Vai ir vērts?

Labs mēģinājums! 👍

Ko viņš par to domā? Uzskata, ka būs kopēja nākotne?

Attāluma attiecības ir bullshit. Ej tagad un neatskatoties.

Es domāju, ka ja sākumā vēl sazināsieties, čatosiet, tad ar laiku to darīsiet arvien mazāk un mazāk. Protams, vienmēr jau pastāv iespēja, tāpat kā tagad ir iespēja, ka izdosies attiecības turpināt, taču maz ticams.

Lorra @ 01.03.2024 21:43

Ko viņš par to domā? Uzskata, ka būs kopēja nākotne?

Viņš saka ka viņš atgriezīšoties un viss būšot okey, bet tas tomēr ir gads. Dzīve mainās, cilvēki mainās. Pa gadu nekādas fiziskas saskarsmes, tas manuprāt visu izjauks

1) ja vis labi utt, kur problēma pamēģināt?
2) ja tagad ir tāds jautājums, tad visticamāk, nav tev pašai iekšēji vēlme/ pārleicības turpināt attiecības attālumā.

Pēc pieredzes.
Man bija attāluma attiecības vairāk kā gadu tīņa gados. Puisis dzīvoja otrā Latvijas galā. Sākām dzīvot ‘kopā’ būdami nepilngadīgi pie puiša mammas. Nu ko, padzīvojām pāris mēnešus un sapratām, ka nebūs. Bija ellīgi sāpīgi un tā nu tas sanāca.
Savukārt, mana laba draudzene bija ar savu puisi kopā praktiski visus vidusskolas gadus, bet dzīvoja atsevišķi ar savām ģimenēm vienā pilsētā. Kad bija jāpieņem lielais lēmums pēc vidusskolas, tad džekam uzradās lielās ambīcijas un sāka studēt ārzemēs. Sākumā gāja abiem ļoti grūti, bet kaut kā pierada un izturēja. Pēc tam puisis pabeidza studijas un sāka dzīvot Rīgā, bet draudzene studēja dzimtajā pilsētā un atkal- attāluma attiecības. Kad bija TIK tuvu, lai beidzot pēc 7 gadu kopā būšanas, sāktu kopdzīvi- izšķīrās. Puisis gribēja ‘pētīt pasauli’ un tas arī viss.
Secinājums:
Pieredze rāda, ka īsti tas nestrādā, vai arī strādā, bet kad jāsāk kopdzīve, tad tur arī apraujas.
Protams ir dzirdēti veiksmīgāki stāsti.

Attāluma attiecības strādā tikai tad, ja abiem ir tā ''commitment'' sajūta uz to otru cilvēku. Gads patiesībā nav ilgs laiks. Bet tas ir ilgs laiks skatoties no citiem skatu punktiem.
Grūtākais tur ir tas, ka nav tās tuvības un nav ikdienā cilvēka blakus. Un tas ir viens no galvenajiem iemesliem kādēļ cilvēki saiet kopā un dzīvo kopā - lai būtu viens otram blakus un tuvumā.
Plus, vide maina cilvēku. Ja izlemsiet palikt kopā vai vismaz mēģināt, tev jābūt gatavai tam, ka viņš var kaut kādā ziņā mainīties būdams citur. Ja esat kopā tikai 5 mēnešus, tas varbūt pat labi, jo nepazīsti viņu 10 gadus, nezini viņu līdz galam un pilnībā. Nebūs baigo pārsteigumu.
Nu mēģiniet. Mēģināts nav zaudēts. Izšķirties var vienmēr.

Katrs cilvēks jau ir citāds, tāpēc nevar tā pateikt, vai ir vērts vai nav. Vieniem tas izdodas veiksmīgi, citiem izjūk. Pati es nevēlētos attāluma attiecības, zvani un ziņas nespēj aizstāt apskāvienus, klātienes sarunas, bučas utt.

Piekrītu, ka izšķirties vienmēr var paspēt, bet ja ir vēlme, kāpēc ne? Zinu 3 pārus, kuri bija long distance pēc neilga laika kopā un visi 3 tagad ir precējušies. Kā jau te teica - atkarīgs no abu pušu vēlmes un atbildības sajūtas.

Var jau attiecibas attaluma + uz vietas kadu friend with benefit.

Man ir bijusi pieredze ar attāluma attiecībām.
Izteikšu tikai no savas pieredzes. Ja nedzīvojat kopā, tad gads ir ļoti ilgs periods.
Vairāk piekrītu tām, kas te saka, ka sākumā būs komunikācija un tad var pārtrūkt.
Attāluma attiecībās ir vieglāk izdzīvot, ja savieno kopīgi sadzīviski jautājumi un cilvēks ir bijis blakus pietiekami ilgi.

Uz kurieni viņš brauc? Uz Sidneju vai Berlīni? Uz pirmo noteikti neaizlidosi katru mēnesi, ja vien neesat no turīgos gala, a ja kaut kāda Eiropas pilsēta, kāda problēma laicīgi plānot lētos aviolidojumus un lidot kaut vai katru vīkendu. Bet vispār neko neesi pateikusi, lai šo tēmu varētu analizēt, ne to, vai esat studenti bez naudas vai strādājoši cilvēki ar naudu, nedz arī, kur viņa galamērķis. No tā arī viss atkarīgs.