Tātad, gan jau kāds ir lasījis manas iepriekšējās sarunas par to kā kaimiņi sit savu suni, aizbrauc prom uz pāris dienām un atstāj vienu mājā un suns rej gaudo dienu nakti Tajā reizē man piegriezās un izsaucu policiju. Vakar nācu mājā ap 1.30 no zvejas un satiku savu kaimiņu sēdēja savā bembī ar alu Kaut ko runāja un es domāju ka runā ar mani bet izrādās ka pa telefonu un tad viņs tā sāka -irst man virsū ar tekstiem 'kā tu atļaujies iejaukties manā telefona sarunā? Zaraza tu ' un tad '-isies augšā žurka tu' Es ari aizsvilos un teicu ' a kas tu man tāds esi lai teiktu kur iet un ko darīt' Un viņs aizsvīlās vēl vairāk un sāka birt ārā piecstāvīgi vārdi. Godīgi sakot šitā mani neviens nekad manas dzīves laikā nebija nolamājis. Tad vinš saka sametini savai mašīnāi izpūtēju es arī zvanīšu policijai Sapratu ka viņš ir baigi nikns par to ka es tajā vakarā piezvanīju un izsaucu policiju. Viņš uzskata, ka varēja pagaidīt kad atbrauc mājā un izrunāt visu kā pieauguši cilvēki nevis skriet uz iestādēm. Visu nokārtojām un sarunājām ja kādam kkas nepatiks tas ies un runās viens ar otru. Viss jau ir kārtībā Savā ziņā viņam ir taisnība. Ko policija izdarīja... absolūti neko. Nelauzīs tak durvis ārā un nekonfiscēs suni Un par to ka es zvanīju policijai par to man izskaloja smadzenes pamatīgi Es esmu tas cilvēks kas vienmēr visu ņem pie sirds (traumas, AD, social anxiety, panikas lēkmes un vēl vesela karavāna ar problēmām ) un jā man jau ir tik tālu aizgājis ka stres ietekmē fizisko veselību un es nedrīkstu stresot Bet es neesmu visu nakti gulējusi , sadzēros baldriāņus un galvā tik iet uz apli viss kas notika vakar Ko jūs par to domājiet ? Pašlaik ir tāda sajūta ka dzīvoju avārijas režīmā
Nav nācies lasīt iepriekšejās diskusijas, bet vispār dzīvē ir ļoti labi iemācīties veselīgu pofigismu. Ja šo dzīvokli īrē, iesaku meklēt jaunu, ja vien pašai nepatīk mazohisms. Neko tu tur neizdarīsi, pie tam, kam tev to darīt, ja pēc tam negulētās naktis.
Tu visu izdarīji pareizi un Tavs kaimiņš nav adekvāts. Mēģini nomierināties, nedomāt par viņu. Ja tas ir īres dzīvoklis, arī ieteiktu meklēt citu, jo gan jau Tu pati stresosi par katri satikšanos ar viņu. Ja Tu nebūtu izsaukusi policiju, viņš neko nebūtu normāli izrunājis, bet iesmietu Tev sejā. Tagad pēc kara visi gudri, tie viņa teksti: varējām izrunāt. Nop, neko nebūtu izrunājuši.
Es ieteiktu neiesaisīties vispār šādās situācijās, ja zini, ka emocionāli būs smagi un nespēsi atbildēt/pastāvēt par savu viedokli.
piekrītu. Ja emocionāli pēc tam pašam ir jāpardzīvo, tad nevajag iesaistīties nekādās svešās darīšanās. Ir vieglāk dzīvot, ja nemāci citiem kā to darīt. Protams noskatîties uz tādām lietām nav patīkami,bet domā par sevi un savu emocionālo labsajūtu. Vispār vieglāk ir dzīvot, ja ieslēdz mazliet kaut kādu vienaldzību pret tādām lietām, jo tas notiek visapkārt un jā, būs tādi kas teiks, ka tas ir egoistiski un tā nevar, bet vai var bojāt sev nervus un negulētas naktis? Es pēdējā laikā vispār cenšos nedomāt par citu dzīvēm un viņu gājieniem un darīšanām un dzīvot ir viegāk un nav jādomā- vot kā viņš ta varēja pateikt vai kā viņš var tā domāt, tāpat nekas nemainīsies
Piekrītu, ka jāmeklē cita dzīves vieta. Kaimiņus parasti nekādi neizmācīsi, bet vari izmainīt savu situāciju, pārceļoties uz mierīgāku dzīvesvietu. Es personigi, nevaru noskatīties, ja dara pāri vai dzivniekam, bernam vai kādam, kas par sevi nevar pastāvēt un malā nekad nestāvēšu, jā, ir sanākuši kašķi, bet domāju, ka šādiem cilvēkiem ir jāparāda, ka nē, viņi nevar darīt otram pāri un par to nekas nebūs. Šādās situācijās man ir vienalga, ko par mani padomās.
299
