Kā šie par ideālu uztvertie krūšu, vidukļa, gurnu apkārtmēri ir radušies? Un kāpēc nebija gana labi, piemēram, sengrieķu ideāli par gara un ķermeņa vienotību, kur sievietes augums jātur rāmjos 86–69–93, kā noskaidrots, apmērot Knidas Afrodītes skulptūru?
Modes dizainers Gints Bude, kurš pēc Latvijas neatkarības atgūšanas pirmais sāka profesionālu tērpu demonstrētāju sagatavošanu savā modes namā, iesaucas – beigsim mānīt tautu ar tiem 90–60–90!
– Tas ir amerikāņu skaistumkonkursu un seksbumbu standarts.Tā ir vīriešu vēlme cildināt šādus izmērus. Pieprasīt sievietēm apkārtmērus 90–60–90 būtu tāpat, kā visiem vīriešiem tikpat lielus muskuļus kā Hēraklam.
90–60–90 patiesībā ir ļoti neproporcionāls sievietes ķermenis ar palielinātu krūšu daļu un dzīvē sievietēm reti kad sastopams. Tāpēc arī neviena drēbnieka lelle, uz kā šuj apģērbu, nav šādos izmēros. Drēbnieki izmanto citas proporcijas – krūtis 84 cm, viduklis 62 – 64 cm, gurni 88 – 90 cm. Šo standartu jau vairāk nekā simt gadus nosaka franču modes un šūšanas industrija. Izmēri radušies slavenā firmā “Sigel-Stokman”, kas izgatavo lelles, uz kā drēbnieki šuj tērpus visā pasaulē. Nākamais izmērs ir 90–68–96, pēc tam 96–74–102. Izmēri no sākuma bāzes, ko rāda modeles uz podesta, pieaug šajos parametros, S, M un L izmēros. Standartam 90–60–90 pat normālas drēbes veikalā nenopirksi, jo tāda izmēra nav.
Gints Bude arī atklāj, kas ir būtiskākās iezīmes sievietes un vīrieša figūrās. Sievietēm – viduklis un kakls. Bet ikviena sieviete grib sev blakus just stipru vīrieti, un stipru vīrieti nosaka plati pleci. Tāpēc vīrieša figūru raksturo plecu līnija.
2017
