Agresija

Reģ: 04.04.2020

Sveikas. Šodien laikam ir attiecību tēmu diena. Mani nomoka neziņa , kā talāk dzîvot.. esmu ar draugu gandrīz gadu, bet viņa attieksme ir palikusi pārāk privātīpašnieciska. Sākumā tā nebija, bet ar laiku visur tiku kontrolēta, bet tad jau aizgāja apsēstība ar manu darba kolēģi, kurš mazliet piesit kanti, bet es nepievēršu tam uzmanību.. bet draugs ļoti saasināti to uztver, bija pat diena, kad izrāva man telefonu no rokas , un sāka visu skatīt, un tur viss bija kārtībā.. uztaisīja tādu traci ne par ko, un piedevām sāka jau vicināties ar kulakiem pret sienām.. es sāku ļoti uztraukties, vai tas var nākotnē palikt tikai sliktāk? Es saprotu, ka mani nevēlas pazaudēt, bet tas nav iemesls, lai paliktu agresīvs un viņš tieši tajā vakarā bija iedzēris.. pēdējā laikā atsvešinamies, jo tā attieksme ir tik saspīlēta, un tas notiek pats no sevis.. un kad centos ar viņu izrunāt, tad teica , ka visu dzīvē dara dēļ manis un uzskata, ka par sevi pašu ir vienalga.. tas arī mani uztrauc, ka cilvēks sāk pazust sevī tikai ar domu par mani… vai jums ir bijis līdzīgi?

02.01.2024 13:27 |

Tiffany18

Reģ: 13.06.2023

Pēc pēdējiem Taviem(autores) komentāriem šķiet, ka esi objektīvi un sakarīgi domājoša persona. Un izskatās, ka ļoti labi apzinies, ka tas, kas notiek, nav ok..seko savai intuīcijai, tà jau Tev saka priekšā-šķiries. Būs nedaudz nepatīkami, protams, gan jau kaut kāds pieradums arī ir, bet kad būs pagājis laiks un varēsi brīvi uzelpot, atskatīsies un priecāsies, ka pienemi tādu lēmumu, un Tavā gadījumā, salīdzinoši ātri. Saku pēc pieredzes.

03.01.2024 23:23 |

Almea

Reģ: 14.12.2023

Tas ir sviests.. šīs agresijas izpausmes sajutīs tie cilvēki, kuri ir to izjutuši uz savas ādas.. un arī vāji mentāli cilvēki var sevi motivēt un pastāvēt par saviem uzskatiem.. pietam es nesarakstījos ar kolēģi.. es telefonā daru daudzas citas svarīgākas lietas par kautkādiem tizliem koļītājiem.. viņam draugs strādā tajā uzņēmumā, kur es un no viņa uzzināja, ka tas kolēģis met acis uz mani.. es vispār vairs nejūtos droša, vai pēc visiem emocionālajiem teroriem es vēl esmu attiecību cilvēks.. vairs tā nejūtos..

Ok, aprakstot savu draugu, tu raksti “agresijas izpausmes”, “visi emocionālie terori”…. Manuprāt, tas izklausās pēc vardarbības un konkrētiem “run girl”, taču joprojām esi ar viņu kopā. Kādi ir tie faktori, kas tev liek vilcināties rīkoties tā vai citādi ?

03.01.2024 23:28 |

Miuce

753

Reģ: 14.12.2019

Nebēdz, nebēdz, pagaidi, kad uzšaus pa seju, tad varbūt pieleks, ka mantas jau bij jāsaiņo, nevis jājautā forumā. Kas te vēl nav skaidrs. Psihiski stabili cilvēki sienas nedauza ne skaidrā, ne dzērumā.

03.01.2024 23:38 |

GodsIRbūt

Reģ: 04.04.2020

Iespējams es vilcinos, jo novērtēju kāds viņš bija pašā sākumā, un vienmēr bija centīgs un rūpīgs.. tas piesaistīja.. iespējams meklēju atbildi kāpēc tā notika un viss tik drastiski mainījās un cilvēkam ir liela depresija un to var ļoti pamanīt, protams, centos visādi palīdzēt atrast to dzīvesprieku, un izveidoju šo tēmu, lai arī saprastu, vai tā agresija varēja rasties no depresijas, jo viņam ir bijis smags gads, bet no otras puses domāju, ja pie problēmām padodas un visu uzveļ man, tad kas notiks tālāk… un pašlaik es viņam esmu vienīgais tuvais cilvēks.. tas arī padara visu smagāk man..

03.01.2024 23:42 |

GodsIRbūt

Reģ: 04.04.2020

Un pati tizlākā sajūta ir tā, ka no sākuma kāds viņš bija, tas lika man atkal uzticēties mīlestībai... bet tagad pēc visa ir sajūta, kā grimstoša taka… vai vēl kādai ir bijusi tāda sajūta?

03.01.2024 23:54 |

cory

5073

Reģ: 25.05.2009

kotlete @ 02.01.2024 14:20
No pieredzes šāda veida privātīpašniecīgās un toksiskās attiecībās, varu teikt, ka paliks tikai sliktāk.
Mēs abi nodzīvojām kopā gandrīz 3 gadus. Toreiz biju jauna un domāju, ka pārspīlētā greizsirdība un kontrolējošā attieksme ar laiku mainīsies (lai gan es vispār negāju uz tusiņiem, izņemot pāris reizes satikties ar savu bērnības labāko draudzeni - tieši tik ļoti ierobežota attiecībās es biju). Vēlāk sākās pilnīgi absurdi pārmetumi, ka braucu nedēļas nogalēs pēc studijām pie ģimenes, ka kopā ar kursabiedriem universitātē pildam grupu darbus utt. No viņa puses man konstanti tika atgādināts, ka viņš ir fantastisks cilvēks un es labāku, mīlošāku puisi sev nekad neatradīšu, jo neesmu nekā vērta (eh, jaunības naivums). Mums bija regulāri strīdi ar rupjiem vārdiem, mantu mētāšanu, grūstīšanos, agresiju. Atskatoties uz to, man ir milzīgs kauns, ka tas cilvēks manī veicināja šādu reakciju, jo tagad, daudzus gadus vēlāk ar vīru nestrīdamies gandrīz nekad, kā arī šāda toksiska attieksme attiecībās šķiet nepieņemama.
Beigās gan tas bijušais mani nokrāpa, turpināja man ilgstoši melot un pazemot. Uz visu atskatos ar rūgtumu, bet esmu pateicīga par pieredzi - ar kādiem cilvēkiem nekad neiesaistītes.
Jā, šis ir tikai anonīms forums, un jūsu situācija ir atšķirīga, kā arī noteikti, ka viss nav viennozīmīgi tikai melns un negatīvs. No savas pieredzes, esmu daudz laimīgāka esot prom no tāda veida attiecībām. Lai izdodas pieņemt pareizo lēmumu!

Pilnīgi 1 pret 1 apraksts ar tādām pašām toksiskām attiecībām, kurās arī es, pirms nu jau daudziem gadiem, atrados savā jaunības dullumā.
Atskatoties atpakaļ uz to visu farsu, reāli nožēloju to, ka mēģināju vēl kaut kādā veidā attaisnot vīrieša rīcību- depresija, slikta diena darbā, sākumā taču viss bija tik labi, gan jau būs tā vēl utt- un neizbeidzu šīs attiecības jau pēc pirmā red flag. Tāpēc autorei iesaku, izbeigt šīs attiecības, kamēr nav izmesti vējā vairāki gadi no dzīves, iedragāta pašapziņa ar pazemojumiem no šī vīrieša puses vai pat fizski miesas bojājumi.

04.01.2024 00:14 |

cory

5073

Reģ: 25.05.2009

GodsIRbūt @ 03.01.2024 23:54
Un pati tizlākā sajūta ir tā, ka no sākuma kāds viņš bija, tas lika man atkal uzticēties mīlestībai... bet tagad pēc visa ir sajūta, kā grimstoša taka… vai vēl kādai ir bijusi tāda sajūta?

Tieši tā sākās arī manas toksiskās attiecības: uzmanības apliecinājumi, skaisti vārdi zvanos un mesidžos, randiņošana restorānos, pastaigais, runas par kopīgu nākotni utt. Turklāt manā gadījumā, šis personāžs bija ļoti komunikabls, mācēja atrast labu kontaktu ar jebkuru personu, iepatikties jebkuram pretīmnācējam un bija īsta kompānijas dvēsele. Apkārtējiem bija grūti noticēt, ka patiesībā aiz šāda tēla, ir agresors, kas spējīgs šantažēt, manipulēt un izrādīt agresiju pret sievieti.

04.01.2024 00:23 |

Almea

Reģ: 14.12.2023

Iespējams es vilcinos, jo novērtēju kāds viņš bija pašā sākumā, un vienmēr bija centīgs un rūpīgs.. tas piesaistīja.. iespējams meklēju atbildi kāpēc tā notika un viss tik drastiski mainījās

Un pati tizlākā sajūta ir tā, ka no sākuma kāds viņš bija, tas lika man atkal uzticēties mīlestībai... bet tagad pēc visa ir sajūta, kā grimstoša taka…

Tā tas dzīvē notiek. Jūs esat kopā mazāk kā gadu, un tas ir laiks, kad maskas un rozā brilles krīt, un ja abiem jūtas nav abpusēji dziļas un patiesas, vai arī vienkārši kopā nav ļoti, ļoti labi, ko gan tur vairs sagaidīt… saprastu, ja jums vēl bērns būtu pieteicies vai ilgi gadi kopā nolauzti un pēkšņi viņš tāds neriktīgs paliek…
Sākumā tak lielākā daļa cenšas labāki izskatīties viens otra acīs, bet ar laiku maskas krīt, kādam mazāk, kādam izteiktāk. Ja Tev viņa īstā daba nešķiet tāda, ka tu varētu pievērt acis uz dažiem sīkumiem viņa raksturā un uzvedībā, kas gan nav īsti sīkumi Tavā gadījumā, tad noteikti nav vērts tērēt laiku. Bet var jau arī pajautāt šo sev aktuālo jautājumu, kas tieši viņu izmainīja, viņam pašam. Ja īstu iemeslu nevarēs pateikt, vienkārši vainos tevi, minstināsies utt., nu skaidrs, čalis beidzot parāda savu veiksmīgi slēpto īsto dabu. Ja kopā esat mazāk par gadu, tas tiešām ir mazs laiks.

04.01.2024 00:36 |

Andie

3559

Reģ: 13.03.2013

GodsIRbūt @ 03.01.2024 23:42
Iespējams es vilcinos, jo novērtēju kāds viņš bija pašā sākumā, un vienmēr bija centīgs un rūpīgs.. tas piesaistīja.. iespējams meklēju atbildi kāpēc tā notika un viss tik drastiski mainījās un cilvēkam ir liela depresija un to var ļoti pamanīt, protams, centos visādi palīdzēt atrast to dzīvesprieku, un izveidoju šo tēmu, lai arī saprastu, vai tā agresija varēja rasties no depresijas, jo viņam ir bijis smags gads, bet no otras puses domāju, ja pie problēmām padodas un visu uzveļ man, tad kas notiks tālāk… un pašlaik es viņam esmu vienīgais tuvais cilvēks.. tas arī padara visu smagāk man..

Un tad, tu neesi vainīga, ka viņam ir bijis "smags gads", tu taču pati saportu, ka tas ir sūdīgs attaisnojums, tam lai vainotu tevi un izgāztu uz tevi šo "smago gadu", jo, ja tiešām viņam tu būtu tuvs cilvēks, kā tev šķiet, viņš uz tevi to neizgāztu ar agresijas izpausmēm, viņš tevi ir padarījis par savu emocionālo, pagaidām, boksa maisu un tu to tgd ļauj tālāk, tālāk paliks tikai labāk....myb uzšaus pa seju, būsi arī burtiski boksa maiss.

04.01.2024 08:41 |

SarmaD

3512

Reģ: 05.09.2023

Te konkrēti var redzēt, ka džuse sagājusi ar to čali, jo šis izpildijies kā vien var, paralēli tam ieslēdzies žēlums par depresiju un "es tevi salabošu". Tagad, kad šis sāk vicināties, saprot, ka tas nav ok, bet sākas attaisnojumi iz sērijas "viņam bija smags gads". Kad domās par šķiršanos, tad būs "es esmu vienīgais cilvēks viņam, viņš taču nobeigsies bez manis, es nevaru šķirties". Tad sāks klapēt autori un viņa teiks "bet varbūt es tiešām izdariju kaut ko ne tā". Ja neaiziesi tagad, tu reāli būsi noklapēta līdz mūža galam.

04.01.2024 11:16 |

SarmaD

3512

Reģ: 05.09.2023

Psihiski vesels cilvēks nedauzīs sienu jo maisiņš izkritis. Es vispār brīnos kā sievietes saiet ar večiem, kuriem nervi pa īsu. Lai ārstē savu depresiju un tad domā par attiecībām. Kam tev tas vajadzīgs? Gribi pieaugušam cilvēkam par muteri uztaisīties?

04.01.2024 11:20 |

u.62f4c0e0df85e

5147

Reģ: 11.08.2022

lietotājs @ 02.01.2024 23:13
Izklausas, ka ja iesi prom, viņš visdrīzāk uztaisīs pašnāvību. Šādi tipi ir dzirdēti..
Viņš vēl raudājis nav tavā acu priekšā ?

Beidz runāt muļķības. Tādi netaisa pašnāvības, tādi meklē nākamo upuri
Autorei - Tu izklausies sakarīga un pati jūti, ka nav labi. Palasīt tavas iepriekšējās diskusijās, rodas iespaids, ka Tev vienkārši ir ne pārāk veselīgs pašvērtējums un tavs draugs to ir saodis no paša sākuma, tāpēc tagad pamazām sāk izpildīties

04.01.2024 12:59 |

GodsIRbūt

Reģ: 04.04.2020

Saprotu.. un apzinos situācijas nopietnību.. šajās attiecībās esmu devusi tik daudz un nu tas viss ir izniekots.. esmu dzirdējusi, ka ir cilvēki, kur baidās pazaudēt visas emocijas, kuras ir ieliktas ar smagu darbu, bet ja neesi laimīgs un nekas nemainās, tad tur neko nevar izdarīt.. cik daudz to smagumu var panest, ja neviena diena vairs nav laba esot kopā.. un nav tā, ka otrs nestrādāja pie attiecībām.. sākumā darīja tik daudz, ka pat pati tam neticēju, bet ar laiku viņš palika tukšs un tad es, un tā visādas negatīvas emocijas sāka attīstīties un papildus tā agresija pavisam sāka mainīt manas izjūtas, un es pārtraucu ieguldīties attecībās.. es noslēdzos sevī un nelaidu sev klāt.. iespējams es sevi tajā vainoju, bet kā saka , kas lemts , tas nekad neskries projām…

04.01.2024 14:45 |

GodsIRbūt

Reģ: 04.04.2020

Jā, un mans pašvērtējums stipri tika iedragāts šajās attiecībās… tas pats par sevi tā sāka veidoties un bieži sevi necienu.. es domāju, ka īstās attiecībās šādi nevajadzēja notikt.. jo es tiešām centos..

04.01.2024 14:47 |