Iekomentēšu no reālās dzīves to ko piedzīvoja tuva draudzene. - bija precējusies 6!!! gadus. Ar vīru mēģināja, apmeklēja speciālistus, abiem viss ar veselību kārtibā, bet bērniņa kā nav tā nav.
Pagaja kāds laiciņš un abiem, protams, šajā sakarā radas nesaskaņas. Izlēma šķirties un iet savu ceļu.
Drīz draudzene iepazinās ar jaunu vīrieti, sāka kopdzīvi, aprecejās un šeku reku palika stāvoklī.
Es tikai gribu ar šo teikt, ka iespejams nav īstais cilvēks blakus… Ne vienmer veselība ir priekšā dabai, daba lemj mūsu vietā!
P.S mes ar vīru divus gadus meģinajām ieņemt berniņu. Abi veseli, parbaudijāmies utt. Tajos divos gados bija tada neierasta dzīve, es biju bez darba, dzivojām arzemēs, itka viss bija labi. Vīrs vareja uzturēt, naudas pietika, majvieta bija utt.
Atgriezamies LV, taka abi meklejam jaunus darbus galigi aizmirsām par bērniņu. Sākam stradat, es ieskrejos, isā posmā dabuju paaugstinājumu, vīram izteica labu piedāvājumu un pekšņi attapos pec vairakiem menešiem, ka nav MR. Nodevu analizes, apmekleju specialistus… izradas, ka biju stāvoklī jau 2 meneshus.
Takā jā. Mums nebija lemts taja bridi, kad centamies. Kolidz parsledzamies uz savu dzivi, karjeru - bērniņš atnāca.
Vēlu veiksmi, veselību un mīlestibu! ❤️