Skolas laikos bija dažas draudzenes ar kurām regulāri runāju un tikos. Bet pēc vidusskolas 1 gada laikā visas izzuda. Divas aizbrauca uz ārzemēm uz neatgriešanos, cita kļuva par augstprātīgu influenceri, citām draugs ierobežo, dzima bērns un tamlīdzīgi. Augstskolā kurā gāju bija lielākā daļa vīriešu, un sieviešu maz, bija 5, bet ātri atkrita un palika tikai 1, ar kuru nerunāju, jo nebija latviete.
Tagad man jau 27 gadi bet pēdējos 7 gadus nav bijušas nevienas draudzenes, tādas draudzenes kā skolā ar kurām var par visu runāt vairs nekad nav bijušas. Nezinu vai problēma ir manī, bet ar sievietēm kurām ikdienā šad tad sarunājos nevaru sadraudzēties, viņas ir par daudz vecu vai par daudz jaunu (15 gadīgas), tādēļ ar vecākām sievietēm īpaši daudz nav par ko runāt, kā tikai ģimenes dzīves lietām... Cilvēku loks ir ĻOTI mazs ar ko esmu kontaktā tā kā izvēle nav liela.
Ir grūti tikai būt kontaktā ar vīriešiem 24/7 jo kopīgs ir maz kā un viņi grib tikai vienu lietu pamatā...
Vai pēc skolas beigām tiešām kļūst tik slikti un bezcerīgi sociālajā ziņā? Vai man vecums ir tāds, kad draudzenes tiešām vairs nekad nevar atrast, jo visas jau ir aizņemtas ar savu dzīvi?
37
