Sveikas foruma dāmas un kungi.
Šeit nereti attiecību tēmā tiek lauzti šķēpi par to, ka sievietes - karjeristes nav laba izvēle attiecībām, to parasti saka kungi. Mani interesē - kā jūs definētu sievieti - karjeristi? Nepazīstu nevienu sievieti, kam nav darba, tāpēc mani interesē kur ir tā robeža, kur mēs tiekam uzskatītas par karjeristēm un kāpēc tas ir slikti/labi?
Ir daudz piemēru sabiedrībā, kur gan sieviete gan vīrietis ir ļoti entuziastiski savās karjerās un ir power couple un šķiet, nekāda vaina.
Ja sievietei jāatsakās no savas darba dzīves priekš attiecībām/ğimenes, tad es sagaidītu, ka vīrietis man tad spēj nodrošināt to dzīvi, kuru līdz šim esmu sev nodrošinājusi pati. Bet nav daudz vīriešu, kas to līmeni man varēti nodrošināt.. tas nav loğiski! Kāpēc tad diviem cilvēkiem nebūvēt pārticīgu nākotni, piedaloties abiem? Vai tas ir vīriešu ego? Nespēj šādu sievieti pavilkt, tad labāk šādu sievieti nolikt kā nederīgu? Kā tur ir?
578
