Sveikas. Sanācis tā, ka uz kādu laiciņu braucu prom no mājām, lai paaugstinātu savu darba kvalifikāciju. Iekšēji ir tāda baiļu un trauksmes sajūta, jo nekad neesmu braukusi viena prom uz ilgāku laiku, atstājot attiecības un mājas dzīvi. Dažbrīd šķiet, ka šī baiļu sajūta, var likt pamest iesākto un atgriezties mājās pusceļā, lai gan ar prātu saprotu, ka vajag pabeigt iesākto un nestresot, bet sirds visu laiku tāda sabijusies.
Vai Jūs esat kādreiz devušās prom no savas otrās pusītes uz kādu laiku atstājot mājas ? Kā nesatraukties un koncentrēties uz sevi un iesāktajiem mērķiem ? Īsti pati pat nevaru saprast, kas ir tas trauksmes iemesls. Galvā grozās simt un viena doma par to, kā tas būs un vai viss būs kārtībā. Partneris nekad nav licis šaubīties par kādu krāpšanu vai citām sievietēm bet prāts visu laiku izspēlē kaut kādus scenārijus manā vietā, ka manis nebūs, ka būs nosacīta brīvība viņam, vai vispār neaizmirsīs mani, taču nekad līdz šim nav nācies par ko tādu vispār šaubīties, bet tagad laikam satraukuma ietekmē, prāts izdomā pašu slikātāko.
Kā sevi nomierināt un likt fokusēties uz savām lietām un visu laiku nedomāt par vilkmi atgriezties mājās? Vai Jums ir bijis kādreiz līdzīgi?
510
