Ilgiem gadiem mocīja ar periodiskiem paasinājumiem dedzināšana pie urinācijas. Beigās jo biežāk un intensīvāk, tāpēc beidzot pieķeros aiziet pie ģinekologa… sākotnēji nozīmētās analīzēs atradām ureoplazmu, un to arī ārstējam, bet simptomi nepazuda. Vēl ap 10 mēn., kāmēr sagaidīju vizītes pie manas ģinekoloģes, neefektīvi viņa nosūtīja mani vēl 2 reizes tās pašas analīzes uz ureoplazmu atkārtot…🙄 līdz ko pārsūtīja beidzot uz ārstēšanos pie urologa.
Un urologs te saka - a tev redz urīna analīzēs paaugstinātas sāles vai oksilāti pareizi bija nosaukt!
tad varbūt bezjēgā es 2 gadu laikā izdzēru 3 antibiotiku kursus, jo ureoplazma ir nosacīti patogēna un varbūt dedzināšana bija tikai no nieres smiltīm, kas skrāpēja izvadkanālu!.. vot tāds storijs, biju riktīgi izbesījusies, ka man bija jānomocās ap gadu, lai sadzirdētu alternatīvu viedokli no cita profila ārsta. Šobrīd gaidu ultraskaņas izmēklējumu vēdera dobumam; un dzeru ieteikto Kanefronu un jutu, ka uzreiz palīdzēja, tad man šķiet urologam bija taisnība ar diagnozes minējumu.
Vai esat sastapušās pašas vai tuvuniekime- ar nieru smiltīm, kuri vēl nebija attīstījušies par riktīgiem akmeņiem? Kādi bija simptomi, cik ilgi pagāja līdz diagnozes uzstādīšanai un ārstēšanās uzsākšanai? Kas bija par iemēslu, ka šis stāvoklis attistījās? Kā noritēja ārstēšanās?
Man nav klasiskā nierakmeņu slimība, jo nav asins izdalījumu vai sāpes radiācijas, tāpēc gribu dzirdēt kā varbūt citiem šis noritēja pie arī mazāk intensīvas slimības attistības stadijas!
Būšu pateicīga par pieredzes stāstiem, tas būs īsts mierinājums, ka šo dedzināšanu varēs izārstēt. Jo ja tā tomēr ir ģinekoloģiskā infekcija, ka man teica ārste, “infekciju ir grūti pieķert”. Man šī ispējamā nierakmeņu slimība tāpēc kā glābiņš izskatās, kaut kas fizisks, noārdams. 😀
100
