Jāmūk no mazpilsētām?

LivaLauva1 @ 17.09.2024 09:43

Tik interesanti, ka ir tik dažādi introverti cilvēki, jo, būdams introverts, man tieši patīk tas, ka atbraucot uz savu dzimto pilsētu, neviena tur praktiski nav. Ja ir kāds pazīstamais, tad bez stresa varu pateikt "čau". Rīga bieži vien mani nogurdina, pārāk daudz cilvēki, skaļums, mana iekšējā baterija izlādējās ļoti ātri, tādēļ interesanti, ka ir tādi introverti, kam patīk lielas pilsētas. :D

Man tieši stresu rada tā iespējamība satikt pazīstamo, ko būtu jāsveicina. 😀 Rīgā jūtos safe, ganjau nevienu nepazīšu. Ārzemēs vispār pilnīga brīvība 😀

akul12 @ 17.09.2024 09:09

Autoram atkal sāpe par seksa trūkumu spiežas cauri ?
Cilvēku aizplūšana no mazpilsētām ir ļoti sena problēma, pašam jau 35+ gadi, bet jau manos 14 gados redzēju, kā liela daļā pēc skolas aizbrauc uz Rīgu vai ārzemēm.
Iemesli dažādi, bet neviens no tiem sekss un dzeršana ?
Seksu arī mazpilsētās varēja un var dabūt, protams izvēle mazāka, bet visi jākļi un maukas sejā zināmi. Arī ar dzeršanu nekādu problēmu, vietējo klubu, bāru funkciju pilda spēļu zāle, vasaras sezonā visa veida zaļumballes u.c āra pasākumi. Ja nauda mazāk, tad dzer pie kāda mājās.

kads sakars tēmai par pilsētu apdzīvotību/pilsetu pamešanu ar seksu?
Ja ir alkoholiķis, dzert var kaut viens mežā.
Un man viens pazīstamais citreiz stūrē tiem piektdienas tusētājiem. Parasti viņi arī brauc seksam koļīt sievietes uz Jelgavu vai Rīgu, nevis šeit Dobelē.

Man liekas ka uz Rīgu skrien visi pēc vidusskolas un es biju viena no tām. Visi klasesbiedri borēja apkārt, ka tur studēs, būs big city life, beigs augstskolas, beigās no manas klases 25 cilvēki, tikai 6 pabeidza augstskolas un es viena no tiem. Pārējie atmetās jau pēc pusgada, sāka strādāt mazkvalificētus darbus un beigās tāpat agriezās dzimtajās pilsētās, jo Rīgā bez naudas nav ko darīt.
Padzīvoju kādu laiku tur un sapratu, ka tas nav prekš manis, tā cilvēku plūsma un pārapdzīvotība īpaši uz vasaras beigām, kad liekas, ka puslatvija iešķūrējusi Rīgā. Nodzīvoju pavisam neilgu laiku, bija covids, mācības pabeidzu attālināti. Dzimtajā pilsētā fantastiski nospīdēja ar ļoti labu darbu un tagad dzīvoju pilnīgā mierā, pie jūras, vasaras kūrortpilsētā, viss ātri sasniedzams, viegli pieejams, ne ar ko ne sliktāk kā Rīgā tikai un labāk.
Ā un lielākais mīnus rīgai- mašīna servisā būs nonstop jo ceļi ir ārpus visām robežām 😂

Džinga @ 17.09.2024 09:51

Man tieši stresu rada tā iespējamība satikt pazīstamo, ko būtu jāsveicina. ? Rīgā jūtos safe, ganjau nevienu nepazīšu. Ārzemēs vispār pilnīga brīvība ?

haha :D Nu es laikam esmu darba dēļ iemācījusies būt arī ekstraverts, tādēļ varbūt man nav problēma sasveicināties :D
Man patīk tas, ka Rīgā ir lielākas karjera iespējas. Vispār kopumā lielākas iespējas par visu, bet varu teikt, ka dažreiz man apnīk šie rīdzinieki, jo dažreiz šeit cilvēkiem interesē tikai cik Tu pelni un kāda Tev mašīna vai īpašums.
Ārzemēs ir forši, jā. Tur cilvēki ir brīvāki, mazāk nosoda.

kads sakars tēmai par pilsētu apdzīvotību/pilsetu pamešanu ar seksu?

Ne es to izdomāju, bet tu! 😁 Pārlasi ko esi sarakstījis iesākot savu tēmu! 🧐

Reāli vai tiešām cilvēkiem tā dzeršana, tusēšanās un seksošana apkārt ir tik ļoti svarīga, ka jāmaina dzīves vieta?

Es teiktu ka rīga ir bara instintiks dažiem- visi skrien un man arī vajag. Beigās rimčiks, purvčiks, knapinās ar algām, un kaut kā izdzīvo, bet galvenais jau ig un fb atstāt ka esi RSU students😂 Protams ir tādi kas aizbrauc, studē, paliek tur un strādā un ir pilnīgi apmierināti, bet man liekas ka nesen lasīju kaut kādu statistiku, ka cilvēki ar berniem un ģimenēm bēg no rīgas jo tur pilnīgi smacē

debestinaa @ 17.09.2024 10:03

Es teiktu ka rīga ir bara instintiks dažiem- visi skrien un man arī vajag. Beigās rimčiks, purvčiks, knapinās ar algām, un kaut kā izdzīvo, bet galvenais jau ig un fb atstāt ka esi RSU students? Protams ir tādi kas aizbrauc, studē, paliek tur un strādā un ir pilnīgi apmierināti, bet man liekas ka nesen lasīju kaut kādu statistiku, ka cilvēki ar berniem un ģimenēm bēg no rīgas jo tur pilnīgi smacē

Tieši otrādi, nāk visi atpakaļ uz Rīgu. Covid laikā visi pēkšņi saprata, ka nav forši sēdēt dzīvoklī, jo nebija iespēja baigi izbaudīt laiku, sēžot mājās, tādēļ daudzi iegādājās īpašumus ārpus Rīgas. Ja Tev ir māja, vismaz varēja pagalmā vai pa mežu pastaigāt. Tagad nesen runāju ar speciālistu, kas pēta nekustamos īpašumus, rīdzinieki nāk atpakaļ uz centru, jo covids beidzās un Rīgas dzīve atkal ir atsākusies.
Nu ja esi students, būsim reāli, šiko dzīvi nevar dzīvot. RSU jau forši studēt. Drīzāk visi brauc studēt uz Rīgu, jo tur ir vislielākā izvēle. Un jāpadzīvo šie 3 vai 4 gadi bez naudas.
Protams, Rīgā ir ļoti daudz cilvēki, dažrež apnīk, it īpaši, kad sēdi sastrēgumos.

LivaLauva1 @ 17.09.2024 10:01

haha :D Nu es laikam esmu darba dēļ iemācījusies būt arī ekstraverts, tādēļ varbūt man nav problēma sasveicināties :D
Man patīk tas, ka Rīgā ir lielākas karjera iespējas. Vispār kopumā lielākas iespējas par visu, bet varu teikt, ka dažreiz man apnīk šie rīdzinieki, jo dažreiz šeit cilvēkiem interesē tikai cik Tu pelni un kāda Tev mašīna vai īpašums.
Ārzemēs ir forši, jā. Tur cilvēki ir brīvāki, mazāk nosoda.

Man lielākā problēma ir iespēja, ka es kādu neatpazīšu, vai kāds neatpazīs mani un būs awkward sveiciens haha. :D
Aizrunājos ārpus tēmas, sorii :D

debestinaa @ 17.09.2024 09:59

Man liekas ka uz Rīgu skrien visi pēc vidusskolas un es biju viena no tām. Visi klasesbiedri borēja apkārt, ka tur studēs, būs big city life, beigs augstskolas, beigās no manas klases 25 cilvēki, tikai 6 pabeidza augstskolas un es viena no tiem. Pārējie atmetās jau pēc pusgada, sāka strādāt mazkvalificētus darbus un beigās tāpat agriezās dzimtajās pilsētās, jo Rīgā bez naudas nav ko darīt.
Padzīvoju kādu laiku tur un sapratu, ka tas nav prekš manis, tā cilvēku plūsma un pārapdzīvotība īpaši uz vasaras beigām, kad liekas, ka puslatvija iešķūrējusi Rīgā. Nodzīvoju pavisam neilgu laiku, bija covids, mācības pabeidzu attālināti. Dzimtajā pilsētā fantastiski nospīdēja ar ļoti labu darbu un tagad dzīvoju pilnīgā mierā, pie jūras, vasaras kūrortpilsētā, viss ātri sasniedzams, viegli pieejams, ne ar ko ne sliktāk kā Rīgā tikai un labāk.
Ā un lielākais mīnus rīgai- mašīna servisā būs nonstop jo ceļi ir ārpus visām robežām ?

Man vispār žēl, ka mums Latvijā nav kā citur ārzemēs, ka ir lielpilsētas arī ārpus galvaspilsētas. Okei, Liepāja kaut cik tur līdzi, tas arī viss.
Laikam ir jau kaut kāds šarms tajā, ka mazpilsētas tiešām maziņas, bet gribētos iespēju mācībām un karjerai bez stresa izvēlēties arī ne-Rīgu.

Piekrītu, ka jauniešiem vides maiņa nāk tikai par labu. Es noteikti nebūtu tas cilvēks, kas esmu tagad, ja pēc vidusskolas būtu palikusi dzimtajā pilsētā. :) Pēc studijām Rīgā atradu darbu un tad likās forši pēc darba nedēļas atbraukt uz mazpilsētu vai izbraucienā uz laukiem, kur kontrastam bija absolūts miers un klusums. Likās, cik forši tur būtu dzīvot.
Bet pandēmijas laikā pārgāju uz attālināto darbu, pus gadu nodzīvoju pie vecākiem un domas mainījās- klusums ir foršs tad, ja ikdienā strādā burzmā. Bet ja strādā klusumā, tad tas klusums sāk smacēt. Aiz loga mežs un klusums. Klusums, klusums, klusums. Brauciens līdz vietējam rimi, kur arī klusums. Brikšņi, meži, klusums. Tas sāk tā lauzt kaulus, ka pilnīgi prasās Rīgas centra burzmu. :D Bet tas ir ļoti individuāli, tāpēc strīdēties par to, kurš variants ir "labāks", ir pilnīgi lieki.

Patiesībā šajā tēmā nav vienas pareizās atbildes. Jauniešiem ir vajadzīga tā Rīga, jo vajadzīga attīstība (augstskola), jo nav studiju iespējas mazpilsētās. Bet pēc izglītības iegūšanas, vairs nav nepieciešama Rīga, lai attīstītos, ļoti labi attīstīties var sēžot savos laukos, lasot grāmatas, ceļojot, reiz pa reizēm aizbraucot uz lielpilsētu teātra izràdi. Tas jau atkarīgs no paša indivīda, ne no viņa dzīvesvietas. Nav retums, ka rīdzenieks ir mazāk intelektuàls par laucinieku. Tā ka dzīvesvieta vispār neliecina par cilvēka apvāšņa plašumu. Arī bērni var iegūt ļoti labas izglītības mazpilsētās, tàpat mazpilsētās pieejama gana plaša interešu izglītība. Bet, kā jau minēju, kādā brīdī tās mazpilsētas top par mazu, ka ir nepieciešams doties uz Rīgu studēt.

Esmu no mazpilsētas, bet kopš studiju laika dzīvoju Rīgā. Pēc vidusskolas visiem bija aktuāli doties uz dižpilsētu, jo tur patiešām ir lielākas studiju iespējas, kā arī iespēja atrast savu lauciņu un draugu loku. Tā ir izkāpšana no komforta zonas, kas nepieciešama izaugsmei. Neko sliktu tur nesaskatu :)
Stulbi reducēt Rīgu līdz dzertuvēm, ja daļa mazpilsētnieku ik dienas buhā arī bez trendīgiem bāriem. Un ja godīgi, tas ir normāli, ka jaunietis grib paballēties un iepazīt jaunus cilvēkus. Pa lielam mazpilsētās visi vienaudži ir zināmi.
Bet daudzi mani klasesbiedri ir atgriezušies dzimtajā pusē. Ir daļa, kas tur atgriezās ļoti ātri. Nav tā, ka viss ir tik slikti.

Min91 @ 16.09.2024 22:15

Nav jau ar visiem jāčupojās tajās mazpilsētās. Piemēram man ejot pa ielu, visi arī šeit ir svešinieki. Protams ir cilvēki ko esmu ievērojis dodoties savās dienas gaitas un noteikti ir cilvēki kas ir ievērojuši ka es tāds esmu ejot katru dienu vienu un to pašu maršrutu. Bet man tie cilvēki ir un paliks svešinieki - vienkārši pretīmnācēji. Netaisos ne runāt ne iepazīties, neko tādu. Tāpat arī darba vietā. no 54 cilvēkiem man kontakts ir ar kādiem pieciem, pārējie man ir vienaldzīgi svešinieki, nekas ka strādājam zem viena jumta.
Vairāk jau liekas ka tieši tie pilsētnieki cenšās būt draudzīgi un okopēt citu personīgās telpas. Piemēram, man saulainos un siltos vakaros patīk aizbraukt ar moci uz miestu Nākotne. Tur Viršos parasti paņemu hamburgeru ar frī, sēžu ārā blakus mocim un ēdu. Vietējie par mani neliekās vispar ne zinis arī es ignorēju viņus, bet tie kas grib izteikt kādus komentārus un mani patraucēt ir tieši caurbraucēji, kas brauc, pieņemu no Jelgavas. Arī slimnīcā man ir pieredze, Esmu braucis uz pārsiešanām uz Rīgu, mikroķirurģijas centru, tur tās māsiņas tieši grib uzsākt kautkādus "small talk" kamēr Dobeles slimnīcā bez vārdiem visu izdara, uzredzēšanos un viss. Tākā gluži nav tā, ka mēs mazpilsētu lauķi esam tie kas grib vienmēr klačoties un zināt visu par visiem.

Nu, domāju, ka katram sava pieredze. Man prieks, ka Tava pieredze ir šāda. Mana pieredze, savukārt, bijusi pavisam pretēja. Kad aizbraucu ciemos pie ģimenes uz savu mazpilsētu, diezgan bieži sastopu kādu bijušo kolēģi, kaimiņu vai kādu senu paziņu. Un tad vienmēr seko vieni un tie paši jautājumi par to, ko daru, kur strādāju un vai man ir bērni un vīrs. Un, kad uz pēdējo jautājumu atbildu noraidoši, seko līdzjūtības pilni skatieni, kaut gan tā ir mana izvēle, ka esmu viena un bez ģimenes. Tāpat spilgti atceros reizi, kad iebraucu veikalā nopirkt uzkodas un vīnu, un satiku bijušo kolēģi, kura burtiski pieliecās, ieskatījās manos iepirkuma ratos un vaicāja: "Nu, ko tad tu tādu labu nopirki?" Un, ieraudzīdama ratu saturu, veltīja man neizprotamu acu skatienu. Tajā brīdī, neskatoties uz to, ka man jau ir pāri 30, jutos kā mazgadīgais, kurš pa kluso no vecākiem kaut kur nospēris vīna pudeli. Respektīvi, kad atrodos lielpilsētā, kurā mani neviens nepazīst, es varu būt tāda, kāda esmu, kamēr savā dzimtajā mazpilsētā, neskatoties uz to, cik veca esmu, vienmēr jutīšos kā mazs bērns, kurš sadarījis kaut kādas blēņas aiz vecāku muguras.

Ā, un vēl, protams, paliek bijušie skolas "bulliji". Viena no lielākajām apsmējējām, kuras dēļ tīņu gados pat nomainīju skolu, tagad manā mazpilsētā strādā par skolotāju, taču pirms gada vai diviem, kad kopā ar savu draugu viņai pagāju garām uz ielas, piebakstīja savai draudzenei un pietiekami skaļi, lai es to dzirdētu, noteica: "O, *mans vārds* beidzot sev atradusi draugus!", un sāka smieties. Goda vārds, nezināju, ka pieauguši cilvēki vēl tā dara, bet, acīmredzot, dara gan. Tiesa gan, nav ne jausmas, ko tāda skolotāja var dot bērniem un kā viņa rīkojas brīžos, ja viņas vadītajā klasē kāds tiek apsmiets. Smejas kopā ar bullijiem? Nav ne jausmas. Bet, nu, tāda nu ir tā manas mazpilsētas "burvība".

Džinga @ 17.09.2024 09:51

Man tieši stresu rada tā iespējamība satikt pazīstamo, ko būtu jāsveicina. ? Rīgā jūtos safe, ganjau nevienu nepazīšu. Ārzemēs vispār pilnīga brīvība ?

Tev ir nepareiza izpratne par to, kas ir brīvība.

ronnie @ 17.09.2024 22:28

Nu, domāju, ka katram sava pieredze. Man prieks, ka Tava pieredze ir šāda. Mana pieredze, savukārt, bijusi pavisam pretēja. Kad aizbraucu ciemos pie ģimenes uz savu mazpilsētu, diezgan bieži sastopu kādu bijušo kolēģi, kaimiņu vai kādu senu paziņu. Un tad vienmēr seko vieni un tie paši jautājumi par to, ko daru, kur strādāju un vai man ir bērni un vīrs. Un, kad uz pēdējo jautājumu atbildu noraidoši, seko līdzjūtības pilni skatieni, kaut gan tā ir mana izvēle, ka esmu viena un bez ģimenes. Tāpat spilgti atceros reizi, kad iebraucu veikalā nopirkt uzkodas un vīnu, un satiku bijušo kolēģi, kura burtiski pieliecās, ieskatījās manos iepirkuma ratos un vaicāja: "Nu, ko tad tu tādu labu nopirki?" Un, ieraudzīdama ratu saturu, veltīja man neizprotamu acu skatienu. Tajā brīdī, neskatoties uz to, ka man jau ir pāri 30, jutos kā mazgadīgais, kurš pa kluso no vecākiem kaut kur nospēris vīna pudeli. Respektīvi, kad atrodos lielpilsētā, kurā mani neviens nepazīst, es varu būt tāda, kāda esmu, kamēr savā dzimtajā mazpilsētā, neskatoties uz to, cik veca esmu, vienmēr jutīšos kā mazs bērns, kurš sadarījis kaut kādas blēņas aiz vecāku muguras.

jaiet pie daktera smadzenes jadakterē. Tev tak ir kompleksi par sevi 😂

ronnie @ 17.09.2024 22:33

Ā, un vēl, protams, paliek bijušie skolas "bulliji". Viena no lielākajām apsmējējām, kuras dēļ tīņu gados pat nomainīju skolu, tagad manā mazpilsētā strādā par skolotāju, taču pirms gada vai diviem, kad kopā ar savu draugu viņai pagāju garām uz ielas, piebakstīja savai draudzenei un pietiekami skaļi, lai es to dzirdētu, noteica: "O, *mans vārds* beidzot sev atradusi draugus!", un sāka smieties. Goda vārds, nezināju, ka pieauguši cilvēki vēl tā dara, bet, acīmredzot, dara gan. Tiesa gan, nav ne jausmas, ko tāda skolotāja var dot bērniem un kā viņa rīkojas brīžos, ja viņas vadītajā klasē kāds tiek apsmiets. Smejas kopā ar bullijiem? Nav ne jausmas. Bet, nu, tāda nu ir tā manas mazpilsētas "burvība".

Pati esi vainīga, ka neesi iemācījušies sevi aizstāvēt no stulbiem cilvēkiem.

ronnie @ 17.09.2024 22:33

Ā, un vēl, protams, paliek bijušie skolas "bulliji". Viena no lielākajām apsmējējām, kuras dēļ tīņu gados pat nomainīju skolu, tagad manā mazpilsētā strādā par skolotāju, taču pirms gada vai diviem, kad kopā ar savu draugu viņai pagāju garām uz ielas, piebakstīja savai draudzenei un pietiekami skaļi, lai es to dzirdētu, noteica: "O, *mans vārds* beidzot sev atradusi draugus!", un sāka smieties. Goda vārds, nezināju, ka pieauguši cilvēki vēl tā dara, bet, acīmredzot, dara gan. Tiesa gan, nav ne jausmas, ko tāda skolotāja var dot bērniem un kā viņa rīkojas brīžos, ja viņas vadītajā klasē kāds tiek apsmiets. Smejas kopā ar bullijiem? Nav ne jausmas. Bet, nu, tāda nu ir tā manas mazpilsētas "burvība".

Nu bet lai cilvēks smejas! Kas par to, tagad gribi aizliegt kādam izriet komentārus un smieties.! Tu arī varēji patriekt kādu piezimī un pasmieties. Neviens tev no neliedz darīt. Nevien snav vainīgs ka esi ieņēmusi ūdeni mutē un nevari neko atbildēt pretī. Runa tu kā upurē un pārējie ir pāridarītāji tev. Iemācies pastāvēt par sevi, tad tā nebūs.

ZeltaZebra @ 18.09.2024 01:14

Nu bet lai cilvēks smejas! Kas par to, tagad gribi aizliegt kādam izriet komentārus un smieties.! Tu arī varēji patriekt kādu piezimī un pasmieties. Neviens tev no neliedz darīt. Nevien snav vainīgs ka esi ieņēmusi ūdeni mutē un nevari neko atbildēt pretī. Runa tu kā upurē un pārējie ir pāridarītāji tev. Iemācies pastāvēt par sevi, tad tā nebūs.

Kas Tev kaiš? Manos komentāros atpazini pati sevi? Tā izklausās. Ja tā nebūtu, tad neliktu maniem komentāriem mīnusus un tik asi nereaģiētu uz manis rakstīto. Izklausās, ka pati savā laikā esi bijusi tā, kas pazemojusi citus, tāpēc tagad tik asi reaģē, mēģinot sevi aizstāvēt un cenšoties pie visa vainot nevis bullijus, bet upurus, kuri šo bulliju dēļ cietuši gan no emocionālas, gan fiziskas (jā, arī manā gadījumā) vardarbības. Man pietiek ar taviem komentāriem, lai saprastu, kas tu esi par cilvēku, līdz ar to netaisos krist tik zemu, lai ar tādu kā tevi iesaistītos diskusijās. Manā dzīvē jau bijuši pietiekami daudz bulliju. Man nevajag vēl vienu šajā forumā. Tas, ko esmu sapratusi, ir tas, ka tikai garā un prātā vājš cilvēks pieaugušā vecumā turpinās bullijot citus. Acīmredzot, šis attiecas arī uz tevi. Izaudz, mīļā sirds. Un, dieva dēļ, iemācies rakstīt tā, lai tevi varētu saprast, apzeltītā zebra, bļe. 😀

ronnie @ 17.09.2024 22:33

Ā, un vēl, protams, paliek bijušie skolas "bulliji". Viena no lielākajām apsmējējām, kuras dēļ tīņu gados pat nomainīju skolu, tagad manā mazpilsētā strādā par skolotāju, taču pirms gada vai diviem, kad kopā ar savu draugu viņai pagāju garām uz ielas, piebakstīja savai draudzenei un pietiekami skaļi, lai es to dzirdētu, noteica: "O, *mans vārds* beidzot sev atradusi draugus!", un sāka smieties. Goda vārds, nezināju, ka pieauguši cilvēki vēl tā dara, bet, acīmredzot, dara gan. Tiesa gan, nav ne jausmas, ko tāda skolotāja var dot bērniem un kā viņa rīkojas brīžos, ja viņas vadītajā klasē kāds tiek apsmiets. Smejas kopā ar bullijiem? Nav ne jausmas. Bet, nu, tāda nu ir tā manas mazpilsētas "burvība".

Nu bet lai cilvēks smejas! Kas par to, tagad gribi aizliegt kādam izriet komentārus un smieties.! Tu arī varēji patriekt kādu piezimī un pasmieties. Neviens tev no neliedz darīt. Nevien snav vainīgs ka esi ieņēmusi ūdeni mutē un nevari neko atbildēt pretī. Runa tu kā upurē un pārējie ir pāridarītāji tev. Iemācies pastāvēt par sevi, tad tā nebūs.

ronnie @ 17.09.2024 22:33

Ā, un vēl, protams, paliek bijušie skolas "bulliji". Viena no lielākajām apsmējējām, kuras dēļ tīņu gados pat nomainīju skolu, tagad manā mazpilsētā strādā par skolotāju, taču pirms gada vai diviem, kad kopā ar savu draugu viņai pagāju garām uz ielas, piebakstīja savai draudzenei un pietiekami skaļi, lai es to dzirdētu, noteica: "O, *mans vārds* beidzot sev atradusi draugus!", un sāka smieties. Goda vārds, nezināju, ka pieauguši cilvēki vēl tā dara, bet, acīmredzot, dara gan. Tiesa gan, nav ne jausmas, ko tāda skolotāja var dot bērniem un kā viņa rīkojas brīžos, ja viņas vadītajā klasē kāds tiek apsmiets. Smejas kopā ar bullijiem? Nav ne jausmas. Bet, nu, tāda nu ir tā manas mazpilsētas "burvība".

Nabadzīte, cik gan Tu esi pārdzīvojusi daudz savā miestā. Neapskaužu tevi. Tas notiekti bij tik ti drausmīgi. Jāpierakstās pie galvas speciālista steidzami.