neko nevajag. Un tad es jūtos nepateicīga.

Piedod, bet izklausies pēc "sniegpārsliņas". Vai Tev ir skaidrs plāns dzīvei pēc pārvākšanās tūlīt un tagad/nākamgad? Ja ir, tad runā ar viņu par to, centies pierādīt, ka materiālā ziņā tas ir iespējams utt.
Mūžīgā imigranta sajūta... cik pazīstu tādus, visi paši izvēlas tā justies. Nezinu gan, kurā valstī dzīvojat.