EveEve @ 15.03.2024 20:22Domāju, ka dramatizējot un radot pašizdomātus ekscesus Tu pati sev “iešauj kājā”. Bijusī šķiet tiešām sakarīga, pieaugusi sieviete, un jau vien tas, ka aicina arī Tevi, ir pieklājīgs žests un liecina par draudzību starp abiem. Ja tur būtu kas slēpjams, tad diez vai Tevi aicinātu.
Man savukārt liekas dīvaini uzskatīt, ka ar visiem bijušajiem jāsaiet naidā. Tas ir kā - vakar gulējām kopā, bijām tuvākie cilvēki viens otram, kalām nākotnes plānus un rīt izšķiramies…tas nozīmē, ka pēkšņi jāgriež zobus sastopoties uz ielas vai jāienīst karsti un kvēli? Kur tad palika tā cieņpilnā attieksme? Grūti iedomāties šādu problēmu 30+ vecumposmā.
Nu ko var dirst. Konstanti projecēt uz citiem SAVU nespēju. Kad par citu cilvēku pieredzēm, par kurām Tu neko nezini, tik kategoriski spriedelē, to nav iespējams neuztvert personiski.Nesaprasts. @ 09.04.2024 17:13Bullshit. Nodrāzta tēma. Attiecības ar bijušajiem ir vecas un nevajadzīgas enerģijas, kas esošajās attiecībās izjauc balansu. Nekad, nekur un nevienās bijušo sadraudzīgajās komunikacijās nav ieturēta ētiska distance. Nekad! Un es tagad nerunaju tikai par fizisko. Bieži pavīd references par pagātnes intīmām lietām, vai notikumiem kurus īsti esošajam partnerim atstāstīt nevar... un tā jau ir slēpšana, emocionāla norobežošana.... un pat ja ne sarunās, vienam, otram, vai abiem ir domas kavējas pie atmiņām "kā bija" un pie vizualizācijas "kā varētu būt". Pēc fakta tās ir nepabeigtas attiecības. Tā vienmēr būs salīdzināšana un uzmanības dalīšana. Tā ir kā regulāra sevis atstāšana "uz otru gadu". Regulāra grāmatas lapaspuses pārlasīšana. Jautājums, kāpēc vispār veidot attiecībās ar tādu cilvēku, ja viņš neapmierina visas vajadzības, un jāmeklē/jāpatur draugs no malas?
Tu drīksti justies slikti. Nav noteikumu un normatīvu, kas liktu Tev pieņemt šādu drauga rīcību. Tā ir Tava individuāla uztvere un nākamajās attiecībās, jau iepazīstoties ieteiktu precizēt vai būs šādi draugi no malas.ratched @ 15.03.2024 09:42Sveikas,
Domāju kā pieteikt savu tēmu, bet situācija ir sasāpējusi.
Esmu kopā ar draugu ~pusgads, pieauguši 33 /32 gads, dzīvojam kopā jau 5 mēnešus, viss forši, par nopietnu nākotni vēl nerunājam, abiem sava dzīves pieredze, viņš ekstroverts, es introverta, bet viņam viens no labākajiem draugiem ir viņa bijusī L. ar kuru, viņš ir bijis kopā pirms 5 gadiem un no tā laika saglabājis labu draudzību. Cik zinu, nekas ilgāks par to pašu pusgadu viņiem nav bijis.
Sarakstās viņi 3-5x mēnesī, tiekās 1x 2 mēnešos uz kafiju.
Meitene izskatās (cik nu sagoglēju) sakarīga, normāla, bet negribu arī par ātru spriest.
Lai vai kā mani tas ļoti nomāc. Laikam spriežu pēc sevis, bet nespēju iztēloties, ka ar kādu bijušo man būtu labs kontakts, kur nu vēl draugi, lai tiktos uz kafiju.
Bet situācija tagad ir tāda, ka esam uzaicināti uz pasākumu pie viņas ar viņas draugiem. Draugs saka, ka abi esam ielūgti -man tā būtu pirmā tikšanās reize ar viņu dzīvē.
Vai iet? Kā uzvesties? Ko jūs darītu? Varbūt esmu pilnīga muļķe, ka uz ko tādu parakstītos?
Pagaidām domāju, ka ja neietu, es saglabātu savus nervus, savu lepnumu, nelielo aizvainojumu un savu "vēsās meitenes seju".
Ja ietu, zinu, ka man pēc pasākuma tīri fiziski slikti būtu (viss emocionālais vienmēr rezultējas ar fizisko sliktumu), piekāptos situācijai, kura mani neapmierina, "pavērtu iespējas" tādām situācijām atkārtoties, jo vienreiz taču jau bijām ar draudziņiem un draugam tas liktos kā "forši, viņas ir sadraudzējušās".
Vot, esmu apjukumā.
Jupiter @ 09.04.2024 17:17Nu ko var dirst. Konstanti projecēt uz citiem SAVU nespēju. Kad par citu cilvēku pieredzēm, par kurām Tu neko nezini, tik kategoriski spriedelē, to nav iespējams neuztvert personiski.