Investīcijas

Fiksētās likmes šobrīd visur ir zemas, jo centrālās bankas Eiropā un citur ir pazeminājušas likmes. Te var paskatīties aktuālās likmes krājkontiem un termiņdepozītiem, nav nekas spīdošs šobrīd (un jārēķinās, ka no peļņas vēl tiks atvilkti 25,5%): https://www.bank.lv/component/content/article/620-aktualitates/aktualas-temas/16460-kreditiestazu-piedavatas-noguldijumu-procentu-likmes
Izdevīgāk šobrīd sanāk krājobligācijas, īpaši uz ilgākiem termiņiem, jo tām no peļņas nebūs jāmaksā nodokļi: https://www.krajobligacijas.lv/
Bet kopumā, ja vien tev nav vērā ņemama summa, ko ieguldīt, knapi jutīsi to peļņu.
Es pati ieguldu ETF jeb fondos, kas sastāv no dažādu lielo uzņēmumu akcijām. Pagājušogad atdeve ap 20%, bet tur nav fiksētās likmes un rezultāts gadu no gada var ļoti atšķirties. Tas nav ieteicams, ja zini, ka ieguldīto naudu vajadzēs kādā konkrētā brīdī tuvāko dažu gadu laikā, jo cenas svārstās, ir krīžu un recesiju riski. Bet, ja ir sapratne par to, kāda veida ieguldījums tas ir, tad zināsi, ka ilgākā laika nogrieznī nopelnīsi tīri normāli, kamēr vien kapitālisms funkcionēs. Tas ir ļoti labs instruments ieguldījumiem ilgākā termiņā (tāpēc arī pensiju fondi iegulda indeksos vai paši izveido kaut ko ļoti līdzīgu), bet ir jāizvērtē savas individuālās vajadzības un spēja psiholoģiski sadzīvot ar risku, jo kaut kādos brīžos būs jāskatās uz sarkaniem cipariņiem un lejupejošām līknēm.
Kripto, bitkoinus, zeltu u.c. neiesaku, jo tie turas uz haipu, nevis reālu, nopietnu uzņēmumu sniegumu kā akcijas un indeksu fondi, kā arī ir rūpīgi jādomā par diversifikāciju. Daži cilvēki, runājot par investīcijām, mētājas apkārt ar buzzwordiem, kurus ir kaut kur saklausījuši, bez īstas sajēgas, par ko vispār runā.

Terra Incognita @ 27.02.2025 10:33

Fiksētās likmes šobrīd visur ir zemas, jo centrālās bankas Eiropā un citur ir pazeminājušas likmes. Te var paskatīties aktuālās likmes krājkontiem un termiņdepozītiem, nav nekas spīdošs šobrīd (un jārēķinās, ka no peļņas vēl tiks atvilkti 25,5%): https://www.bank.lv/component/content/article/620-aktualitates/aktualas-temas/16460-kreditiestazu-piedavatas-noguldijumu-procentu-likmes
Izdevīgāk šobrīd sanāk krājobligācijas, īpaši uz ilgākiem termiņiem, jo tām no peļņas nebūs jāmaksā nodokļi: https://www.krajobligacijas.lv/
Bet kopumā, ja vien tev nav vērā ņemama summa, ko ieguldīt, knapi jutīsi to peļņu.
Es pati ieguldu ETF jeb fondos, kas sastāv no dažādu lielo uzņēmumu akcijām. Pagājušogad atdeve ap 20%, bet tur nav fiksētās likmes un rezultāts gadu no gada var ļoti atšķirties. Tas nav ieteicams, ja zini, ka ieguldīto naudu vajadzēs kādā konkrētā brīdī tuvāko dažu gadu laikā, jo cenas svārstās, ir krīžu un recesiju riski. Bet, ja ir sapratne par to, kāda veida ieguldījums tas ir, tad zināsi, ka ilgākā laika nogrieznī nopelnīsi tīri normāli, kamēr vien kapitālisms funkcionēs. Tas ir ļoti labs instruments ieguldījumiem ilgākā termiņā (tāpēc arī pensiju fondi iegulda indeksos vai paši izveido kaut ko ļoti līdzīgu), bet ir jāizvērtē savas individuālās vajadzības un spēja psiholoģiski sadzīvot ar risku, jo kaut kādos brīžos būs jāskatās uz sarkaniem cipariņiem un lejupejošām līknēm.
Kripto, bitkoinus, zeltu u.c. neiesaku, jo tie turas uz haipu, nevis reālu, nopietnu uzņēmumu sniegumu kā akcijas un indeksu fondi, kā arī ir rūpīgi jādomā par diversifikāciju. Daži cilvēki, runājot par investīcijām, mētājas apkārt ar buzzwordiem, kurus ir kaut kur saklausījuši, bez īstas sajēgas, par ko vispār runā.

Es teiktu ka ETF arī labāk daudz neinvestēt. ASV te sadomāja kaut kādas izmaiņas politikā, tāpēc būs visādi pārvietojumi tirgū. Visi tie grafiki kas forši desmitiem gadu kāpa - tagad varētu mainīt uzvedību.

patroneses @ 27.02.2025 10:58

Es teiktu ka ETF arī labāk daudz neinvestēt. ASV te sadomāja kaut kādas izmaiņas politikā, tāpēc būs visādi pārvietojumi tirgū. Visi tie grafiki kas forši desmitiem gadu kāpa - tagad varētu mainīt uzvedību.

Jā, es rēķinos ar to, ka kaut kādi kritumi būs, bet nedomāju, ka tas kaut ko mainīs fundamentālā līmenī. Arī pēc 2008.gada krīzes un visām pārējām krīzēm tirgus atguvās. Un pašlaik faktiski visa attīstītā pasaule katru mēnesi savu pensiju uzkrājumu liek iekšā vai nu indeksos, vai nu kaut kā citādi, bet faktiski tajos pašos uzņēmumos. Tās ir milzīgas un regulāras summas. Mani vairāk uztrauc, ka tas pārāk uzpūš lielo pasaules uzņēmumu akciju cenas un kaut kādā brīdī tas atspēlēsies. Bet tas nenotiks tik drīz.

Terra Incognita @ 27.02.2025 11:17

Jā, es rēķinos ar to, ka kaut kādi kritumi būs, bet nedomāju, ka tas kaut ko mainīs fundamentālā līmenī. Arī pēc 2008.gada krīzes un visām pārējām krīzēm tirgus atguvās. Un pašlaik faktiski visa attīstītā pasaule katru mēnesi savu pensiju uzkrājumu liek iekšā vai nu indeksos, vai nu kaut kā citādi, bet faktiski tajos pašos uzņēmumos. Tās ir milzīgas un regulāras summas. Mani vairāk uztrauc, ka tas pārāk uzpūš lielo pasaules uzņēmumu akciju cenas un kaut kādā brīdī tas atspēlēsies. Bet tas nenotiks tik drīz.

Tāda runa ir ļoti pārdomāta, jo nav pareizi celt finanšu tirgu paniku.
Bet salīdzināt ar 2008 gada krīzi ir nevietā.
Ja Starlink var izslēgt tiem, kas kaut ko neparaksta, tad var izslēgt jebko. Tas nozīmē ka ASV preces ir bojātas. Un tas nozīmē pamatīgas tirgus izmaiņas. Un šāds finanšu gēnijs piekļuva pie valsts vadības uz vismaz 4 gadiem. Un nevar nemaz droši zināt vai pēc 4 gadiem vispār vēlēšanas būs. Visi diktatori tiek demokrātiski ievēlēti. Irāna, Ziemeļkoreja, Ķīnas Tautas Republika... Gan jau ka Pols Pots, Hitlers...

Nju mūdienās var investēt arī gana droši uz fiksētiem līdz +-12% gadā

kabans @ 26.02.2025 15:41

Kā saktāmies uz bitcoin cenu?

Es skatos ļoti pozitīvi arī uz ETH pērku abus intensīvi un vēl šo to.

kabans @ 27.02.2025 14:56

Nju mūdienās var investēt arī gana droši uz fiksētiem līdz +-12% gadā

Vai tu domā korporatīvās obligācijas?
Tur arī ir savu riski, kas pircējam ir jāprot izvērtēt, īpaši, ja solīti 10% vai vairāk. Ne velti tās sauc par "junk bonds", jo acīmredzot tam mērķim, ko uzņēmums grib panākt, izdodot šādas obligācijas, neviena banka neuzskatīja par saprātīgu dot aizdevumu ar normāliem procentiem.
AirBaltic gadījumā obligācijas varēja iepirkt lielie spēlētāji, kuri ietur savus procentus un pārdod tālāk individuālajiem investoriem jau ar daudz mazāku %. Zinu, ka ir 10% obligāciju piedāvājums no kaut kādas vietējās juvelierveikalu ķēdes, bet tas man īsti uzticību nevieš, skatoties uz mūžīgi tukšajiem juvelierizstrādājumu veikaliem.
Esmu redzējusi korporatīvo obligāciju piedāvājumus ar augstām % likmēm, bet neizskatu tās nopietni, jo tādas izdot ir ātrā kredīta ekvivalents korporatīvajā vidē. Ja uzņēmumam viss būtu forši un biznesa izaugsmes plāns reālistisks, tad sapratīgāka rīcība ir meklēt bankas aizdevumu ar normāliem procentiem.

patroneses @ 27.02.2025 11:32

Tāda runa ir ļoti pārdomāta, jo nav pareizi celt finanšu tirgu paniku.
Bet salīdzināt ar 2008 gada krīzi ir nevietā.
Ja Starlink var izslēgt tiem, kas kaut ko neparaksta, tad var izslēgt jebko. Tas nozīmē ka ASV preces ir bojātas. Un tas nozīmē pamatīgas tirgus izmaiņas. Un šāds finanšu gēnijs piekļuva pie valsts vadības uz vismaz 4 gadiem. Un nevar nemaz droši zināt vai pēc 4 gadiem vispār vēlēšanas būs. Visi diktatori tiek demokrātiski ievēlēti. Irāna, Ziemeļkoreja, Ķīnas Tautas Republika... Gan jau ka Pols Pots, Hitlers...

Nepaniko. Akciju tirgus – tas ir kapitālisms kopumā. Viens vai otrs ASV prezidents, protams, var radīt straujāku izaugsmi vai lejupslīdi, bet ne fundamentāli to mainīt.
Starlink ir SpaceX produkts, un SpaceX pat nav biržā. Masks ir ietekmīgs un var radīt tirgus viļņošanos, piemēram, viņa aģentūra ir atlaidusi federālo iestāžu un programmu darbiniekus un visdrīzāk turpinās to darīt, kas novedīs pie augstākiem bezdarba rādītājiem, un tas attiecīgi uz laiciņu radīs tirgū pesimistiskāku skatījumu par ASV ekonomisko situāciju, kas atspoguļosies akciju cenās. Trampa tarifi (ja neizrādīsies īslaicīga sarunu taktika) novedīs pie preču sadārdzināšanās un mazākas pirktspējas, kas atkal negatīvi atsauksies uz uzņēmumu ienākumiem un akciju tirgu.
Bet nevajag aizmirst, ka visu ASV bagātnieku, tai skaitā vislielākajā mērā Maska, bagātība ir ieguldīta un tādā veidā ļoti atkarīga no tā, kas notiek akciju tirgū. Masks kopš decembra ir zaudējis 100 miljardus dolāru, jo nokritās Tesla akciju cena. Viņa interesēs ir tas, lai akciju cenas aug. Tāpat arī visu to amerikāņu, kas savus iekrājumus pensijām ir ieguldījuši akcijās, tāpēc arī amerikāņi vienmēr liek tik lielu uzsvaru uz to, kas notiek akciju tirgū.
Viena sazvērestības teorija, kam es varētu noticēt, ir tas, ka varbūt visas runas par tarifiem, masveidīgās atlaišanas un nepārtrauktās Trampa izraisītās krīzes un šūmēšanās varētu būt taktikas kā īslaicīgi mākslīgi nospiest uz leju akciju cenas, lai visi draugi miljardieri varētu labi nopelnīt. Jo tas sniedz iespēju gan vienkārši iepirkt akcijas lētāk, gan arī var likt likmes pret tirgu un tādā veidā izcelt lielu naudu, ja spēj notrāpīt īsto brīdi - kas nav grūti, ja ir draugi prezidenta administrācijā un iepriekš tiec pabrīdināts par gaidāmajiem soļiem...

Terra Incognita @ 28.02.2025 12:51

Vai tu domā korporatīvās obligācijas?
Tur arī ir savu riski, kas pircējam ir jāprot izvērtēt, īpaši, ja solīti 10% vai vairāk. Ne velti tās sauc par "junk bonds", jo acīmredzot tam mērķim, ko uzņēmums grib panākt, izdodot šādas obligācijas, neviena banka neuzskatīja par saprātīgu dot aizdevumu ar normāliem procentiem.
AirBaltic gadījumā obligācijas varēja iepirkt lielie spēlētāji, kuri ietur savus procentus un pārdod tālāk individuālajiem investoriem jau ar daudz mazāku %. Zinu, ka ir 10% obligāciju piedāvājums no kaut kādas vietējās juvelierveikalu ķēdes, bet tas man īsti uzticību nevieš, skatoties uz mūžīgi tukšajiem juvelierizstrādājumu veikaliem.
Esmu redzējusi korporatīvo obligāciju piedāvājumus ar augstām % likmēm, bet neizskatu tās nopietni, jo tādas izdot ir ātrā kredīta ekvivalents korporatīvajā vidē. Ja uzņēmumam viss būtu forši un biznesa izaugsmes plāns reālistisks, tad sapratīgāka rīcība ir meklēt bankas aizdevumu ar normāliem procentiem.

Runa iet par nodrošinātajām obligācijām.. kur nodrošinājums apakšā.. ķīla piemēram
Protams jebkurā gadījumā jābūt kvalitatīvai izpētei un ne kurš katrs to spēj bez zināšanām utt.

kabans @ 27.02.2025 14:56

Nju mūdienās var investēt arī gana droši uz fiksētiem līdz +-12% gadā

Tas ir pēc nodokļiem?
Ja mēs paskatāmies inflācijas statistiku kopš 2021. gada 1. marta, tad paikai tā ir ap 50%, bet kopumā ap 40%.
Lai saglabātu pirktspēju kapitālam , tad ienesīgumam pēc nodokļiem bija jābūt ap 10%.
Man liekas, ka obligācijas ir vairāk piemērotas naudas uzglabāšanai ārpus bankas konta (kur var visu pazaudēt, ja banka ir tu tū), nevis pelnīšanai. Nu tur visādām apdrošināšanas firmām vai pašām bankām tas ir labs veids, jo viņi tās pērk par klientu naudu, nevis savējo.
Kas attiecas uz stokiem , tad tas principā ir līdzīgi, nopelnīt varbūt tur kaut ko var, bet tas tad ir saistīts ar kaut kādu risku (bankrots vai tml.). Ja tā vnk nopirksi šodien kaut kādu tur pārcenoto amerikāņu akciju, tad ilgākā periodā labakajā gadījumā reālā atdeve būs tuvu 0% , bet , visticamāk, negatīva.
Indeksos ir vēl sūdīgāk, jo tur ir iekšā daudz ne tik labu kompāniju un daudz, kas ir ļoooti pārcenotas. Faktiski vienmēr pērc virs vērtības.
Domāju, ka ir jāuzņemās ļoooti liels risks, lai reāli kaut ko nopelnītu akciju tirgū un ir jāsaprot, ko dari un jābūt pacietīgam.
Turklāt viena lieta ir inflācija, bet cita - naudas daudzums ekonomikā. Pirms 2021. gada asv u.c. 10+ gadus tikai drukāja dolarus kā traki, bet inflācija it kā bija zema.
Faktiski tas tā bija, jo tie dolāri veikli nonāca pie tiem, kuriem jau bija daudz dolāri un viņi jau nevar apēst vairāk kā 1 desu dienā vai uzvilkt 2 bikses vielaicīgi.
Ko es ar to gribu pateikt? To, ka , ja ienesīgums pat pārsniedz inflāciju, tas tāpat nenozīmē , ka reāli kļuvi bagātāks, jo ir jāpārsniesz arī naudas pieaugums ekonomikā, kas, visticamāk, ir lielāks par inflāciju. Un lai tas būtu jūtams, tad nu ienesīgumam jābūt vēl pa kādiem 10% virs tā.
Tas nozīme, veiksmīgam investoram ir jāpelna vismaz 20-25% katru gadu.

Lohs @ 12.05.2025 02:38

Tas ir pēc nodokļiem?
Ja mēs paskatāmies inflācijas statistiku kopš 2021. gada 1. marta, tad paikai tā ir ap 50%, bet kopumā ap 40%.
Lai saglabātu pirktspēju kapitālam , tad ienesīgumam pēc nodokļiem bija jābūt ap 10%.
Man liekas, ka obligācijas ir vairāk piemērotas naudas uzglabāšanai ārpus bankas konta (kur var visu pazaudēt, ja banka ir tu tū), nevis pelnīšanai. Nu tur visādām apdrošināšanas firmām vai pašām bankām tas ir labs veids, jo viņi tās pērk par klientu naudu, nevis savējo.
Kas attiecas uz stokiem , tad tas principā ir līdzīgi, nopelnīt varbūt tur kaut ko var, bet tas tad ir saistīts ar kaut kādu risku (bankrots vai tml.). Ja tā vnk nopirksi šodien kaut kādu tur pārcenoto amerikāņu akciju, tad ilgākā periodā labakajā gadījumā reālā atdeve būs tuvu 0% , bet , visticamāk, negatīva.
Indeksos ir vēl sūdīgāk, jo tur ir iekšā daudz ne tik labu kompāniju un daudz, kas ir ļoooti pārcenotas. Faktiski vienmēr pērc virs vērtības.
Domāju, ka ir jāuzņemās ļoooti liels risks, lai reāli kaut ko nopelnītu akciju tirgū un ir jāsaprot, ko dari un jābūt pacietīgam.
Turklāt viena lieta ir inflācija, bet cita - naudas daudzums ekonomikā. Pirms 2021. gada asv u.c. 10+ gadus tikai drukāja dolarus kā traki, bet inflācija it kā bija zema.
Faktiski tas tā bija, jo tie dolāri veikli nonāca pie tiem, kuriem jau bija daudz dolāri un viņi jau nevar apēst vairāk kā 1 desu dienā vai uzvilkt 2 bikses vielaicīgi.
Ko es ar to gribu pateikt? To, ka , ja ienesīgums pat pārsniedz inflāciju, tas tāpat nenozīmē , ka reāli kļuvi bagātāks, jo ir jāpārsniesz arī naudas pieaugums ekonomikā, kas, visticamāk, ir lielāks par inflāciju. Un lai tas būtu jūtams, tad nu ienesīgumam jābūt vēl pa kādiem 10% virs tā.
Tas nozīme, veiksmīgam investoram ir jāpelna vismaz 20-25% katru gadu.

Daudz nekorekta info tavā komentārā
1. Ja banka bankrotē naudai kas ieguldīta nav čuš.. tas kādēļ tā.. papēti
2. Inflāciju Tu vērtē par periodu kad sākās karš tepat Eiropā kad bija īss laiks kad uzleca.. ja papētīsi kaut teiksim 10 gadus pirms tā 2021 gada.. tur tā aina būs pavisam cita.. ap 2% gadā.. tātad skatoties ilgtermiņā inflācija ir jūtami zem tevis minētā cipara.. turklāt ja runājam precīzi tad tevis minētajā periodā nav ne 40 un ne 50%.. bet 36.3% bet tas tā..
3. Ir vērtīgi saprast salikto % būtību.. tas ka gadā ir piemēram 10% ienesīgums saliktajos % nenozīmē ka tie arī būs 10% ienesīgums gadā.. tie būs 10+% gadā...
Protams akcijas, utt kur peļņas/zaudējumu % mainīgs ir liels risks.. īupaši tādiem kas neko nesaprot.. ne ve;ti finanšu tirgos ap 70-80% no visiem cilvēkiem naudu zaudē ne nopelna.. un tiešām labi pelna vien ap 3% no visiem..