Gribu parunāt par to kā ir mainīt savu dzīvi. Visu mūžu esmu nostrādājusi vienā darba vietā. Tam ir savi iemesi. Ik pa laikam gribējies ko mainīt, bet ērtuma dēļ tā ari viss palika. Šobrīd ir situācija kad saprotu- viss, pēdējais laiks! Tad nu sākās! Man ir 44.. it kā būtu jābūt tur pieaugušai, pašpārliecinātai... Bet aizgāju uz pāris intervijām un sapratu, ka pirms un katrā intervijā tur daudz netrūkst, ka "ar sirdi aizgāju":D Nu murgs vnk. Pirmstam salasos visadus padomus utt, bet kā pieeju pie durvīm tā viss... aizmirstu kā mani sauc. Tas viens. Otrs... vai vispār iespējams atrast darbu, ja iepriekš neesi darījis visu 1:1??? Jo līdz šim man vienmēr ir bijis pamatīgs izbrīns jau pirmkārt, ka viena darba vieta, otrkārt izglītība man ir uj, uj... bet pieredze principā 20%.. Jo izglītība ir jomā, kurā it kā strādāju, bet ļoti šaurā specifikā. Attiecīgi visur vakancēs ir jādara dudz papildus, bet man ir tīri teorētiskās zināšnas, kuras jau ir puse aizmirstas. Tā ari viss beidzas.. Mums vajag pieredzi! Reāli pieredze ir, bet ne tik cik vajag. Izglītība ir, bet pieredzes nav. Ir bijušas dažādas intervijas. Tādas, kur paprasa bezmaz horoskopu un tādas, kur intervija, testi mutiski, testi datorā.. Ar reālām atbildēm, ar reālu sviestu, kur manuprāt nevar būt pareizā atbilde... Sajutos kā valsts eksāmenā!
Laikam gribu parunāt par to kā ir Jums gājis. Vai ir bijis, ka likās viss... iziešu smiesies par mani, bet reāli pieņem darbā. Utt :)
Nākamnedēl ir intervija darbā, kur pieredzes nav. pilnīgi cits kaut kas, bet izglītība der un uzskatu, ka varu iemācīties...Un uz interviju uzaicināja. Bet saku jau stresot! It kā pieaugusi sieviete...To kādreiz vispār var uztvert tā viegli? Kā būs tā būs! Jo nekad jau nezini ko jautās... un godīgi??? Visi tie standarta ieteikumi īsti nekam neder.
11
