Kā tikt pāri tam, ka man riebjas citas sievietes

Sāc uzdot sev jautājumus! Kādi varētu būt potenciālie iemesli šim riebumam? Kāpēc Tu gribi mainīt savu viedokli? Gribi būt tāda pati kā viņas? Tev rūp viņu uzskati?
Atbildi uz sarežģītākajiem jautājumiem var iegūt tikai uzdodot tos sev un iedziļinoties savā iekšējā "pasaulē".
Jebkurā gadījumā, mūsdienu cilvēki (gan sievietes, gan vīrieši) ir kļuvuši par ļoti sekliem, apkārtējo pasauli analizēt nespējīgiem, sevī noslēgtiem un viegli manipulējamiem indivīdiem. Nevēlēšanās ar tādiem komunicēt nav nekas pārdabisks.

Varbūt jāpamaina vide? Skolas laikā man īpaši nebija kontakta ar citām meitenēm, tik viena sirdsdraudzene, jo pārējās tiešām nepatika.
Vēlāk, jau aizejot uz augstskolu, tur man patika gandrīz viss un visi, jo tie bija manu interešu cilvēki.

Man tā nav bijis. Taču darba darīšanās man gadu gaitā gan ir nācies komunicēt ar visdažādākajiem cilvēkiem, turklāt daļā gadījumu, situācijās, kas iesaistītajiem ir saistītas ar lielu stresu. Tas psiholoģiski norūda. Tādēļ darba dēļ vajag vienkārši darīt, t.i., runāt ar cilvēkiem. Nav jau jārunā par kaut ko lieku. Par sava darba lietām cilvēki parasti iemācās runāt runājot.

Es strādāju vīriešu kolektīvā ilgi.
Un klienti arī lielākoties vīrieši.
Iekāpjot, piemēram, vilcienā un apsēžoties blakus sievietei, es pat izjūtu nedaudz uzbudinājumu, bet tas nosacīti. Lesbiete neesmu un par biseksuālu sevi nenosauktu. Tās acīmredzot ir sekas tam, ka trūkst sieviešu sabiedrības, apkārt vieni vīrieši lielākoties. :D

Nu, ja gribas pamainīt viedokli un sākt draudzēties ar meitenēm, nav jau daudz variantu kā mainīt viedokli un sākt draudzēties. Var to darīt pa mazam solītim, noskaņot sevi pozitīvi un "noenkurot" pozitīvās pieredzes. Piemēram, ja gadās kontakts ar sievieti, uzdod sev uzdevumu - es tagad palikšu malā savu diskomfortu un pamēģināšu saprast šo cilvēku pēc iespējas labāk, pat ja tas ir tikai dažas minūtes. Pēc tam paanalizē - kas mums abām ir kopīgs, kā viņa ir līdzīga man, kas man viņā patīk kā cilvēkā neatkarīgi no dzimuma (piemēram, mums abām ir melnas bikses, viņai ir patīkams balss tembrs, man viņas skatījums uz.... liekas interesants utt.). Ļoti iespējams, ka Tava nepatika pret sievietēm atspoguļo kaut kādas sievišķības nianses, ko pati sevī esi apspiedusi vai izslēgusi. Šādā ziņā darbs ar savu diskomfortu var būt ļoti noderīgs, jo palīdzēs pašai sevi iepazīt labāk.

“Psihoterapeits ir teicis, ka iespējams tā ir mammas trauma, bet nepaskaidroja neko sīkāk.”
Nu interesants terapeits, kurš izmet apgalvojumu, bez paskaidrojumuem. 😅

Džinga @ 29.08.2024 08:20

“Psihoterapeits ir teicis, ka iespējams tā ir mammas trauma, bet nepaskaidroja neko sīkāk.”
Nu interesants terapeits, kurš izmet apgalvojumu, bez paskaidrojumuem. ?

Tieši tanī brīdī beidzās seanss 😂

Paldies par ieteikumiem un skatījumiem.
Par psihoterapeitu- nē teica, tikai to, ka man pašai esot jāsaprot, kāpēc vai kādas traumas rezultātā tas varētu būt noticis, lai izskatu mātes jautājumu.
Bet es tajā lauciņā neko nevaru sazīmēt, jo ar mammu ir bijušas labas attiecības un nekādi traģiskie notikumi nav bijuši.
Par citām meitenēm runājot, man tiešām grūti paskaidrot to sajūtu, ikdienā runājoties, es nedomāju pie sevis - kāda muļķe, vai cik neglīti izskatās vai ko tādu, bet kad kāda meitene grib uzsākt dziļāku kontaktu, aiziet pusdienās, parunāt divatā, aiziet uz tēju, es nespēju, man gribas bēgt no tām emociju izpausmēm, kuras sekos. Es spēju iztēloties scenāriju, sēžu pie galdiņa, man ko stāsta un ir mans laiks smieties vai atbildēt uz kaut kādiem jautājumiem un galvā ir vienkārši tukšums, neviena emocija, viss sanāk tā uzspīlēti, jo mani pat neinteresē, ko kāda ir izjutusi, vai kas kurai atgadījies. Pietam, tā pārspīlētā pievēršanās izskatam- matu taisnošana, ģērbšanās utt., ko es līdz galam nesaprotu.

ratched @ 29.08.2024 09:24

Paldies par ieteikumiem un skatījumiem.
Par psihoterapeitu- nē teica, tikai to, ka man pašai esot jāsaprot, kāpēc vai kādas traumas rezultātā tas varētu būt noticis, lai izskatu mātes jautājumu.
Bet es tajā lauciņā neko nevaru sazīmēt, jo ar mammu ir bijušas labas attiecības un nekādi traģiskie notikumi nav bijuši.
Par citām meitenēm runājot, man tiešām grūti paskaidrot to sajūtu, ikdienā runājoties, es nedomāju pie sevis - kāda muļķe, vai cik neglīti izskatās vai ko tādu, bet kad kāda meitene grib uzsākt dziļāku kontaktu, aiziet pusdienās, parunāt divatā, aiziet uz tēju, es nespēju, man gribas bēgt no tām emociju izpausmēm, kuras sekos. Es spēju iztēloties scenāriju, sēžu pie galdiņa, man ko stāsta un ir mans laiks smieties vai atbildēt uz kaut kādiem jautājumiem un galvā ir vienkārši tukšums, neviena emocija, viss sanāk tā uzspīlēti, jo mani pat neinteresē, ko kāda ir izjutusi, vai kas kurai atgadījies. Pietam, tā pārspīlētā pievēršanās izskatam- matu taisnošana, ģērbšanās utt., ko es līdz galam nesaprotu.

Man liekas, ka nav sevi jāmaina, lai tikai normalizētu standartu. Ja kopumā bez tādām sieviešu-paziņu tikšanām jūties labi un tev neprasās kontakts, tad labāk ir būt savā komforta zonā.
Greizs tas uzskats, ka obligāti jākāpj ārā no komforta zonas. Kālab? Kam ko pierādīsi? Tava pašsajūta uz doto etapu ir svarīgākā, priekš kam lieki pakļaut sevi neērtībām?
Drīzāk tad tev jāpieņem līdz galam, ka tā tas vienkārši ir un atlaid to domu. Ja gadījumā radīsies kāds kontakts ar sievieti un ar interesi, tad tas nāks dabiski, nevis tā uzspīlēti sevi cenšoties pārveidot par to, kas neesi.

fioanaa @ 29.08.2024 09:41

Man liekas, ka nav sevi jāmaina, lai tikai normalizētu standartu. Ja kopumā bez tādām sieviešu-paziņu tikšanām jūties labi un tev neprasās kontakts, tad labāk ir būt savā komforta zonā.
Greizs tas uzskats, ka obligāti jākāpj ārā no komforta zonas. Kālab? Kam ko pierādīsi? Tava pašsajūta uz doto etapu ir svarīgākā, priekš kam lieki pakļaut sevi neērtībām?
Drīzāk tad tev jāpieņem līdz galam, ka tā tas vienkārši ir un atlaid to domu. Ja gadījumā radīsies kāds kontakts ar sievieti un ar interesi, tad tas nāks dabiski, nevis tā uzspīlēti sevi cenšoties pārveidot par to, kas neesi.

Pilnīgi piekrītu, nu ja negribas tad negribas. Beigās eksperimentējot un kāpjot ārā no komforta zonas var sanākt izčakarēt kādas citas sievietes dienu, kura nesapratīs ko viņa nepareizi izdarīja jūsu kafijas randiņā.
Ja vēl pucēšanās, matu taisnošana utml atgrūz, nu tad neko, var taču draudzēties ar džekiem.

ratched @ 28.08.2024 16:29

Sveiki,
Zinu, ka tā ir problēma no bērnības, bet man izteikti nepatīk citas sievietes. Nevaru pat to sajūtu izskaidrot, tas nav ne skaudība, ne noniecināšana, bet tāda kā nepatika pret savu dzimumu.
Psihoterapeits ir teicis, ka iespējams tā ir mammas trauma, bet nepaskaidroja neko sīkāk.
Jau no bērnības man nekad nav interesējušas citu sieviešu domas, intereses un esmu tās uzskatījusi par varen muļķīgām, bet ar puišiem vienmēr ir bijis labs kontakts, daudz vairāk kopīgu tēmu, puiši ir likušies daudz dziļāki.
Tagad pieaugušā vecumā, saprotu, ka tā vairs nevar, darba dēļ, bet arī komunicēt ar sievietēm es nevaru, tas sanāk tā neveikli, jo man lielākā daļa liekas seklas, emocionālas un pelēkas. Un nē, es neesmu sadomājusies, ka esmu baigi atšķirīgā - iedomīgā.
Es ļoti gribu pamainīt savu viedokli šajā jautājumā un sākt normāli draudzēties ar meitenēm, bet nezinu pat ar ko sākt. Varbūt ir kādi ieteikumi, kādai ir bijis līdzīgi? Ar ko sākt, kā pārvar\et to nepatiku?

arī man besī sievietes- un es besiju vinam. Manī redz sānsenci, savus trūkumus! Man -Personīgi riebjas un ir problēma tikai ar zemākas “kastas “ sivietēm-gan izglītībā, gan finansiāli, gan mentāli/ emocionāli. Ar sievietēm, kuras ir ar kaut ko pārākas par mani - man problēmu nav! Man vinas netraucē un es vinām ne tik. Tas izskaidro tikai to, ka cienu šādas sievietes un vinam pasham nav laika “tiranizet” citas. Bet kas attieicas uz “zemākām” man vinas visas gribētos izsūtīt, jo šī ir tā suga , kas visu laiku rej un aprej visus un visur.

Bet paskat, Tu raksti šeit, meklē padomu, tādēļ nav jau tā, ka Tev neinteresētu, ko citas sievietes raksta! Tas jau ir labi!
Iespējams, ka neesi vēl satikusi sievieti, ar kuru Tev sakrīt domas un viedoklis. Ir ļoti grūti vispār atrast kopīgu valodu, it īpaši arī zinot to, cik daudz sievietes smaida sejā, bet aiz muguras noliek.
Ja jūti to, ka nebūs, tad nu neko darīt.

Man arī tā ir bijis!
Man palīdzēja atziņa, ka viss, ko vēlās katrs cilvēks, arī sieviete, ir būt laimīgam. Var mēģināt empatizēt, saskatīt viņas motivāciju: kāpēc viņa pieaudzē matus, piepumpē lūpas un fanatiski piemēklē jaunu tēlu? Viņa vēlās justies pārliecināta, skaista, iepatikties vīrietim un būt apprecēta! Varbūt lūpas sanāk pārāk lielas un apģērba meklēšana pārvēršās par skriešanu bez apstāšanas, un viņa pazaudē iekšēko mieru pa ceļam, bet to var saprast un piedot, jo mēs esam neideāli un ejam savu pielnveidošanas ceļu.
Tomēr, kad sievietes sanāk barā, man pašai zūd spējas komunicēt sieviešu kolektivā- viņas paliek neželīgas! Kaut kur esmu redzējusi “girlfriend friendship” goals bildi: viena otrai veic masāžu ar enerģetikas terapijas elementiem - kad var draudzēties pāri mantiskām interesēm. Es pagaidām pat ar māsu nevaru šādi komunicēt. Varbūt jāpameklē jogas kolektīvā, kaut gan bail ka arī būs pseido-garīgas jogotājas. Mani ļoti atbaida sieviešu īgnums un empātijas trūkums, sacensību gars, kura nu foršāka.
Bet šī nepatika pret sieviešu enerģiju rūpes par skaistumu jau ir pārgājuši.

abbie @ 29.08.2024 13:31

Man arī tā ir bijis!
Man palīdzēja atziņa, ka viss, ko vēlās katrs cilvēks, arī sieviete, ir būt laimīgam. Var mēģināt empatizēt, saskatīt viņas motivāciju: kāpēc viņa pieaudzē matus, piepumpē lūpas un fanatiski piemēklē jaunu tēlu? Viņa vēlās justies pārliecināta, skaista, iepatikties vīrietim un būt apprecēta! Varbūt lūpas sanāk pārāk lielas un apģērba meklēšana pārvēršās par skriešanu bez apstāšanas, un viņa pazaudē iekšēko mieru pa ceļam, bet to var saprast un piedot, jo mēs esam neideāli un ejam savu pielnveidošanas ceļu.
Tomēr, kad sievietes sanāk barā, man pašai zūd spējas komunicēt sieviešu kolektivā- viņas paliek neželīgas! Kaut kur esmu redzējusi “girlfriend friendship” goals bildi: viena otrai veic masāžu ar enerģetikas terapijas elementiem - kad var draudzēties pāri mantiskām interesēm. Es pagaidām pat ar māsu nevaru šādi komunicēt. Varbūt jāpameklē jogas kolektīvā, kaut gan bail ka arī būs pseido-garīgas jogotājas. Mani ļoti atbaida sieviešu īgnums un empātijas trūkums, sacensību gars, kura nu foršāka.
Bet šī nepatika pret sieviešu enerģiju rūpes par skaistumu jau ir pārgājuši.

Par lūpām un visu pārējo, es teiktu to, ka tā nu gluži nav. Ir, protams, tādas, kas domā un pucējās priekš vīrieša, bet nu cik zinu, manas draudzenes, paziņas un es pati neeju pie friziera, lai tik patiktu savam vīrietim, vai arī dabūtu jaunu! Mums tas vienkārši patīk! Skaisti kopti mati un nagi, ja ir vēlme, var arī palielināt lūpas (ar gaumi), bet tas ir normāli! Dažām patīk iet uz sporta zāli, kādai patīk gari mati, bet tas nav vīriešu dēļ.
Empātija vispār trūkst cilvēkiem, ne tikai sievietēm. Sievietes ir ļoti dažādas, un tāds tādu atrod. Kādai interesē somiņas, kādai IT, tādēļ katra jau atrod savu sabiedroto.
Ir, protams, tādas, kuras sacenšās un ir greizsirdīgas, bet tā nav īsta draudzība, kā arī, tieši tam cilvēkam, kam ir greizsirdība, viņam pašam ir jāsaprot, kas kaišs. Man nekad nav bijusi doma - haha, man sanāk labāk! Esmu skaistāka! YES, viņai iet sliktāk par mani!

LivaLauva1 @ 29.08.2024 12:57

Bet paskat, Tu raksti šeit, meklē padomu, tādēļ nav jau tā, ka Tev neinteresētu, ko citas sievietes raksta! Tas jau ir labi!
Iespējams, ka neesi vēl satikusi sievieti, ar kuru Tev sakrīt domas un viedoklis. Ir ļoti grūti vispār atrast kopīgu valodu, it īpaši arī zinot to, cik daudz sievietes smaida sejā, bet aiz muguras noliek.
Ja jūti to, ka nebūs, tad nu neko darīt.

iespējams 'jā, izdomāju uzrakstīt, jo kur gan citur vērsties pie padoma?
Es gan arī super ļoti apzinos, cik mana problēma ir dīvaina un tizla. Iespējams, tā aizmugures smaidīšana utt., izgājieni, ka nevar tiešām uzticēties, ir tas, kas mani tajās attiecībās atgrūž.

ratched @ 29.08.2024 14:31

iespējams 'jā, izdomāju uzrakstīt, jo kur gan citur vērsties pie padoma?
Es gan arī super ļoti apzinos, cik mana problēma ir dīvaina un tizla. Iespējams, tā aizmugures smaidīšana utt., izgājieni, ka nevar tiešām uzticēties, ir tas, kas mani tajās attiecībās atgrūž.

Nu tas, ka nevienai sievietei nevar tiešām uzticēties ir izdomājums. Padomā, nu nevar būt, ka tu esi tāda vienīgā sieviešu dzimuma pārstāve, kurai var uzticēties un, kas aiz muguras neaprunā. Ganjau ir vēl tādas, tu tikai nedod iespēju,
Bet, kā jau teicu, ja negribi, taču nedod to iespēju. Man tiešām liekas, ja sāksi eksperimentēt, tad tikai čakarēsi prātu potenciālajām draudzenēm

Jo viss dzimums ir viena un tā pati persona jā.

cik daudz sievietes smaida sejā, bet aiz muguras noliek.

Sievietes mēdz būt skaudīgas klaču tarbas no kā izriet visas problēmas.
Bet vīriešu draudzība nav mazāk toksiska.
Bieži draudzība nav platoniska, kā sākotnēji liekas un agri vai vēlu seko piedāvājums pa draugam pārgulēt.

akul12 @ 30.08.2024 15:17

Sievietes mēdz būt skaudīgas klaču tarbas no kā izriet visas problēmas.
Bet vīriešu draudzība nav mazāk toksiska.
Bieži draudzība nav platoniska, kā sākotnēji liekas un agri vai vēlu seko piedāvājums pa draugam pārgulēt.

+
Tev ir ilgstošas platoniskas draudzības ar vīriešiem, ratched?

Es reiz strādāju kolektīvā 20 vīrieši, 4 sievietes.
Lielāku čūsku midzeni un aprunātājus nebiju pieredzējusi. Turklāt vēl tualete bija tik šausmīga, ka es tur vispār izvairījos iet. Otrs, seksisms. Tur tādas kā sekretāres vispār nebija, un mans amats vispār bija pavisam cits, tas tiem vīriešiem netraucēja man zvanīt un prasīt, lai es uztaisu viņu klientiem kafiju, kaut ko kopēju. Es, protams, atteicos, jo man savu darbu bija gana. Tie, savukārt, metās sūdzēties direktoram, cik es neatsaucīga. Direktors, vīrietis, arī uzskatīja, vai tad man grūti?
Fuj, aizgāju pēc pusgada prom. Uz 6 sieviešu kolektīvu. Tur tikai viena bija karjeriste un d***ā līdēja, ar pārējām ideāli satikām.
Mani laikam visvairāk kaitina tādas, kas, piemēram, kā Judža, Strūberga gadījumos uzreiz metas komentēt un aizstāvēt vīrieti, jo tas ir vienīgais, kam viņām dzīvē vērtība.
Man ir sanācis tā, ka man sākot ar vidusskolu un tad 2 augstskolās vienmēr apkārt bijušas sievietes, līdz ar to, man ļoti daudz kontaktu, draudzeņu sava dzimuma vidū. Es neizjūtu vajadzību ar viņām konkurēt. Arī pie ārstēm, frizierēm utt izvēlos iet labāk pie sievietēm. Nezinu, tas mans komforta līmenis. Man nav dzīvē nekad bijušas problēmas ar vīriešiem, bet man tā nav tik organiska vide kā sievietes.