Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Tukšums :(

 
Reitings 3
Reģ: 15.11.2023
Labvakar, meklēju ieteikumus, palīdzību, lai neizbeigtu savu dzīvi 33 gados. Kopš šķiršanās no sievietes un sava dēla, dzīve ir apstājusies un šķiet bezjēdzīga, sāpju, riebuma pilna, nekas vairs nerada prieku, esmu palicis viens slīgstot depresijā. Kāda diena varbūt ir labāka, bet kopumā ar pēdējiem spēkiem aizeju uz darbu kautkā nostrādāju un tad jau atpakaļ savā dzīvoklī, atkal ar savām bezjēdzīgām, domām, raugoties tukšumā, nespēju pat satikt dēlu, nepamet sajūta, ka esmu viņu pievīlis, Nakās izdomāt aizbildinājumus, ka daudz jāstrādā, kaut patiesībā sēžu mājās un domāju kā izbeigt pastāvēt.
Varbūt atradīsies kāds/kāda, kas spēj saredzēt risinājumu, jo pats es nespēju savākties un izlīst no šīs bedres.
15.11.2023 21:51 |
 
Reitings 3031
Reģ: 05.09.2023
https://www.depresija.lv/ka-arstet-depresiju/kur-versties-krizes-situacija-2/
Lūdzu zvani un runā. Stāsti savas sajūtas, norunā to sāpi vismaz daļēji un sniedzies pēc palīdzības pie speciālista.
15.11.2023 21:55 |
 
Reitings 3031
Reģ: 05.09.2023
Vienotais bezmaksas krīžu tālrunis – 116123
15.11.2023 21:56 |
 
Reitings 3031
Reģ: 05.09.2023
Krīzes tālrunis ir ļoti laba lieta. Un nevajag kautrēties, ka tu kā vīrietis tagad būsi vājš un zvanīsi. Otrā pusē ir saprotoši cilvēki. Mums visiem ir savi zemie punkti un brīži, kuros esam vāji. Nekas nav neatrisināms.
15.11.2023 22:01 |
 
Reitings 1887
Reģ: 03.11.2023
Pastāsti kā nonācāt līdz tam, ka jāšķirās?
Un atceries, ka vienmēr, vienmēr ir iespēja sākt no jauna, bet ir jāmeklē reālu palīdzību, ārsts un antidepresanti var palīdzēt.
15.11.2023 22:01 |
 
Reitings 798
Reģ: 14.05.2019
Vai nav kādi hobiji vai lietas, ko patīk darīt?
Bet nesatikt dēlu ... vai dzīvot, lai satiktu viņu un redzētu kā viņš izaug, nav gana motivācija? Viņš noteikti ilgojas un skumst. Domāju, ka jāsāk ar to, ka sāc ar viņu satikties.
15.11.2023 22:51 |
 
10 gadi
Reitings 1061
Reģ: 21.10.2009
Ak vai.. Nesen lasīju labu citātu, ka depresija ir nevis par skumjām, bet par jēgu dzīvei.. un Tev tāda noteikti ir, dēlu Tu neesi pievīlis, cilvēki šķiras, tā notiek.. un viņam daudz labāk ir dzīvot šādi, nevis, ja piemēram mājās vienmēr strīdas un ir negatīva gaisotne. Plāno tikšanās ar dēlu, saplānot foršu tēva/dēla piedzīvojumus. Velti laiku sev, ej pasportot, palasi grāmatas, paņem kaķi, puikam arī patiks.. zvani draugiem un radiem, un runājies, ja tādi ir. Ja gribi parunāt, droši vari uzrakstīt arī man.
Būs labi! ❤️ šāda šķiršanās arī rada sēras, un tās emocijas nevajag norīt, laiks dziedēs..
Fb ir grupa: “Depresija..”
Daudz atsaucīgu cilvēku tur, kuri saprot.
Jūtu līdzi! Un ja ir pavisam traki, droši zvani uz Veldres ielas klīniku, tur var arī stacionārā pabūt mēnesi un savākties.
15.11.2023 22:51 |
 
Reitings 798
Reģ: 14.05.2019
Nezinu gan, vai ir jēga jautāt par šķiršanās iemesliem... man šķiet, ka tam šeit nav nozīmes.
15.11.2023 22:55 |
 
10 gadi
Reitings 1061
Reģ: 21.10.2009
lūdzu, piezvani 116111
https://uzticibastalrunis.lv ir čats!
Un steidzīgi pie psihologa/psihoterapeita, rītdien pat piezvani un pieraksties uz tuvāko pieejamo!
15.11.2023 22:59 |
 
Reitings 17
Reģ: 22.09.2023
Psihoterapeits!
15.11.2023 23:29 |
 
Reitings 2703
Reģ: 17.01.2021
Tu savām dēlam esi vienīgais tētis, nekas viņu dzīvē nesāpinās vairāk kā tēva nāve. Pat ja dēlu tagad nevari satikt, ar laiku noteikti būs iespēja attiecības izlabot, izlīgt sevišķi ja tu pats to vēlēsies. Sāpes un depresīvo sajūtu var mazināt saruna ar kādu cilvēku, kas uzklausīs, nepadodies!
Un nebaidies arī vērsties pie kāda psihoterapeita vai psihologa, tas patiešām var palīdzēt atgriest dzīvi normālās sliedēs
15.11.2023 23:48 |
 
Reitings 3
Reģ: 15.11.2023
Ir hobijs divreiz nedēļā padzenāju bumbu, kādu brīdi likās, ka palīdz un šķita visam vajadzētu būt labi, bet tas izbeidzās un vairs nepalīdz.
Pāris reizes mēnesī satieku un arī pa nakti paliek pie manis, bet tad atkal aiziet atpakaļ pie jaunās ģimenes, un es palieku viens un tad sākās, prāts paliek tumšs un viss ir slikti palīst zem segas un domāt, kāda ir jēga būt tēvam kuru var satikt tikai pāris reižu mēnesī. Visu dzīvi biju iztēlojies, kāds tēvs es būšu dēlam, vienmēr zināju, ka man būs tieši dēls, vienmēr prātoju kā izaudzināt kārtīgu puiku, mācīt visas ikdienišķās lietas, pirmo reiz braukt ar velosipēdu utt, piedalīties viņa ikdienā vienmēr un visur, zaudējot to es vienkārši esmu zaudējis kontroli pār sevi,vai saskatīt kautko gaišu, interese ir pazudusi it visā . Es ārkārtīgi mīlu viņu, un apzinos ja atņemtu sev dzīvību, es atstātu viņā tukšumu uz visu mūžu,un to es nevēlos, bet jāsāk ir baidīties, jo gadu jau netieku skaidrībā un šodien tas prātiņš ir kļuvis vēl biedējošaks, bail ka nenokotrolēšu, naktīs pagulēt ir gandrīz neiespējami, svara zudums ir mērāms vairākos desmitos.
Draugu man nav, ar ko varētu parunāt par tādām lietām un arī palīdzēt diezvai viņi varētu,drošvien pasmietos un noteiktu, ka izdomājis un ākstos tikai, neuztvertu mani nopietni, jo caur sakostiem zobiem turpinu ārpus mājas smaidīt cik spēka.
Es esmu ārkārtīgi pateicīgs par to, ka spējat atrast laiku un uzrakstīt kādu padomu, ieteikumu tam kā rīkoties šādā krīzes situācijā tiešām novērtēju paldies
❤️
16.11.2023 01:23 |
 
10 gadi
Reitings 1061
Reģ: 21.10.2009
Kautkasnezinkas @ 16.11.2023 01:23
Ir hobijs divreiz nedēļā padzenāju bumbu, kādu brīdi likās, ka palīdz un šķita visam vajadzētu būt labi, bet tas izbeidzās un vairs nepalīdz.
Pāris reizes mēnesī satieku un arī pa nakti paliek pie manis, bet tad atkal aiziet atpakaļ pie jaunās ģimenes, un es palieku viens un tad sākās, prāts paliek tumšs un viss ir slikti palīst zem segas un domāt, kāda ir jēga būt tēvam kuru var satikt tikai pāris reižu mēnesī. Visu dzīvi biju iztēlojies, kāds tēvs es būšu dēlam, vienmēr zināju, ka man būs tieši dēls, vienmēr prātoju kā izaudzināt kārtīgu puiku, mācīt visas ikdienišķās lietas, pirmo reiz braukt ar velosipēdu utt, piedalīties viņa ikdienā vienmēr un visur, zaudējot to es vienkārši esmu zaudējis kontroli pār sevi,vai saskatīt kautko gaišu, interese ir pazudusi it visā . Es ārkārtīgi mīlu viņu, un apzinos ja atņemtu sev dzīvību, es atstātu viņā tukšumu uz visu mūžu,un to es nevēlos, bet jāsāk ir baidīties, jo gadu jau netieku skaidrībā un šodien tas prātiņš ir kļuvis vēl biedējošaks, bail ka nenokotrolēšu, naktīs pagulēt ir gandrīz neiespējami, svara zudums ir mērāms vairākos desmitos.
Draugu man nav, ar ko varētu parunāt par tādām lietām un arī palīdzēt diezvai viņi varētu,drošvien pasmietos un noteiktu, ka izdomājis un ākstos tikai, neuztvertu mani nopietni, jo caur sakostiem zobiem turpinu ārpus mājas smaidīt cik spēka.
Es esmu ārkārtīgi pateicīgs par to, ka spējat atrast laiku un uzrakstīt kādu padomu, ieteikumu tam kā rīkoties šādā krīzes situācijā tiešām novērtēju paldies ❤️

Nu bāc, Tu izklausies fantastisks tēvs! Nekādā ziņā nedomā nozagt savam dēlam iespēju izaugt un būt Tavam dēlam. To visu jūs varat piedzīvot tāpat kopā, un esmu droša, ka arī darat. Jauna ģimene nekādā veidā nevar aizvietot īstu tēva mīlestību, tā ir un paliks, un Tu neesi aizvietots noteikti. Viņš paaugsies, un noteikti pats gribēs satikt biežāk un varēs atbraukt pats, kad gribēs utt. Varbūt ar bijušo varat sarunāt ilgāku tikšanos vai kā citādi.
Nopietni, paņem kaķi, lai mājās ir kāds, kas uztur dzīvības sajūtu. Un šis ir jauns sākums.. tas, ka būs savādāk, ir skaidrs, bet jūsu attiecības nekur nepazūd.
Tāpat te laba diskusija, kā pārvarēt šīs skumjas, ir domāt par to, kā būt labākajam sava plbērna tēvam.. nevis domāt par sevi, bet fokusēties uz bērnu. Kad viņa nav Tev apkārt, domā, kā palīdzēt padarīt nākošo tikšanos lielisku, kā nodrošinàt viņam labu nākotni.. Tu vari mēģināt šīs savas emocijas vērst situācijai par labu. https://www.quora.com/How-do-I-handle-the-sadness-of-being-separated-from-children-while-sharing-custody-after-a-divorce
Un te depresijas fb grupa, noteikti pievienojies, tas normalizēs Tavas sajūtas, un sapratīsi, ka neesi viens:
https://m.facebook.com/groups/garigaveseliba/?ref=sharehttps://m.facebook.com/groups/garigaveseliba/?ref=share&exp=8ce3
16.11.2023 02:18 |
 
Patīk
Reitings 11244
Reģ: 18.09.2021
Tāpat kā citi, es arī iesaku psihologu/psihoterapeitu; mēģināt vēl kādu hobiju; aizbraukt uz kādu saulainu vietu, kaut uz dažām dienām; uzturēt sevi pie labas fiziskās veselības (sabalansēta ēšana, kustības).
Tu izklausies pēc laba tēva. Tādā gadījumā dēls laikam ejot pats arviem vairāk gribēs uzturēt attiecības. Tev nav jābūt ikdienā blakus, lai būtu viņa dzīvē nozīmīgs.
Bet katrā gadījumā psihologam ir metodes, kā palīdzēt. Ar to sāc!
16.11.2023 02:49 |
 
Reitings 3031
Reģ: 05.09.2023
Tev, kā jebkuram no mums, ir savas ekspektācijas no dzīves un no sevis paša. Un izklausās, ka tavās acīs tās ir nobrukušas, neizdevušās. Papildus tam vientulības sajūta un iespējams arī rutīna. Un tamdēļ šķiet, ka esi nevajadzīgs un neizdevies eksemplārs. Bet tā nav. Goda vārds, tā nav. Neatņem dēlam mīlošu tēvu.
Pa cik tev puika ir ļoti svarīgs, es atļaušos vaicāt vai būtu iespējams ar bērna māti norunāt biežākas vai arī ilgākas tikšanās reizes ar dēlu, jeb viņa šajā jautājumā ir nepiekāpīga?
16.11.2023 07:26 |
 
Reitings 461
Reģ: 08.10.2023
hanney @ 16.11.2023 02:18

Nu bāc, Tu izklausies fantastisks tēvs! Nekādā ziņā nedomā nozagt savam dēlam iespēju izaugt un būt Tavam dēlam. To visu jūs varat piedzīvot tāpat kopā, un esmu droša, ka arī darat. Jauna ģimene nekādā veidā nevar aizvietot īstu tēva mīlestību, tā ir un paliks, un Tu neesi aizvietots noteikti. Viņš paaugsies, un noteikti pats gribēs satikt biežāk un varēs atbraukt pats, kad gribēs utt. Varbūt ar bijušo varat sarunāt ilgāku tikšanos vai kā citādi.
Nopietni, paņem kaķi, lai mājās ir kāds, kas uztur dzīvības sajūtu. Un šis ir jauns sākums.. tas, ka būs savādāk, ir skaidrs, bet jūsu attiecības nekur nepazūd.
Tāpat te laba diskusija, kā pārvarēt šīs skumjas, ir domāt par to, kā būt labākajam sava plbērna tēvam.. nevis domāt par sevi, bet fokusēties uz bērnu. Kad viņa nav Tev apkārt, domā, kā palīdzēt padarīt nākošo tikšanos lielisku, kā nodrošinàt viņam labu nākotni.. Tu vari mēģināt šīs savas emocijas vērst situācijai par labu. https://www.quora.com/How-do-I-handle-the-sadness-of-being-separated-from-children-while-sharing-custody-after-a-divorce
Un te depresijas fb grupa, noteikti pievienojies, tas normalizēs Tavas sajūtas, un sapratīsi, ka neesi viens:
https://m.facebook.com/groups/garigaveseliba/?ref=sharehttps://m.facebook.com/groups/garigaveseliba/?ref=share&exp=8ce3

Tik fantastisks tēvs bāaac. 🤦🏻‍♂️😄Ej tik grāb ciet.. Moš tev arī uztaiisīs paris sikos. Un dzīve izdevusies. Jeb Tu meklē savam esošajam bastardam(kuru pameta īstais tēvs) tēvu?
16.11.2023 07:57 |
 
Reitings 461
Reģ: 08.10.2023
hanney @ 16.11.2023 02:18

Nu bāc, Tu izklausies fantastisks tēvs! Nekādā ziņā nedomā nozagt savam dēlam iespēju izaugt un būt Tavam dēlam. To visu jūs varat piedzīvot tāpat kopā, un esmu droša, ka arī darat. Jauna ģimene nekādā veidā nevar aizvietot īstu tēva mīlestību, tā ir un paliks, un Tu neesi aizvietots noteikti. Viņš paaugsies, un noteikti pats gribēs satikt biežāk un varēs atbraukt pats, kad gribēs utt. Varbūt ar bijušo varat sarunāt ilgāku tikšanos vai kā citādi.
Nopietni, paņem kaķi, lai mājās ir kāds, kas uztur dzīvības sajūtu. Un šis ir jauns sākums.. tas, ka būs savādāk, ir skaidrs, bet jūsu attiecības nekur nepazūd.
Tāpat te laba diskusija, kā pārvarēt šīs skumjas, ir domāt par to, kā būt labākajam sava plbērna tēvam.. nevis domāt par sevi, bet fokusēties uz bērnu. Kad viņa nav Tev apkārt, domā, kā palīdzēt padarīt nākošo tikšanos lielisku, kā nodrošinàt viņam labu nākotni.. Tu vari mēģināt šīs savas emocijas vērst situācijai par labu. https://www.quora.com/How-do-I-handle-the-sadness-of-being-separated-from-children-while-sharing-custody-after-a-divorce
Un te depresijas fb grupa, noteikti pievienojies, tas normalizēs Tavas sajūtas, un sapratīsi, ka neesi viens:
https://m.facebook.com/groups/garigaveseliba/?ref=sharehttps://m.facebook.com/groups/garigaveseliba/?ref=share&exp=8ce3

Tu esi normāla depresīvam cilvekam ar suicidālām domam piedāvāt kaķi? Es kaukto debiliskāku neesmu lasijusi no ieteikumiem. Viņss nevar tikt galā ar sevi, kur vel parupeties par dzīvnieku.
1. Ja viņam ir smaga depresia( doma par nedzīvošanu) tad viņam par to kaķi būs pofig, nebūs kas rupejas par viņu, un viņs nonās patversmē vai uz ielas.
2. Viss fokuss viņam notiek uz dēlu, kāds tur kaķim sakars
3. Var būt alerģija, nepatika, lieki izdevumi
4.viņam jau var būt kaķi vai suns.
Tavs ieteikums ir galīgs stulbums
16.11.2023 08:14 |
 
Reitings 15523
Reģ: 29.08.2022
Pievienojos par psihologu/psihoterapeitu. Tie ārsti spēj veikt brīnumus.
Pagaidām tavs dēls varbūt nesaprot (es ar nezinu cik vecs), bet tik fantastisks tētis kā tu, ir retums. Esmu pārliecināta, ka nākotnē viņš ļoti leposies ar to, ka viņam ir tēvs, kas interesējās, iesaistās, nevis pļēguro un niecīgi nodzīvo dzīvi.
Par draugiem nedaudz bēdīgi, ka tā, bet varbūt, ja tu atrastu jaunu hobiju, atrastu draugus. Padomā, ko gribētos - dejas, aktierspēli, kori, kaut ko no sporta varbūt. Tie var būt arī pārgājieni, dalības kādos spēļu vakaros utt.
Ja vēlies dēlu biežāk satikt, tā arī pasaki bijušajai. Es zinu, ka stulbi varbūt izklausās, bet tas ir tavs dēls un arī tu esi noteicējs par to, kas notiek viņa dzīvē un kā tā risinās.
16.11.2023 09:12 |
 
Reitings 15523
Reģ: 29.08.2022
Neza000 @ 16.11.2023 08:14

Tu esi normāla depresīvam cilvekam ar suicidālām domam piedāvāt kaķi? Es kaukto debiliskāku neesmu lasijusi no ieteikumiem. Viņss nevar tikt galā ar sevi, kur vel parupeties par dzīvnieku.
1. Ja viņam ir smaga depresia( doma par nedzīvošanu) tad viņam par to kaķi būs pofig, nebūs kas rupejas par viņu, un viņs nonās patversmē vai uz ielas.
2. Viss fokuss viņam notiek uz dēlu, kāds tur kaķim sakars
3. Var būt alerģija, nepatika, lieki izdevumi
4.viņam jau var būt kaķi vai suns.
Tavs ieteikums ir galīgs stulbums

Tavu negativitāti šajā tēmā neviens nelūdza.
16.11.2023 09:13 |
 
10 gadi
Reitings 1061
Reģ: 21.10.2009
Neza000 @ 16.11.2023 07:57

Tik fantastisks tēvs bāaac. ??‍♂️?Ej tik grāb ciet.. Moš tev arī uztaiisīs paris sikos. Un dzīve izdevusies. Jeb Tu meklē savam esošajam bastardam(kuru pameta īstais tēvs) tēvu?

🫡 wtf..? Viņam iesaku kaķi, Tev iesaku baldriānus ❤️❤️❤️
16.11.2023 11:18 |
 
Reitings 749
Reģ: 28.01.2023
Par krīzes tālruni- esmu tur zvanījusi vienu reizi un varbūt man nav paveicies ar personu otrā galā. Izstāstot savu situāciju, pa lielam speciālists otrā galā tik nopūtās, pateica, ka , jā, tas ir smagi, ka šobrīd tāds periods, ka nav paveicies. Pa lielam nedeva nekādu uzmundrinājumu, gaidīju vismaz pozitīvas lietas, lietas, ka viss būs labi, ka pēc lietus būs saule, gaidīju, kad pats uzdos arī kādus jautājumus un varbūt centīsies uz to mirkli kaut kā novērst manas domas un sniegt kādu padomu. Principā tas bija tas pats, kas parunāt ar kaķi, kurš ņaud pretī. Nezinu kā citiem, bet konkrēti man nepaveicās un džeks otrā pusē nelikās saprotošs
16.11.2023 12:02 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits
vairāk  >

Lietotāji online (1)