Vasaras un brīvlaiki tika pavadīti laukos, ļoti patika, nekad negribēju braukt prom, atpakaļ uz mazpilsētu. Tajā laikā vairs nespēlējos, bet viskautkur staigājām, braukājām ar riteņiem, un palīdzēju lauko darbos, siena talkas atceros un tās tiešām patika, taisīt kravu, sēdēt augšā, kad ar traktoru ved mājās. Tad arī pa nakti sienā gulējām un staigāties pa nakti gājām un ēst kaimiņu kiršus 😄
Skolas laikā, kā skola cauri, tā ar draudzenēm pārsvarā arī staigāties gājām un tālus gabalus. Ap 2010. gadu jau tusiņi sāka interesēt. Man nebija tāds noteikts laiks, cikos mājās jābūt. Galvenais, lai mājās darbi izpildīti un nu vēlāk par pusnakti gan nē, tad mamma dusmīga.