Sveikas, meitenes.
Šodien ir pārdomu diena, kad ir vēlme arī uzrakstīt savas pārdomas, jo šī ir vienīgā vieta, kur varu to izdarīt. Pastāstiet par to, kas jums dzīves laikā ir licis vilties sevī tā pamatīgi?
Diemžēl, nevaru izplūst detaļās, bet sākšu.
Pirms pāris gadiem sāku rakt sev bedri, ņemot kredītus. Iemesli bija dažādi, gan attaisnojami, gan neattaisnojami. Tagad, kad esmu vecāka, ar grūtībām to visu sagremoju. Strādāju diendienā, pelnu divas algas, lai varētu nosegt savus parādus, taču dažkārt paliek tik smagi ap sirsniņu, ka gribas ielīst stūrī, raudāt. Taču mani bērni ir mana motivācija turpināt šo ceļu. Pats briesmīgākais ir apzināties, ka tu pats esi vainīgs pie tā, ka neviens tev nelika pistoli pie deniņiem un nelika aizņemties kaut ko.
Dažkārt paliek smagi, jo divu algu pelnīšana ietekmē arī veselību ilgtermiņā, bet tā ir cena, ko es maksāju šobrīd. Ja man būtu iespēja izmainīt dzīvi līdz brīdim, kad pirmo reizi apsvēru kredītu, es to vairs nedarītu. Ja godīgi, ļoti ilgojos pēc tā brīža, kad varēju darīt tikai vienu darbu. Ir emocionāli grūti.
Jūs noteikti varat mani nosodīt, arī es sevi nosodu katru dienu, taču par spīti tam cenšos būt stipra un domāt par to, ka tuneļa galā vienmēr ir gaisma. Noteikti zinu, ka saviem bērniem nekad neļaušu izdarīt šādu kļūdu.
Laikam grūtākais arī ir tas, ka par šo nevaru nevienam pastāstīt, tas krājas manī un uzrakstīt ir vienīgais, kā atvieglot to drausmīgo sajūtu sirsniņā. Tas arī ir tas, kas man ir licis sevī smagi vilties - neapdomātas rīcības.
Paldies, ka izlasīji.
Lai foršs vakars.
157
