Bakalauru studēju Nīderlandē, maģistru Spānijā. Abus humanitārajās zinātnēs. Pieredze Nīderlandē bija fantastiska: studenti no visām pasaules malām, profesori ļoti iedvesmojoši, pretimnākoši un savā jomā kompetenti, vide mācībām un kontaktu veidošanai lieliski piemērota - modernas bibliotēkas, dažnedažādi studentu interešu klubi un apvienības, vietējos veikalos, ēstuvēs un bāros īpaši piedāvājumi studentiem utt. Iestāties NL universitātēs ir ļoti viegli, bet, lai noturētos, nākas papūlēties. Viņu filozofija ir dot iespēju teju katram, kurš ir ieinteresēts mācīties; tie, kam programma tomēr nav piemērota, pirmajā gadā tāpat atkrīt. Temps ļoti intensīvs, gads sadalīts 4 semestros un katrs no tiem ilgst 10 nedēļas (7 nedēļas lekcijas, tad 3 nedēļas eksāmeni). Vēl viens milzīgs pluss ir iespēja doties apmaiņas semestrī uz universitāti citā kontinentā, no savas kabatas jāsedz tikai lidojums. Mūsu kursā cilvēki brauca, piemēram, uz ASV, Čīli, Ķīnu u.c. Es paralēli studijām piestrādāju par trauku mazgātāju vietējā restorāniņā, jo cita veida darbu, ja nerunā nīderlandiešu val., dabūt praktiski nereāli. Maksāja labi un bija jautri, tur pret visiem darbiniekiem izturas vienlīdzīgi, amats nav tik būtisks. Vienīgais treknais mīnuss NL ir problēmas ar dzīvesvietām: pieprasījums krietni pārsniedz piedāvājumu. Ļoti grūti atrast ko sakarīgu, kas nebūtu bezdievīgi dārgs. Par Spāniju kā valsti studijām gan neko īpaši labu pateikt nevaru. 😀 Visa sistēma diezgan novecojusi, profesori arī, augstskolās atmosfēra līdzīga kā Latvijā, cik var noprast pēc stāstiem. Nedaudz nožēloju savu izvēli, bet vairāku sakritību dēļ tajā dzīves posmā tā šķita vislabāk. Erasmus semestris Spānijā gan ir cita lieta, to iesaku! Valsts un tās kultūra ir burvīga, bet akadēmiski ieguvu visai maz.
76
