Kāpēc?

23.gadi ir par ātru ,bet 24 gados jau ir normāli? Ko tieši tas viens gads maina?

SantaBarbara @ 26.07.2023 08:41

23.gadi ir par ātru ,bet 24 gados jau ir normāli? Ko tieši tas viens gads maina?

Man liekas, ka tomēr Ir starpība, vai tu tikai sāc plānot palikšanu stāvoklī, jeb jau esi piedzemdējusi bērnu tajā laikā.

SantaBarbara @ 26.07.2023 08:41

23.gadi ir par ātru ,bet 24 gados jau ir normāli? Ko tieši tas viens gads maina?

Pa gadu, var ļoti daudz kas izmainīties, pieredze utt. Pa gadu, jau var izšķirties no partnera, nomainīt darbu, iegūt izglītību...
Šo var pajautāt arī ar 17 un 18 gadu vecumu. 17 gados cilvēks ir nepilgadīgs, un 18 gados jau pilngadīgs, var pirkt alkoholu un smēķēt. Kā piemērs. Tad arī nebūtu starpības vai smēķē 17 gados jeb pēc gada.

Latvijā vidējais pirmā bērna dzemdēšanas vidējais vecums ir sasniedzis 30 gadus, nez cik šeit atradīsies tādu, kas plānoja bērnu uzreiz pēc vidusskolas.

Motherofdragons @ 26.07.2023 08:49

Latvijā vidējais pirmā bērna dzemdēšanas vidējais vecums ir sasniedzis 30 gadus, nez cik šeit atradīsies tādu, kas plānoja bērnu uzreiz pēc vidusskolas.

Ir tādi gadijumi, pazīstu veinu meiteni, kas jau 19 gados mēģināja palikt stāvoklī, bet nekas mesanāca un tad 20 gados palika stāvoklī un īsi pirms jeb 21gadu vecumā dzemdēja.

es, laikam, ziņu tikai 2 tādas, kas ir plānojušas agrā vecumā bērnu (uzreiz pēc vidusskolas) . varbūt tikai sakritība, bet viņām abām nebija draugu. domāju, ka ar bērniem gribēja samazināt vientulības sajūtu.

Ja paskatās, kādu saturu publicē internetā konkrētās jaunās māmiņas, tad viņu argumenti pārsvarā ir tas, ka ap gadiem 30 varēs atpūsties, nebūs jāceļas naktī, nebūs jāskrien pakaļ toddleram, vieglāk dzemdēt un varēs sagaidīt ātrāk mazbērnus.
Ja finanses atļauj un abi bērna vecāki ir pietiekami gatavi, tad lai tikai dzemdē, bet tomēr reti kuram LV zem 24 ir pietiekami labs atalgojums,stabils darbs, laba izglītība un sava dzīvesvieta. Tomēr tajā vecumā pārsvarā visi vēl studē.
Cilvēku smadzenes attīstās līdz 25, tādēļ domāju, ka noteikti ir vērts pagaidīt.

Uzskatu, ka ātrāk par 25 nav ne jādzemdē, ne jāprecas, jo, kā jau iepriekš minēja, līdz tam vecumam prāts vēl attīstas.

No cik gadiem jūs uzskatiet par pareizu, plānot grūtniecību un dzemdēt?

tomēr reti kuram LV zem 24 ir pietiekami labs atalgojums,stabils darbs, laba izglītība un sava dzīvesvieta. Tomēr tajā vecumā pārsvarā visi vēl studē.

100% taisnība tev. Piekrītu katram vārdam. Jo mētāties regulāri ik pēc gada uz īrētu jaunu dzīvokli, nav opcija un nav vajadzīgs ir jābut stabilitātei, un stabilitāte nāk ar gadiem.

“jeb” nozīmē to pašu, vienādas nozīmes vārdu, tas nav tas pats, kas “val”

Beverly Hilza @ 26.07.2023 09:13

No cik gadiem jūs uzskatiet par pareizu, plānot grūtniecību un dzemdēt?

Ja varētu, tad taisītu bērnus ap 50. 😀

Beverly Hilza @ 26.07.2023 08:35

Sveikas!
Kāpēc jaunas, nepieredzējušas, nenobriedušas meitenes ap 19-23 gadu vecumu, nolemj kļūt par mātēm. Citas protams agrāk nolemj, un citas nedaudz vēlāk. Šeit es nerunāju, par "iekrišanu", kad meitene nejauši paliek stāvoklī, un nevēlas abortu taisīt. Es runāju par apzinātu izvēli, plānošanu. Kādi ir iemesli, tik ātri steigties palikt stāvoklī un dzemdēt? Man tas ir neizprotami, un liekas dīvaini. Kur tā jasteidzas?
Man liekas normāli ap 24-25 gadiem.
Tad jautājums jums, kādēļ sievietes izvēlas tik agrā vecumā kļūt par mātēm. Vai jums ir iekšejais instinkts, kurš jums saka, tagad japaliek stāvoklī (pēc iespējas atrak) un saka jādzemdē? Kas jums "iesēj" galvā šo domu?

Šo domu "iesēj" bioloģiskā realitāte. Pašai jau 30 un bērniņam nepilni divi mēneši, un varu droši apgalvot, ka 20 gados visa šī padarīšana būtu bijusi nesalīdzināmi vieglāka - gan dzemdības, gan bezmiegs un ķermeņa atkopšanās, utt. Nedaudz nožēloju, ka nesanāca agrāk, bet oh well.

Tas nav slikti, ja grib un plāno agrāk. Sliktāk ir, kad negrib, bet pēc laika bioloģiskā realitāte tik un tā tādu domu iesēj arī negribot.

dietiskais.cukurs @ 26.07.2023 11:15

Šo domu "iesēj" bioloģiskā realitāte. Pašai jau 30 un bērniņam nepilni divi mēneši, un varu droši apgalvot, ka 20 gados visa šī padarīšana būtu bijusi nesalīdzināmi vieglāka - gan dzemdības, gan bezmiegs un ķermeņa atkopšanās, utt. Nedaudz nožēloju, ka nesanāca agrāk, bet oh well.

Man tieši liekas, ka 20 gados man psiholoģiski būtu bijis ļoti smagi, arī ja fiziski vieglāk. + vēl emocionālā inteliģence nebija tāda kā tagad, nezinu cik labi un iecietīgi es būtu varējusi audzināt bērnu savos 20.
Tagad pie 30 vismaz jūtu, ka es varētu bērnam palīdzēt izaugt par kaut cik labu cilvēku.

Bet ,ja godīgi manuprāt sievietes tiešām dzemdē vēlåk,man jau ir 30+ un atskatoties uz vecajiem skolas biedriem secinu ka daudzām joprojam nav bērni ,jo vienkārši vēl negrib ,jo jūtas jaunas un gribas vēl attīstīties ,pacelot pirms dibina gimeni!
Nav jau nemaz tik daudz meitenu ,kas plāno gimeni uzreiz pēc vidusskolas!
Un tās ,kas plāno arī labi ,kas tur slikts ,ja grib bērninu ,daudzi taču izveido attiecíbas jau vidusskolas laikā līdz ar to ap 23 gadiem jau ir 6-7 gadus ilgas attiecības un ja grib gimeni un bērnu ,tas taču ir normali!
Ne jau visām sievietēm ir tā dzina bút boss ladies un taisīt baigo karjeru ,citas grib būt mammas un mājsaimnieces un grib bernus ātrāk ,man liekas tā ir katra darīšana ,kad plāno gimeni.
Neaizmirsīsim ,ka viens 23 gados mentāli būs vairāk nobriedis,kā cits tajos 30+!

Es vienmēr esmu bijusi pārliecināta, ka par vecāku kļūt var tikai pilnīgi funkcionējošs pieaugušais. Vispirms jāiegūst izglītība/profesija, jāatrod normāls darbs un kad esi nostājies uz savām kājām, kad tev ir savs jumts virs galvas, kad tev ir stabili ienākumi pietiekošā apjomā, tad var domāt par bērnu radīšanu. Protams, ka gadās visādi, bet ja šo kārtību sagriež ačgārni, dzīve kļūst daudz grūtāka. Agrā jaunībā cilvēka prioritātei nevajadzētu būt bērniem. Tas ir laiks, kad jāmācās un jāstudē, lai dzīvē pavērtos perspektīvas.

Man pirmais bērns piedzima 22 gados.parejie divi.28 un 30gados.man vieglāk bija tajos 22 divos neka vēlāk😁.ugan pedejo kursu macijos,gan velak strādāju,gan paspēju ari uz tusiņu kādu aizskriet(ar berna tevu atri izšķīrāmies) Un vecmaminai bija tas gods ieraudzit un čubināt pirmo mazmazberniņu.pec gada viņs nomira,viņai kopa ir daudz mazmazbernu,pa visiem mazbērniem.bet redzeja un sagaidija tikai pirmo manu puiku.puika ir brašs 13ganieks.izaudzis un viss viņam labi.Man tās jaudas neguletam naktim u.t.t nepietiek vairāk.Tāpēc es uzskatu, ka jaunākai esot man bija vieglāk kā vecākai paliekot

Es nezinu nevienu normālu jauno māmiņu pēc 30. Visas kaut kādas histēriķes paliek, streso un rodas hiperaprūpe, jūdzas nost, jo pieradušas pie brīvās dzīves. Plus saklausījušās visas Ekomammu un supermammu padomus un tad atkrīt, ka IG rādītais neatbilst dzīvei. Proootams, ka viss nav absolūts. Bet nu tiešām lielais vairums “jauno” māmiņu pēc 30 ir kukū ar pirmo bērnu.
Man ir viens 20 gados dzimis, otrs 30. Nu 20 gados bija daudz vieglāk. Tieši uztveres ziņā, nervu sistēma bija labāka.
20 gados kad dzima-neplānoti plānots. Jo bija taaaadas rozā brilles un nolēmām, ja būs tad būs. Nu un bija uzreiz.
Nākamajam gan tikai pēc 10 gadiem saņēmos, ar to pašu vīrieti. Jo tieši likās/zināju, ka tik viegli, tik viegls bērns otreiz negadīsies gan jau. Un tā arī bija 😂

Es vienmēr esmu uzskatijusi, ka labāk ir bērnam un sev dot pilnvērtīgu dzīvi, nekā dzemdēt agros 20, lai tikai aizpildītu kaut kādu standartu sabiedrībā.
Turklāt atceramies, ka ne visas "vēlās" dzemdētājas reāli ir bijušas spējīgas dzemdēt agrāk, jo vienkārši nav vajadzīgās atbalsta sistēmas.
Manā galvā viss ir elementāri - vai nu riskē būt vientuļā māte un dzemdē rīt, vai arī pagaidi, un esi pilnvērtīgā ģimenē.