Džinga @ 29.03.2025 19:59Iedomājies, ka viņiem tevi vajag vairāk kā tev viņus. Un tā bieži vien arī ir
Inna86 @ 29.03.2025 20:28Man vienmēr īstajās vietās viss ir gājis kā pa sviestu. Pilnīgs miers un 0 stresa. Visforšākās intervijas ir vietās, kur nav personāldaļas, neuzdod daudz stulbus jautājumus un neliek pildīt kaut kādus testus.
Bet vispār darba tirgus ir nežēlīgs, un 20 gadus atpakaļ iegūts diploms ir ļoti par maz. Es visu laiku kaut ko mācos papildus, lai neizkristu no aprites.
Hanna123 @ 02.04.2025 08:46
Es ik pa laikam kaut ko mācos. Man patīk. Pēdējo augstskolu pabeidzu 5 gadus atpakaļ ne 20... Bet visu mūžu tā sanācis, ka mācījos tīri sevis dēļ. Darbā man izglītību īpaši neprasīja ne kad stājos darbā, ne šobrīd. Privātā sfēra, kur īsti neobligāta, galvenais prast darīt savu darbu.
Jā.. piekrītu, ka tur, kur nav personāldaļas jūtos daudz labāk, ērtāk, bez stresa...
Vakar biju intervijā, kurā tā ir. Nu ziniet... tā laikam bija pēdējā darba intervija. Man piemetās tāds stress, ka ilgi nevarēju atiet, jutos tik nožēlojami... Pirms intervijas viss ok, kā iegāju kabinetā, ieraudzīju to vērojošo baru... man pat rokas sāka trīcēt un nespēju sakarīgi atbildēt uz elementāriem jautājumiem. Laikam esmu vienīgā, kura TIK ļoti streso... Šodien jāiet uz vēl vienu interviju, bet šobrīd domāju aizsūtīt epastu, ka neieradīšos. Nespēju vairs to.... Jo visur gaida gatavu darbinieku. Vakar man jautāja dažādas lietas. Kā es komunicēju ikdienā, kā tieku ar stresu galā utt. Ikdienā pirlnīgi normāli!!! Kā man sēž pretī kāds un vērtē, vēro, kko domā tur savās galvās :D Viss... man iestājas panika!!!
Hanna123 @ 02.04.2025 08:46
Es ik pa laikam kaut ko mācos. Man patīk. Pēdējo augstskolu pabeidzu 5 gadus atpakaļ ne 20... Bet visu mūžu tā sanācis, ka mācījos tīri sevis dēļ. Darbā man izglītību īpaši neprasīja ne kad stājos darbā, ne šobrīd. Privātā sfēra, kur īsti neobligāta, galvenais prast darīt savu darbu.
Jā.. piekrītu, ka tur, kur nav personāldaļas jūtos daudz labāk, ērtāk, bez stresa...
Vakar biju intervijā, kurā tā ir. Nu ziniet... tā laikam bija pēdējā darba intervija. Man piemetās tāds stress, ka ilgi nevarēju atiet, jutos tik nožēlojami... Pirms intervijas viss ok, kā iegāju kabinetā, ieraudzīju to vērojošo baru... man pat rokas sāka trīcēt un nespēju sakarīgi atbildēt uz elementāriem jautājumiem. Laikam esmu vienīgā, kura TIK ļoti streso... Šodien jāiet uz vēl vienu interviju, bet šobrīd domāju aizsūtīt epastu, ka neieradīšos. Nespēju vairs to.... Jo visur gaida gatavu darbinieku. Vakar man jautāja dažādas lietas. Kā es komunicēju ikdienā, kā tieku ar stresu galā utt. Ikdienā pirlnīgi normāli!!! Kā man sēž pretī kāds un vērtē, vēro, kko domā tur savās galvās :D Viss... man iestājas panika!!!
Cenšos 😁 Man līdz šim tās intervijas nav bijušas daudz, bet visai dažādas. Tie klasiskie jautājumi nemaz tā pārsvarā nav. Visvairāk man laikam nepatīk, ka uzdod izbrīnītus jautājumus par to, kas skaidri gaiši ir redzams CV un pieteikuma vēstulē. Tāpat vakar man pajautāja kā es darbā risinu problēmsituācijas un kā ar tām tieku galā, lai minu kādu piemēru. Man tādu nav! Tas laikam ir neticami! Man ir visai mierīgs rutīnas darbs. Atnāc, izdari, ej mājās. Nekā jauna, nekā cita. Principā dienu no dienas. Mājās darbu nav jānes... Un tad sanāk, ka ir kaut kas jāfantazē. Un tad tie jautājumi kāpēc es izvēlējos tieši viņus! Pateikt godīgi, ka laba alga un tuvu mājām izklausīsies nevisai... :D Atkal kaut kas jāfantazē😁 Visas tās intervijas (ar atsevišķiem izņēmumiem) ir tādu pasaku stāstīšana savā ziņā. Kāpēc tas ir vajadzīgs?!? Nu labi, saprotu, lai novērtētu mani kā personu :) Bet kā jau teicu es ikdienā esmu pilnīgi cits cilvēks. Intervijā viss.. kaut kas aizkrīt 😁😠Inna86 @ 02.04.2025 09:41Ieslēdz veselīgu pohuismu un laicīgi pārdomā atbildes uz klasiskajiem jautājumiem, tas noņems daļu stresa. Debīlās intervijās esmu arī pusceļā piecēlusies un aizgājusi.
15
