Skolas laikā bija viena tiešām labākā draudzene, universitātē arī bija draugu pulciņš, bet ar laiku kontakts pazuda, jo katram ir sava dzīve, parādījās citas intereses, laika trūkums utt. Neviens nav pievīlis, nodarījis sliktu, tāpēc draudzība izplēnēja dabīgi. Varu teikt, ka man nav draugu, tikai pāris paziņas. Ja godīgi, tad īpaši neskumstu par to. Varbūt neesmu satikusi to 100% īsto cilvēku, bet tikšanās, draudzēšanās man atņem enerģiju, kaut arī kopā bija interesanti, nebija klačošanās utt. Visvairāk izbaudu laiku vienatnē vai ar otru pusīti, došanās kaut kur, komunicēšana ar citiem cilvēkiem man īsti nesagādā prieku, bet drīzāk nogurdina.