Izvēle

a)

A

Šobrīd eju ceļu a), vēl neesmu nonākusi pie finansiālajām sekām. Bet gribētos iet ceļu b), bet bez otrās pusītes nav reāli.

Thesame @ 16.05.2024 15:54

Šobrīd eju ceļu a), vēl neesmu nonākusi pie finansiālajām sekām. Bet gribētos iet ceļu b), bet bez otrās pusītes nav reāli.

Tu gribēji teikt, bez bankomāta jeb sponsora?

Sisja @ 16.05.2024 16:03

Tu gribēji teikt, bez bankomāta jeb sponsora?

Nezinu, varbūt pārprati mani. Šobrīd nodrošinu sevi pietiekami, bankomāts man nav vajadzīgs. Negribu luksusa dzīvesveidu, gribu ģimeni un brīvo laiku.

Agrā jaunībā - noteikti a). Tagad pat sliecos uz b), vienīgi tas "knapi kuļas" var sagandēt visu labo...

miers ko dod b) ir nenovērtējams naudā.

Tas "visi mīļie samīļoti un apčubināti" teorijā izklausās labi, bet patiesībā neticu, ka kāds varētu būt laimīgs, dzīvojot nabadzībā, kad jāskaita kapeikas un jālauza galva, ko ēdīsi un kā apmaksāsi rēķinus.

Man liekas muļķīgs domu eksperiments, nu reāli, nav jau dzīvē tikai divas šīs galējības. Es negribētu ne vienu ne otru

Džinga @ 16.05.2024 17:58

Man liekas muļķīgs domu eksperiments, nu reāli, nav jau dzīvē tikai divas šīs galējības. Es negribētu ne vienu ne otru

šajā scenārijā nav tādas c) opcijas 😂

Būtībā izvēle starp naudu un ģimeni. Es ņemtu ģimeni. A nelīmējas kopā, ka darba dēļ nekam citam nav laika, bet ir kaut kāds ''luksusa dzīvesveids'' un ceļojumi. 20-30 gados vēl var būt forši tā strādāt, bet 40 gados jau parasti nāk pie prāta, ka strādāt tā, ka nav ne ģimenes, ne draugu, ne arī sev ir laiks... tā ir burtiski verga dzīve. Tu reāli neko citu neredzi kā tikai darbu. Tad varbūt vieglāk darbā sarunāt, ka viens kabinets būs tikai tev - ieliksi tur arī gultu un tad varēsi strādāt 24/7.

A. Lai kurš ko teiktu, bet naudai ir liela nozīme. Piekrītu Minelūše, ka dzīve nabadzībā, bet ar ģimeni, nav nekāda saldā, jo diez vai kāds būs laimīgs redzot, kā bērni sēž badā, tāpēc šaubos, ka tur būtu miers un laime.

A. Karjeristu vel var izmācīt vairāk pavadīt laiku ar savējiem. Bet bomzi nevar iemācīt dzīvot labāk.

Man laikam ne viens, ne otrs.
Esmu sapratusi, ka dažreiz dzīvē pienāk laiks, kad kādu "ieliek" labā amatā, kādam ir lielāka alga, jo pazīst viens otru. Kā arī, dažreiz esi īstajā vietā un brīdī. Un strādājot vadošos amatos, varu pateikt to, ka max 2 gadus atcerēsies par Tevi, bet visus ir iespējams aizstāt, kaut darbinieks ir lojāls, strādā pēc darba vai brīvdienām, bieži vien par to pat nemaksā un bieži vien nepateiks Tev tiešām lielu paldies! Un ja kaut kas nepatiks, mierīgi var arī vadīties no speciālista un ņemt jaunu. Protams, karjera ir ļoti svarīga, bet ir arī jāatrod vidus cēļš, jo dzīvojam tik vienu reizi un apkārt ir tik daudz, ko redzēt, piedzīvot!

Pirmo dzīves daļu dzīvoju gadiem ar A, sapratu, ka tas nav man. Ir cilvēki, kuriem tas der, bet man neviena somiņa, mašīna, neviens ceļojums, fancy restorāni, viesnīcas un pasākumi, neatsvērs to iekšējo mieru, kuru izjūtu tagad, esot ar B, guļot apskāvusies, parastā dzīvoklī, aizbraucot 1x gadā ceļojumā, braucot ar vienkāršu auto, bet kopā, ēdot pašgatavotus makaronus ar sieru un smejoties ar draugiem līdz rītam.