Mūsdienās aktuāla ir klimatneitralitāte, ilgtspēja, zaļais kurss.
Arī es cenšos dzīvot atbildīgi pret dabu. Šobrīd esmu nonākusi liela jautājuma priekšā. Varbūt dosiet padomu.
Esmu kopā ar vīrieti, kurā esmu neprātīgi fiziski iemīlējusies, un mums ir izveidojusies savdabīga cieša garīga saikne. Gribētu viņu dēvēt par dabas cilvēku, taču ar blaknēm.
Dzīvē viņam iekārtojies tā, ka viņš nevarēja kārtīgi apmeklēt skolu, jo kopš 4 gadu vecuma bija jādodas pelnīt maizīte meža darbos. Meža brigādēs jau 10 gadu vecumā sācis smēķēt un lietot alkoholu (nedaudz). Skolā epizodiski gājis tikai līdz 4.klasei. Taču viņam ir prasme saimnieciskos darbos, laba sirds un arī neaprakstāma dzimumtieksme. Viņš ir uzticīgs. Diemžēl tikai daļēji iemācījies lasīt un rakstīt, saskaitīt māk tikai uz pirkstiem, un līdz 8. Viņam arī nav pases, šobrīd mācāmies pareizi ēst ar instrumentiem.
Bet viņam ir unikālas prasmes, kuras nepiemīt parastam cilvēkam - sarunājas ar vilkiem, var pārtikt dienām no skujām un koku mizām, spēj iekurt uguni pat tad, ja viņam ir tikai sausi koka gabaliņi, ko paberzēt.
Diemžēl pēdējā laikā viņš ļoti iecienījis cigaretes un grādīgos dzērienus.
Esmu ļoti viņam pieķērusies, gultā viņš ir neapturams, fantastisks. Tāpat arī ļoti labestīgs. Taču mani mulsina tādas lietas kā viņa izbrīnas pilnais skatiens uz TV ekrānu, jo viņš īsti nesaprot, no kurienas nāk skaņa, kā var būt, ka kastē ir cilvēki, kuri runā utt. Es arī nemāku izskaidrot tos fizikas procesus, jo neesmu fiziku pastiprināti apguvusi. Viņš bieži vien pa māju un pagalmu staigā kails, jo ir pieradis, ka tā ir normāli. Šobrīd gan viņš jau ir apguvis daudzas normas, progress ir liels.
Viņš pats īsti nezina savu vecumu. Pašlaik mēģinām dzimtsarakstu nodaļā noskaidrot.
Kā domājat - vai šādām attiecībām var būt nākotne?