Kāpēc?

.Eksperte. @ 27.07.2023 12:09

Ooo yes, sākam atkal šito "Tev nav bērnu, ko tu vispār saproti?". ?
Lets go girl! ?

Būtībā tā arī ir. Es arī daudz ko nesapratu, kad man nebija bērnu. Arī gudri spriedu par celšanos pēc kārtas naktīs, par piena atslaukšanu un tad gulēšanu visu nakti 😄

Lula @ 27.07.2023 12:13

Nu tad skaidrs, varēji arī pirms tam neizlikties, ka nenosodi nevienu gadījumu un katram ir savi plusi un mīnusi.

Es runāju par to, ka nenosodu bērna dzemdēšanu nekādā vecumā. Par audzināšanu man ir savi konkrēti uzskati, jā.

akul12 @ 27.07.2023 12:12

Pirmo bērnu pēc 40 nemaz tik viegli piedzemdēt nav. Nevajag salīdzināt savas mātes, kurām jūs 40 gados dzimāt, kā otrie, trešie vai desmitie bērni, tas ir pavisam cits.
Tāpat vīriešu potence pēc 40 krītas dramatiski un peldētāju arī vairs nav pietiekami.
Arī cerēt, ka pēc 40 būs pilns komplekts māja pierīgā, volvo džips un bankā uzkrājums ir naivi. Daudz 40 gadnieki dzīvo mazos dzīvokļos no vienas algas līdz otrai.

Kāds vēl 40? Pat es, kam bērnus jaunā vecumā negribējās, apzinos, ka 40 ir mazliet tā kā par daudz, lai pilnīgā čiliņā plānotu sīčus tadā vecumā. :D

Uvavy,

Es optimizējot esmu gatava ieguldīt līdzekļus, nevis vienkārši kādam savu bērnu "uzgrūst" vai pasliktināt bērna dzīvošanas apstākļus.

Tā jebkurā gadījumā ir bērna dzīves apstākļu pasliktināšana. Kurš bērns labprātīgi izvēlētos, lai viņu audzina aukle nevis māte? Nu tikai tāds, kuram ir nekam nederīga vai pat vardarbīga māte, tad tiešām labāk jebkurš cits nevis viņa. Turklāt parasti bērnam tieši pie bezmaksas vecmammas patiks vairāk nekā pie maksas aukles, jo vismaz pavada laiku ar cilvēku no ģimenes nevis kaut kādu svešinieku. Nauda dzīvē nav viss.
Lula,

Zini, te ir pietiekami daudz ierakstu par to, ka sieviete nezin kā aiziet no attiecībām, jo nav kur iet, nav darba vai arī tas ir slikti apmaksāts, viss attiecībās ir slikti, bet vīrs tomēr uztur un tā.

Tas tiešām jau te ir entās reizes pārrunāts, ka tā pati puse, kas propagandē dzīvē vadīties pēc jūtām, nevērtēt nevienu ne pēc kādiem objektīviem kritērijiem, jo katram kaut kas savs ir labi un pareizi, ir arī tā pati puse, kas šausminās par šādām situācijām, kad cilvēks dzīvo "kā jūt" un tad smagi ieberžas. Un tad viņam tiek teikts nevis uzlabot savu spēju atšķirt uzticamus cilvēkus no neuzticamiem, bet neuzticēties vispār nevienam! Kāda jēga izplatīt visu šo destrukciju sabiedrībā?

Motherofdragons @ 27.07.2023 12:13

Būtībā tā arī ir. Es arī daudz ko nesapratu, kad man nebija bērnu. Arī gudri spriedu par celšanos pēc kārtas naktīs, par piena atslaukšanu un tad gulēšanu visu nakti ?

Nu ko lai saka, labi, ka tu tagad visu saproti. 😀

Piekrītu visiem komentāriem no tām, kurām ir bērni, jo viņas tomēr ir iznēsājušas un piedzemdējušas un ir izgājušas tam visam cauri.
Plānot ir apsveicami, bet realitātē ne viss notiek tā kā ir izplānots.
Pirmkārt kāda plānošana, ja blakus nav vīrieša? Ir vīrietis, kurš ir nopietns un arī grib bērnus uz visiem 100%, tad arī var plānot. Un ja paveicas pie tāda tikt agrākā vecumā, tad ļoti labi. Jo iznēsāt un piedzemdēt nav pastaiga parkā. Plus jaunākā vecumā tik ļoti neiespringsti. Pašai pirmais piedzima 25 gados un tūlīt augustā būs otrais un man ir 31 gads. Lai arī fiziski esmu vienmēr bijusi aktīva un ar veselību viss ir Ok, bet tomēr grūtniecība nav tāda pati. Ir dažas komplikācijas,kur viena pat ir diezgan nopietna un pa virsu tam vēl ir bailes un uztraukums, kura nebija ar pirmo.
Vienīgais par ko ir žēl, ka netikām pie otrā ātrāk.
Vēl statistikai piebildīšu par vecākiem. Mammai bija 19 gadi, kad aprecējās. Abi bērni bija ļoti gaidīti un pirmo(manu brāli) bija grūtības pat ieņemt. Pirmais piedzima 21 gada vecumā, otrais 25 gados. Nebija viņiem nekāds “netīšām”. Abi apzināti precējās un veidoja ģimeni.

.Eksperte. @ 27.07.2023 12:15

Nu ko lai saka, labi, ka tu tagad visu saproti. ?

Noteikti vairāk, nekā tās, kuras nav dzemdējušas vai kurām nav vismaz pediatra izglītība.

Es te tā lasu un tā pēcgarša tāda, ka savas dzīves plānotājas par kaut kādām pamuļķēm uzskata. 😀
Es nezinu, man liekas neviena te esošā vēlā dzemdētāja neizsapņoja, ka būs māja pie jūras, smuks Volviķis un bagātnieks pie sāna, tad dzīvos un taisīs bērnus. Tāpat kā tām, kurām liekas plānot bērnu agrajos 20 ir ok, tāpat arī ir otra grupa un tas ir ok. Tas, ka grūti iznēsāt un naktis negulēt ir tāds vārgs arguments, nu vismaz man. Es tad labāk sevi nodrošinu ar visu vajadzīgo, iekrāju, iegūstu savus kustamos un nekustamos, apprecos un tad taisu bebi, pilnīgi apzināti, nekā aiz spiediena no dusmīgām tantēm un radiem, ka gribas mazbērniņus ko paauklēt. 😀
Bet tas tā, katram savi uzskati kas pareizi un kas nē. Kaut kā jau mums tāpat uz tās planētas kopā jāsadzīvo, neatkarīgi kad dzemdējam.

TuunEs @ 27.07.2023 12:16

Piekrītu visiem komentāriem no tām, kurām ir bērni, jo viņas tomēr ir iznēsājušas un piedzemdējušas un ir izgājušas tam visam cauri.
Plānot ir apsveicami, bet realitātē ne viss notiek tā kā ir izplānots.
Pirmkārt kāda plānošana, ja blakus nav vīrieša? Ir vīrietis, kurš ir nopietns un arī grib bērnus uz visiem 100%, tad arī var plānot. Un ja paveicas pie tāda tikt agrākā vecumā, tad ļoti labi. Jo iznēsāt un piedzemdēt nav pastaiga parkā. Plus jaunākā vecumā tik ļoti neiespringsti. Pašai pirmais piedzima 25 gados un tūlīt augustā būs otrais un man ir 31 gads. Lai arī fiziski esmu vienmēr bijusi aktīva un ar veselību viss ir Ok, bet tomēr grūtniecība nav tāda pati. Ir dažas komplikācijas,kur viena pat ir diezgan nopietna un pa virsu tam vēl ir bailes un uztraukums, kura nebija ar pirmo.
Vienīgais par ko ir žēl, ka netikām pie otrā ātrāk.
Vēl statistikai piebildīšu par vecākiem. Mammai bija 19 gadi, kad aprecējās. Abi bērni bija ļoti gaidīti un pirmo(manu brāli) bija grūtības pat ieņemt. Pirmais piedzima 21 gada vecumā, otrais 25 gados. Nebija viņiem nekāds “netīšām”. Abi apzināti precējās un veidoja ģimeni.

Par stresošanu piekrītu, es pirms pāris gadiem sāku daaaudz vairāk iesprigt un uztraukties par lietām kā 19-20 gados. Par drošību, veselību utt. Vienā ziņā tas pašai kaitē, bet citā - ir arī lielāka atbildības sajūta. Nu katrā ziņā nav jau nekāda tur formula šim visam, bet forums jau pie kopsaucēja - let's agree to disagree nekad nenonāks.

Vecvecāku un mazbērna attiecības neapšaubāmi ir svarīgas, tikties, ciemoties, atstāt kādreiz pieskatīt, lai vecāki var ko izdarīt kopā, atpūsties, ir manā skatījumā atbalstāmi.
Iespējams, ka šeit tika pārprasts tas, jo es runāju, ka man nav pieņemami, ja jaunajiem vecākiem liekas, ka bērna vecvecākiem (kuri vispār tajā brīdī paši strādā un ir pietiekami jauni, lai baudītu savu dzīvi) ir jāpieskata bērns bieži un pēc jauno vecāku pieprasījuma. Esmu lasījusi tādus foruma (ne šī) ierakstus, kur gados jaunas mammas apvainojas, ka bērna vecmamma atsaka pieskatīt. Vienlaikus aizmirstot to, ka, piedzemdējot bērnu 20 gados, mammas 40 gados bērnam ir 20 gadi un teorētiski viņš var arī izdomāt, ka viņam gribas savus bērnus, un gaidīs, ka mamma, kurai ir 40-50, gribēs pieskatīt mazbērnu. Kur tad tā izslavētā otrās jaunības baudīšana paliek?
Mēs par visiem pakalpojumiem maksājam šajā dzīvē un bieža vai pēc pieprasījuma (ja, piemēram, bērna vecvecākam jāatsakās no saviem plāniem) bērna pieskatīšana nav izņēmums. Turklāt pulciņos un nometnēs bērns saņem daudz jaunas pieredzes, komunikāciju ar vienaudžiem.
Aukles algošana, nometnes, pulciņi nenozīmē, ka tiek pamests bērns novārtā, tāpat kā barošana ar maisījumu nav vienlīdzīgs ēdināšanai ar roltonu.
Un galu galā vecvecāki, arī kas skaitās gados jaunie, nav mūžam veseli un nemirstīgi, paļauties, ka vienmēr būs kāds, kurš par brīvu pieskatīs bērnu, ir muļķīgi, jo var notikt daudz kas. Pret manu teikto, ka ir normāli iesaistīt aukles, pretenzijas varētu celt tās, kas 100% tiek galā ar audzināšanu pašas, bet tur atkal man ir domas, ka arī vecākiem vajag atpūtu un tad nebūs viss tik sarežģīti arī vēlākos gados.
Protams, bērns prasa sava ego nolikšanu malā uz laiku, kamēr bērns mazs, par to nav runa. Tikai tas ir gan 20 gados, gan 30 gados.

Lula @ 27.07.2023 12:14

Kāds vēl 40? Pat es, kam bērnus jaunā vecumā negribējās, apzinos, ka 40 ir mazliet tā kā par daudz, lai pilnīgā čiliņā plānotu sīčus tadā vecumā. :D

Vai runājam par abu vecāku vecumu vai tikai sievietes?
Manas ģimenes piemēros vīriešiem, kam vēlie bērni, jau bija tieši 40, sievietēm 30-35. Man tas liekas OK.

Motherofdragons @ 27.07.2023 12:13

Būtībā tā arī ir. Es arī daudz ko nesapratu, kad man nebija bērnu. Arī gudri spriedu par celšanos pēc kārtas naktīs, par piena atslaukšanu un tad gulēšanu visu nakti ?

Kā jau teicu, man ir ne tikai manas bērnības paraugs, kur gan mamma, gan tētis bija aktīvi, kaut viņiem nebija 20 (un arī uz šo brīdi viņi ir samērā aktīvi un progresīvi, kaut ar veselības problēmām, tomēr ne tādi kā, piemēram, šobrīd var redzēt par sevi runā Latvijā dzīvojošie krievu pilsoņi - pensionāri, kuriem par grūtu nolikt eksāmenu), kur man bija nometnes u.tml., bet arī nepārāk sens māsas bērnu piemērs, kur arī es esmu bērnus barojusi pa naktīm ar maisījumu, to pašu māsas vīrs, māsa ar vīru ar viņiem pavada aktīvi laiku utt. Mana palīdzība gan tiek uztverta kā bonuss, nevis kas pašsaprotams. Jebkurā gadījumā es nerunātu par šīm lietām, ja pati neredzētu, ka dzemdēt 30-35 gados kopumā NAV traģiski.

Protams, viss vērtējams individuāli, tomēr nevajag savus novērojumus vai iedomas par to, ka cilvēks 30 gados ir nespējīgs, neelastīgs, pēcāk audzinot jau 40 gados vecišķs utt attiecināt uz visiem. Manuprāt, tas drīzāk ir izņēmums, ka cilvēks 30 gados jūtas tik slikti.

Aukles algošana, nometnes, pulciņi nenozīmē, ka tiek pamests bērns novārtā, tāpat kā barošana ar maisījumu nav vienlīdzīgs ēdināšanai ar roltonu. .. Jebkurā gadījumā es nerunātu par šīm lietām, ja pati neredzētu, ka dzemdēt 30-35 gados kopumā NAV traģiski.

Te man šķiet arī ir tā problēma, ka viena diskusiju puse (nu vai vismaz es, par visiem negalvoju, pa diagonāli lasot) runā par to, kas ir vislabāk bērnam, bet otra par to, kas vienkārši bērnam nebūs traģiski. Nu jā, bērnam nebūs traģiski, ka māte optimizē un deleģē bērna radīšanu un audzināšanu, lai pati varētu nodarboties ar svarīgākām un interesantākām lietām dzīvē. Man personīgi nav īsti saprotams, kāpēc šādi cilvēki vispār rada bērnus. Tas būtu kā meklēt darbu, bet tad visu darba darīšanu deleģēt kādam citam. Tad tur tiek meklēts tikai pašlabums, kas darbā būtu alga, bet no bērna kaut kāda mīlestība un uzmanība, ko viņš mātei dod?

greece @ 27.07.2023 13:33

Te man šķiet arī ir tā problēma, ka viena diskusiju puse (nu vai vismaz es, par visiem negalvoju, pa diagonāli lasot) runā par to, kas ir vislabāk bērnam, bet otra par to, kas vienkārši bērnam nebūs traģiski. Nu jā, bērnam nebūs traģiski, ka māte optimizē un deleģē bērna radīšanu un audzināšanu, lai pati varētu nodarboties ar svarīgākām un interesantākām lietām dzīvē. Man personīgi nav īsti saprotams, kāpēc šādi cilvēki vispār rada bērnus. Tas būtu kā meklēt darbu, bet tad visu darba darīšanu deleģēt kādam citam. Tad tur tiek meklēts tikai pašlabums, kas darbā būtu alga, bet no bērna kaut kāda mīlestība un uzmanība, ko viņš mātei dod?

Nav vērts turpināt sarunu, jo tu nespēj uztvert manis teikto.
Vārds "traģiski" lietots par vecumu, jo pēc šīs diskusijas spriežot daudziem šķiet, ka 30-40 gados dzīves kvalitāte krietni pazeminās kā 20 gados. Atsevišķos gadījumos tā varētu būt patiesība, bet tā nav norma. Katram vecumposmam ir savas īpatnības, bet 30-40 gados vesels cilvēks ir spējīgs un aktīvs.
Es uzskatu, ka audzināšanas kvalitāte nav atkarīga no vecuma, redzu, ka forši izaudzināt bērnus var gan 22 gadīgs pāris, gan 30-40 gadīgs pāris, viss atkarīgs no šo cilvēku rakstura un atbildības.
Par to ko šeit man brauci virsū un kas patiesībā īsti nekorelē ar vecāku vecumu, un ko es pieminēju kā papildus viedokļus un laika menedžēšanu:
*Man ir iebildumi pret to, ka vecvecāki tiek izmantoti (ja vien viņi nestrādā, jo ir apgādāti ar visu nepieciešamo un vairāk, un tā nav viņu pašu vēlme). Pavadīt laiku ar mazbērniem un uzlikt viņiem pienākumu mazbērnu auklēt ir 2 dažādas lietas.
*uzskatu, ka aukle, nometnes, pulciņi, (tāpat palīga pa mājām vai dažādas tehnikas izmantošana, kas atvieglo mājas darbus, ja tas sievietei vajadzīgs) absolūti nav nekas slikts, nepadara bērna dzīvi par sliktu un neliecina par vecāku egoismu, tas tieši palielina bērna pieredzi, zināšanas, komunikācijas spējas un uzlabo klimatu ģimenes dzīvē.
Viss, ateju no šīs diskusijas.

Motherofdragons @ 27.07.2023 11:15

Uvavy, tev ir bērni?
Jo teorijā tas viss ko tu raksti ir loģiski, bet praksē daudz kas no tevis minētā nestrādā ?

Sava taisnība ir šim! Reizēm viegli ir filozēt pirms pats nonāc tādā situācijā!
Man ar viena draudzene teica ,ka vina savu bērnu nu gan nekad nevarētu atstāt pie vecvecākiem (man del darba reizēm bija jāprasa palīdzība) ,tad pagāja gadi un pati nonāca tādā situācijā un beigās bernu prasīja pieskatīt random kaiminienei!

Esmu vēlais bērns vecākiem 35+, mans brālis dzima, kad tēvam bija 23 un brāļa mātei 21, un pats tēvs bija izteiciens, ka viņš jutās vainīgs, jo viņš nebija tik labs tēvs manam brālim viņa bērnībā, kā ir man, jo vienkārši bija par jaunu, bez rūdījuma, brāļa māte brāli vispār nogrūda saviem vecākiem. Mani vecāki bija vecākie vecāki un man tas noteikti netraucēja un viņiem arī ne, strīdus un nesaskaņas noteikti risināja daudz konstruktīvāk kā tas būtu bijis 20 gados.
Mana māsa ielidoja 19 gados ar pirmo sīci, viņa bija gana patstāvīga, bērna tēvs bija vecāks līdz ar to it kā stabilāks, bet salīdzinot, kā viņa audzināja vecāko sīci, un kā audzina šos abus, kas viņai dzima 30 un 30+ , šiem abiem bērnība savā veidā ir stabilāka, jo viņa lēmumus tgd pieņem daudz savādāk un atbildīgāk, ir klātesošāks vecāks nekā tas bija kad viņai bija tie 20, studijas un paralēli karjeras veidošana.

Uvavy @ 27.07.2023 13:53

Nav vērts turpināt sarunu, jo tu nespēj uztvert manis teikto.
Vārds "traģiski" lietots par vecumu, jo pēc šīs diskusijas spriežot daudziem šķiet, ka 30-40 gados dzīves kvalitāte krietni pazeminās kā 20 gados. Atsevišķos gadījumos tā varētu būt patiesība, bet tā nav norma. Katram vecumposmam ir savas īpatnības, bet 30-40 gados vesels cilvēks ir spējīgs un aktīvs.
Es uzskatu, ka audzināšanas kvalitāte nav atkarīga no vecuma, redzu, ka forši izaudzināt bērnus var gan 22 gadīgs pāris, gan 30-40 gadīgs pāris, viss atkarīgs no šo cilvēku rakstura un atbildības.
Par to ko šeit man brauci virsū un kas patiesībā īsti nekorelē ar vecāku vecumu, un ko es pieminēju kā papildus viedokļus un laika menedžēšanu:
*Man ir iebildumi pret to, ka vecvecāki tiek izmantoti (ja vien viņi nestrādā, jo ir apgādāti ar visu nepieciešamo un vairāk, un tā nav viņu pašu vēlme). Pavadīt laiku ar mazbērniem un uzlikt viņiem pienākumu mazbērnu auklēt ir 2 dažādas lietas.
*uzskatu, ka aukle, nometnes, pulciņi, (tāpat palīga pa mājām vai dažādas tehnikas izmantošana, kas atvieglo mājas darbus, ja tas sievietei vajadzīgs) absolūti nav nekas slikts, nepadara bērna dzīvi par sliktu un neliecina par vecāku egoismu, tas tieši palielina bērna pieredzi, zināšanas, komunikācijas spējas un uzlabo klimatu ģimenes dzīvē.
Viss, ateju no šīs diskusijas.

Nav jau jāslīgst galējībās.Mums katram ir sava realitāte,kā skatāmies no sava skatu punkta,bet tas jau nenozīmē ,ka kāds vecums ir sliktāks vai labāks.Hiperaprūpe ir tik pat neveselīga,kā nerupešanas vispār.Cilvēks ar bērnu nav miris,viņam arī ir vajadziga attistība.Un nav svarīgi kurā vecumā,katram tā formula ir sava.Jā es vēl joprojam 35cos nesajos sikajiem lidzi,strādāju naktsmaiņas.arī slimošanas laikā pec naktsmainam 1-2 h esmu gulējusi.Bet man tāds ritms ir no pirmā berna no 22 gadiem.Ja man būtu pirmais bērns ienācis tādā ritmā velāk,man dukas nepietiktu😁Un nervi būtu svakāki.Es to saku tika par sevi,ne par vienu citu.

Būtībā mēs (gandrīz) visas runājam par vienu un to pašu, dzemdēt ne 30, ne 40 gados nav traģiski (un tas nav limits), vienkārši dažas ļoti ietiepīgi runā par to, ka nav nekādu priekšrocību dzemdēšanai 20 gados. Nu ir. Un apstrīdēt to, ka jaunāks ķermenis kopumā ir veselāks, arī man šķiet muļķīgi. Citādi pro sportisti nesāktu trenēties 3 gados, bet 30, ja ķermenis savu peak spētu sasniegt pēc tiem 30. Jā, var justies labāk, var uzkačāties zālē un justies stiprāks, bet, rupji sakot, tava dzemde neuzkačāsies, prāta elastība un spējas paveikt vairākas lietas vienlaicīgi un negulēt, kā arī atkopšanās nu nav tādā pašā līmenī. Sakiet, ko gribiet, tā ir elementāra fizioloģija. Un žirgti vecvecāki ir spējīgi pavadīt ar mazbērnu daudzveidīgāk laiku, nekā tādi, kuri to bērnu pat rokās nevar noturēt vai kuri vispār ir zem zemes.

priekšrocību dzemdēšanai 20 gados.

Vienīgā priekšrocība, kuru esmu dzirdējusi no citām mātēm, ar dažādu pieredzi, ir vieglums, kas te jau tika pieminēts dažādās nozīmēs. Visādāk savādāk es redzu tikai mīnusus.