Vai ir jāmīl otra pusīte?

lietotājs @ 02.01.2024 23:01

Šī ir īsta mīlestība. Ja jums cilvēks fiziski nepiesaista tad tur nekas nesanāks.

Ideālie piemēri, lol 😂😂 Kāpēc esi tik ļoti ieciklējies/usies uz galvā slimiem cilvēkiem 😂 Nekad neesi redzējis/usi normālas attiecības, ja?

Nobriedusi mīlestība kādu brīdi var būt arī bez taureņiem un kaisles, bet rūpēm, cieņas. Ja pazūd vēlme rūpēties un sāk kaitināt čāpstināšana, tad mīlestība ir paskatīties uz sevi no malas un padomāt kāpēc kaitina pavisam nevainīgi sīkumi un vai nebūtu labāk pastrādāt ar sevi. Ja cilvēks ir vardarbīgs, manipulatīvs vai pieprasa dievināšanu par neko, kamēr pašam ir mega prasības - tā nav mīlestība un no tāda gan būtu jābēg, bet ja vienkārši mazliet noplakuši tauriņi - tie atnāks atpakaļ, ja turpināsies cieņa un rūpes. Mīlestība ir arī spēt nogaidīt līdz grūtais posms (piemēram mazi bērni, kas izaugs) beigsies vai samenedžēt to grūtumu ar dzirkstelīti. 10+ gadu pieredze.

Esmu attiecībās daudzus gadus - vairāk kā 15. Ir normāli, ja tauriņi periodiski norimst un tad atkal atgriežas, bet attiecības ir darbs un draudzība - tajās ir abiem jāieguldās. Neskatoties uz attiecību ilgumu, joprojām piekopjam randiņus, mīļas sms, mīļuma izrādīšanu, regulāru seksuālo dzīvi, jaunus piedzīvojumus un, vissvarīgāk, atvērtu un atbalstošu komunikāciju. Jebkuram otrs cilvēks var reizēm apnikt, kas ir loģiski, ja dzīvo kopā. Reizēm jau patiesībā pietrūkst laiks un telpa sev, kas izraisa to otra cilvēku apnikumu, jo nav iekšējo resursu ne sev, ne otram. Ja otrs cilvēks ir foršs un nav nekādu mega problēmu (piem, vardarbība, krāpšana, necieņa utt.), tad ticu, ka ir vērts strādāt ar attiecībām, jo, kā minēju, tas ir darbs nevis "te nu es esmu, mīli mani". Protams, ja viss ir nonācis līdz tam, ka otrs teju derdzas, tad varbūt vairs nav opciju ko labot. Skatoties, kā paziņas tiekas un šķiras, man reizēm liekas, ka cilvēki pārāk daudz būvē attiecības uz kaisli, aizmirstot, ka jābūt arī citām kvalitātēm, kas tās attiecības saturēs ilgtermiņā - draudzība, līdzīgi hobiji un pasaules skatījums, spēja komunicēt, viena otra atbalstīšana, līdzīgi dzīves mērķi utt. Bet tas tā.

Susurīte @ 03.01.2024 13:57

Esmu attiecībās daudzus gadus - vairāk kā 15. Ir normāli, ja tauriņi periodiski norimst un tad atkal atgriežas, bet attiecības ir darbs un draudzība - tajās ir abiem jāieguldās. Neskatoties uz attiecību ilgumu, joprojām piekopjam randiņus, mīļas sms, mīļuma izrādīšanu, regulāru seksuālo dzīvi, jaunus piedzīvojumus un, vissvarīgāk, atvērtu un atbalstošu komunikāciju. Jebkuram otrs cilvēks var reizēm apnikt, kas ir loģiski, ja dzīvo kopā. Reizēm jau patiesībā pietrūkst laiks un telpa sev, kas izraisa to otra cilvēku apnikumu, jo nav iekšējo resursu ne sev, ne otram. Ja otrs cilvēks ir foršs un nav nekādu mega problēmu (piem, vardarbība, krāpšana, necieņa utt.), tad ticu, ka ir vērts strādāt ar attiecībām, jo, kā minēju, tas ir darbs nevis "te nu es esmu, mīli mani". Protams, ja viss ir nonācis līdz tam, ka otrs teju derdzas, tad varbūt vairs nav opciju ko labot. Skatoties, kā paziņas tiekas un šķiras, man reizēm liekas, ka cilvēki pārāk daudz būvē attiecības uz kaisli, aizmirstot, ka jābūt arī citām kvalitātēm, kas tās attiecības saturēs ilgtermiņā - draudzība, līdzīgi hobiji un pasaules skatījums, spēja komunicēt, viena otra atbalstīšana, līdzīgi dzīves mērķi utt. Bet tas tā.

Ļoti piekrītu! Manā dzīvē šis ļoti atbilst patiesībai, ka, lai attiecības būtu labas, jābūt laikam un telpai sev, nedrīkst salipt ar otru
Reizēm jau patiesībā pietrūkst laiks un telpa sev, kas izraisa to otra cilvēku apnikumu, jo nav iekšējo resursu ne sev, ne otram.

Susurīte @ 03.01.2024 13:57

Esmu attiecībās daudzus gadus - vairāk kā 15. Ir normāli, ja tauriņi periodiski norimst un tad atkal atgriežas, bet attiecības ir darbs un draudzība - tajās ir abiem jāieguldās. Neskatoties uz attiecību ilgumu, joprojām piekopjam randiņus, mīļas sms, mīļuma izrādīšanu, regulāru seksuālo dzīvi, jaunus piedzīvojumus un, vissvarīgāk, atvērtu un atbalstošu komunikāciju. Jebkuram otrs cilvēks var reizēm apnikt, kas ir loģiski, ja dzīvo kopā. Reizēm jau patiesībā pietrūkst laiks un telpa sev, kas izraisa to otra cilvēku apnikumu, jo nav iekšējo resursu ne sev, ne otram. Ja otrs cilvēks ir foršs un nav nekādu mega problēmu (piem, vardarbība, krāpšana, necieņa utt.), tad ticu, ka ir vērts strādāt ar attiecībām, jo, kā minēju, tas ir darbs nevis "te nu es esmu, mīli mani". Protams, ja viss ir nonācis līdz tam, ka otrs teju derdzas, tad varbūt vairs nav opciju ko labot. Skatoties, kā paziņas tiekas un šķiras, man reizēm liekas, ka cilvēki pārāk daudz būvē attiecības uz kaisli, aizmirstot, ka jābūt arī citām kvalitātēm, kas tās attiecības saturēs ilgtermiņā - draudzība, līdzīgi hobiji un pasaules skatījums, spēja komunicēt, viena otra atbalstīšana, līdzīgi dzīves mērķi utt. Bet tas tā.

Cilveks ir foršs, gādīgs, taču ir krāpis vairākkārt pagātnē, gaida no manis ikdienā mīļumu , rūpes, taču man tas nenāk no sirds un līdz ar to rodas aukstums attiecībās, nespēju dot viņam to ko viņš vēlās un dažreiz liekas ka par daudz no manis prasa un ir aizmirsis ko nodarīja man. Tapēc arī vēlējos dzirdēt citu viedokļus par šo tēmu.

Es karaliene @ 03.01.2024 18:46

Cilveks ir foršs, gādīgs, taču ir krāpis vairākkārt pagātnē, gaida no manis ikdienā mīļumu , rūpes, taču man tas nenāk no sirds un līdz ar to rodas aukstums attiecībās, nespēju dot viņam to ko viņš vēlās un dažreiz liekas ka par daudz no manis prasa un ir aizmirsis ko nodarīja man. Tapēc arī vēlējos dzirdēt citu viedokļus par šo tēmu.

Ticu, ka krāpšana atstāj ilglaicīgas sekas, jo īpaši, ja tas ir bijis vairākas reizes... Tas ir tikai mans subjektīvs viedoklis, bet šķiet, ka šeit bez pāru terapijas diez vai izdosies atgūties. Bet arī pāru terapija strādā tikai tad, ja abi tiešām vēlas attiecības glābt. Ja pati jūti, ka viss - vairs nevēlos un iekšā nav ne grama mīlestības, tad, iespējams, šajā gadījumā labāk ir vienam otru laist vaļā, lai jūs abi varat satikt otrās pusītes, kas jūs mīlēs un kurus jūs paši mīlēsiet. Es esmu par to, ka ar attiecībām ir jāstrādā, bet loģiski, ka ne visas situācijas var labot, jo īpaši, ja attiecībās ir pieredzēts kas ļoti sāpīgs. Ir pāri, kas atkož krāpšanas iemeslus (lai arī pret krāpšanu esmu ļoti neiecietīga, tomēr krāpšanas iemesli arī var atšķirties un tam ir nozīme) un tiek tam pāri, bet būs pāri, kas netiks ar to galā. Izklausās, ka šobrīd tā īsti neviens no jums nav laimīgs - ja nav tās iekšējās vēlmes attiecības glābt, labāk iet katram savu ceļu un atrast savus īstos cilvēkos.

Es karaliene @ 03.01.2024 18:46

Cilveks ir foršs, gādīgs, taču ir krāpis vairākkārt pagātnē, gaida no manis ikdienā mīļumu , rūpes, taču man tas nenāk no sirds un līdz ar to rodas aukstums attiecībās, nespēju dot viņam to ko viņš vēlās un dažreiz liekas ka par daudz no manis prasa un ir aizmirsis ko nodarīja man. Tapēc arī vēlējos dzirdēt citu viedokļus par šo tēmu.

Diskusijas sākumā var padomāt, ka runa ir vienkārši par attiecībām, kurās vairs nav ļoti spilgtu labu jūtu, bet arī nav sliktu. Mēreni un tāpēc ir šaubas.
Bet krāpšana tomēr ir kaut kas cits. It īpaši vairākkārtēja. Tavas sāpes un atsalums ir adekvāta reakcija, turklāt to pastiprina vīrieša iedomas, ka var pieķēzīt attiecības un tad gaidīt super labo atmosfēru. Domāju, ka attiecības var saglābt tikai abiem pie tām strādājot.
Protams, var vienai censties kaut ko labot, bet diez vai tas ir tā vērts. Piekrāps vēl, labākie gadi vējā. Nedomāju, ka bērnu dēļ vērts būt attiecībās, kur nav cieņas.

Es karaliene @ 03.01.2024 18:46

Cilveks ir foršs, gādīgs, taču ir krāpis vairākkārt pagātnē, gaida no manis ikdienā mīļumu , rūpes, taču man tas nenāk no sirds un līdz ar to rodas aukstums attiecībās, nespēju dot viņam to ko viņš vēlās un dažreiz liekas ka par daudz no manis prasa un ir aizmirsis ko nodarīja man. Tapēc arī vēlējos dzirdēt citu viedokļus par šo tēmu.

Būtu ar to arī sākusi. Dīvaini, ka tev rodas šādi jautājumi jo parasti sievietes ar normālu pašapziņu vienkārši izšķiras. Kam tev to jākli?

SarmaD @ 04.01.2024 08:25

Būtu ar to arī sākusi. Dīvaini, ka tev rodas šādi jautājumi jo parasti sievietes ar normālu pašapziņu vienkārši izšķiras. Kam tev to jākli?

Tāds jautājums rodas noteikti tapēc, augot ir bijis tāds piemērs, diemžēl...

Nepiekritu, ka mīlestība ir tikai pirmos 3-4 gadus, tāpat nepiekritu par darbu, kas it kā jāiegulda attiecības.
Mēs ar vīru esam kopā 14 gadus, jā, ik pa laikam, pierimst taureņi, bet tikai pierimst, nevis nomirst!
Nekad neesam speciāli pie attiecībām strādājusi, es strādāju darbā, ja man vēl būtu jāstrādā attiecībās… es atvainojos, bet tad man nevajag… Man vajag, lai mājas ir harmoniski, cieņpilnas attiecības, es nekad neatļautos sabļaut uz vīru, vai vispār dusmu brīdī atvērt muti, jo zinu, ka pārejot dusmām, es tā vairs nedomāšu, bet pateiktais paliks . Mums patīk laiku pavadīt kopā, organizēt randiņus, ceļojumus, bet patīk arī pavadīt laiku atsevišķi. Bet tas viss nāk ar gadiem, pirmie pieci gadi mums bija kara lauks, mēs daudz strīdējāmies un šķīrāmies un tikai izšķiroties pavisam, sapratām, kā ir, kad pazaudē, divus mēnešus bijām šķirti, kopš sagādājām atkal kopā, abi sākam kontrolēt, ko sākam otram, tā jau deviņus gadus ir ļoti, ļoti labi kopā. Visa pamatā ir cieņa un tikai tad nāk milsestiba- bez viena, no šīm komponentēm, attiecības nav iespējams, vismaz man tā šķiet.

Katras attiecības ir unikālas, un šādi jautājumi var būt subjektīvi. Daži uzskata, ka jūtas ir būtiskas attiecībās, savukārt citi uzsver praktisko sadarbību bērnu labā. Ir svarīgi dialogā izrunāt šos jautājumus ar savu partneri, lai saprastu viens otru un atrastu kopīgu redzējumu par attiecībām. Katrs gadījums ir individuāls.

Naomi* @ 04.01.2024 22:08

Nepiekritu, ka mīlestība ir tikai pirmos 3-4 gadus, tāpat nepiekritu par darbu, kas it kā jāiegulda attiecības.
Mēs ar vīru esam kopā 14 gadus, jā, ik pa laikam, pierimst taureņi, bet tikai pierimst, nevis nomirst!
Nekad neesam speciāli pie attiecībām strādājusi, es strādāju darbā, ja man vēl būtu jāstrādā attiecībās… es atvainojos, bet tad man nevajag… Man vajag, lai mājas ir harmoniski, cieņpilnas attiecības, es nekad neatļautos sabļaut uz vīru, vai vispār dusmu brīdī atvērt muti, jo zinu, ka pārejot dusmām, es tā vairs nedomāšu, bet pateiktais paliks . Mums patīk laiku pavadīt kopā, organizēt randiņus, ceļojumus, bet patīk arī pavadīt laiku atsevišķi. Bet tas viss nāk ar gadiem, pirmie pieci gadi mums bija kara lauks, mēs daudz strīdējāmies un šķīrāmies un tikai izšķiroties pavisam, sapratām, kā ir, kad pazaudē, divus mēnešus bijām šķirti, kopš sagādājām atkal kopā, abi sākam kontrolēt, ko sākam otram, tā jau deviņus gadus ir ļoti, ļoti labi kopā. Visa pamatā ir cieņa un tikai tad nāk milsestiba- bez viena, no šīm komponentēm, attiecības nav iespējams, vismaz man tā šķiet.

Kontrolēt sevi arī ir tas darbs par ko tik ļoti gausies. Attiecības ar otru vienmēr ir pieslīpēšanās un kaut kādā mērā arī sava ego nomešana malā otra dēļ. Nestrādāt pie attiecībām nozīmē nemainīt sevī pilnībā neko.

Jāmīl ir visi un ikviens, pat savs draugs, diemžēl! 😜
Arī savi pretinieki ir jāmīl, jo viņi labi norāda uz Taviem mīnusiem!
Mīlestība bieži apsīkst, tad, kad ego gūst pārsvaru pār dvēseli!
Spriežot, pēc Tava nika var redzēt, ka ego ir pārāk pacēlies.
Situācija līdzīgā kā primitīvās reptīļa smadzenes gūst pārsvaru pār saprātu un rodas vēlmes alkatīgi ēst vai nodarboties ar sexu.

SarmaD @ 05.01.2024 11:32

Kontrolēt sevi arī ir tas darbs par ko tik ļoti gausies. Attiecības ar otru vienmēr ir pieslīpēšanās un kaut kādā mērā arī sava ego nomešana malā otra dēļ. Nestrādāt pie attiecībām nozīmē nemainīt sevī pilnībā neko.

Es sasmējos, kā var tik ļoti nonākt pretrunā starp pirmo un pēdējo teikumu 😂😂

Diabolus @ 05.01.2024 16:16

Es sasmējos, kā var tik ļoti nonākt pretrunā starp pirmo un pēdējo teikumu ??

Tur nav pretrunu. Komentāra autore, kurai atbildēju teica, ka viņa nekad nestrādātu pie attiecībām. Pēcāk saka, ka viņa piedomā pie savas uzvedības, pie emocijām. Manuprāt tas ir ieguldītais darbs attiecību labad - domāt kā tu reaģē sev nepatīkamās situācijās, lai attiecības būtu patīkamas. Tapēc arī minēju pašās beigās, ka nestrādāt pie attiecībām būtu neko sevī nemainīt, respektīvi viņas gaidijumā, nekontrolēt savas emocijas. Lai gan viņa saka, ka darbu attiecībās neieguldītu, tomēr viņa to iegulda.

SarmaD @ 05.01.2024 20:59

Tur nav pretrunu. Komentāra autore, kurai atbildēju teica, ka viņa nekad nestrādātu pie attiecībām. Pēcāk saka, ka viņa piedomā pie savas uzvedības, pie emocijām. Manuprāt tas ir ieguldītais darbs attiecību labad - domāt kā tu reaģē sev nepatīkamās situācijās, lai attiecības būtu patīkamas. Tapēc arī minēju pašās beigās, ka nestrādāt pie attiecībām būtu neko sevī nemainīt, respektīvi viņas gaidijumā, nekontrolēt savas emocijas. Lai gan viņa saka, ka darbu attiecībās neieguldītu, tomēr viņa to iegulda.

Es arī tieši to iedomājos, kad lasīju Naomi* komentāru. Viņa saka, ka nekad nestrādātu attiecību dēļ, jo jau darbā nogurst strādāt, kur nu vēl attiecībās, bet tas, ka viņa min, ka savalda emocijas, neizgāž dusmas uz partnera utt., tā jau tieši ir tā attiecību strādāšana. Attiecību darbs jau nav rukāšana 12h dienā fiziski smagu darbu. 😄

SarmaD @ 05.01.2024 20:59

Tur nav pretrunu. Komentāra autore, kurai atbildēju teica, ka viņa nekad nestrādātu pie attiecībām. Pēcāk saka, ka viņa piedomā pie savas uzvedības, pie emocijām. Manuprāt tas ir ieguldītais darbs attiecību labad - domāt kā tu reaģē sev nepatīkamās situācijās, lai attiecības būtu patīkamas. Tapēc arī minēju pašās beigās, ka nestrādāt pie attiecībām būtu neko sevī nemainīt, respektīvi viņas gaidijumā, nekontrolēt savas emocijas. Lai gan viņa saka, ka darbu attiecībās neieguldītu, tomēr viņa to iegulda.

Es jau par viņas komentāru arī runāju, tu, biezpaure 😂😂

Diabolus @ 06.01.2024 13:49

Es jau par viņas komentāru arī runāju, tu, biezpaure ??

Tad ko tu man atbildi, zoss? 😀

SarmaD @ 06.01.2024 14:06

Tad ko tu man atbildi, zoss? ?

🤦‍♂️

Neuzskatu, ka strādātu pie attiecībām- ar savu attieksmi gan, lai savaldīties, bet tas jau nav tikai attiecībā pret vīru, bet līdzcilvēkiem kopumā, sevišķi darbā, kad gribas klientam pateikt kaut ko… teiksim- stingrāku, bet labi saprotu, ka tā ir emocionālā inteliģence, kas gala rezultātā, tomēr par mani pašu pateiktu vairāk, kā par klientu, bet kā jau teicu- tas viss ir par manu attieksmi, spēju paklusēt un tam nav sakara ar laulību, bet mani kā cilvēku- sabiedrības daļu. Tā es domāju.