Es savos gandrīz 33 gados joprojām ģērbjos tā, kā ģērbos tīņu gados. Viscaur melnā, skinny džinsos, rūtainos kreklos, ādas jakās, kedās, kerzas zābakos utt.. Respektīvi, modes tendencēm nesekoju un pat īsti nezinu, kas tagad ir modē, jo mans ģērbšanās stils palicis nemainīgs jau gadus 20. 😀 Tiesa gan, ik pa laikam "iekrīt" acīs kaut kādas man nesaprotamas modes tendences. Piemēram, pirms pāris gadiem ievēroju, ka tīņi ziemas laikā vazājās apkārt īsās bikšelēs un botās, atsedzot plikas potītes. Visiem galvās cepures, šalles aptītas ap kaklu desmit kārtās, bet potītes plikas. Pirms gadiem diviem laikam bija populāri atlocīt bikšu staras un vilkt kājās garas, baltas zeķes. Ziemā nevarēja nepamanīt kā uz tām baltajām zeķēm izcēlās dubļu pleķi. Savukārt tagad visi vazājās apkārt milzīgos bezizmēra džinsos. Smieklīgi noskatīties uz to, kā tad, kad ārā ir riebīgs, lietains laiks, tie tīņi iet un ar rokām uz augšu velk tās bikšu staras, kuras vazājas pa zemi. Katram, protams, sava gaume, taču man personīgi nāk smiekli par to, ka visi kā tādi mazi kloni staigā apkārt. Nekāda individualitāte, nekāda sava odziņa. Tiklīdz jauna mode klāt, tā visi uzreiz akli skrien tai pakaļ. Tā ka es nemaz nebūtu pret to, ja atgrieztos 80., 90. vai 2000-šo gadu stils, jo tas jebkurā gadījumā bija labāks par netīrām baltām zeķēm vai XXX izmēra džinsiem, kurus jātur rokās, lai nenošļūk no gurniem.
706
