Jaunas attiecības, bet kaut kas nav. Vai viņš ne tāds, vai es neriktīga, vai vienkārši nesaskan?
Kad es kaut ko jautāju, normāli (manuprāt) uzturu sarunu, viņam šķiet, ka es viņu mācu, zāģēju, izprašņāju un lienu ar savu viedokli. Es iznesot smadzenes, jo "kā to var nesaprast?". Man patīk izrunāt lietas, bet es jau redzu "Tikai ne atkal!" viņa sejā.
Kad apnīk lēkāt apkārt, nolemju, ka vairs neko neteikšu, ieraujos sevī, tad es esot vienmēr dusmīga un kam viņam tādu sapūtušos sievieti?
Kad mēģinu neko neņemt galvā, tad man šķiet, ka tik izdabāju viņam, despotam un esmu tukša vieta.
Beigās es jau vairs nesaprotu, varbūt tiešām esmu stulba, sekla sieviete, vai man kāda neiroze vai vienkārši uzķērusies uz toksisko narcisu.
Attiecībās taču jābūt viegli, nevis katru minūti jāuztraucas, vai pateicu pareizi, vai izdarīju pareizi, lai tikai atkal nav kašķis 😬 Bet varbūt tiešām esmu egoiste un neprotu pieslīpēties?
402
