Vakar saskāros ar nepatīkamu situāciju. Sarunas laikā ar vīrieti, runājot par bērnu tēmu es pateicu, ka nevēlos bērnus vispār dzīvē, par cik esmu jauna, tad viņs līdz galam netic manam lēmumam nedzemdēt dzīves laikā. Teica, ka es pārdomāšot pēc gadiem un sagribēšot tomēr vismaz vienu bērnu.Prasija un izprašņāja mani, par to kāds ir iemesls bērnu negribēšanai, un ar visu varu mēģināja mani pārliecināt, tomēr apdomāties un dzemdēt bērnu,tā itkā tas būtu tik ātri un vienkārši.Es biju šausmās. Ar vīrieti esam randiņu periodā, nedzīvojam kopā un neesam pāris.
Vīrietis pats grib bērnus un ir gatavs ģimenei. Viņs ļoti satraucas par manu lēmumu, sakot, bet kurš tad vecumdienās tev ūdens glāzi pasniegs? Es teicu, ka nedomāju par vecumdienām, jo tās ir aiz kalniem.
Mani secinājumi - Šī visa saruna man lika aizdomāties, par to cik grūti ir sabiedrībai pieņemt cita cilvēka lēmumus, īpaši, ja tie atšķiras no vairākuma pieņemtajá normām. viņi nav gatavi tos pieņemt un samierināties, viņiem vajag par katru cenu otru pārliecināt, darīt tā, kā viņi uzskata par pareizu.
Kopumā man liekas, ka tomēr mūsu sabiedrība ir tendēta/vēlas mums uzspiest bērnu dzemdēšanu, sakot jo vairāk jo labāk. Pat nezinu, kurš dzimums grib vairāk uzpiest bērnu esamību sievietes jeb vīrieši.
Kādas ir jūsu pārdomas? Turpinājums komentāros.
115
