Es pārsvarā to izrunāju pāris dienās, maksimums nedēļa, jo ātrāk nebija iespējas tikties. Taču tādas garas, jo garas sarakstes nebija priekš manis, arī tajā nedēļā nebija katras dienas sarakste. Manuprāt, īsi noskaidrot, kas par cilvēku, un tad tikties optimāli. Man arī patika, kad man uzdeva tiešus jautājumus.
Nu, iespējams, mana pieredze veidojas no tā, ka man ir ļoti strikti uzskati par, piemēram, karu. Es esmu totāli un galīgi pret krieviem, 100% ukraiņu pusē un es pat draugu līmenī negribētu cilvēku, kurš būtu krievu pusē vai "par mieru", kur nu vēl romantiski.
Savukārt vaksere es neesmu bijusi, tomēr esmu par saprātīgiem cilvēkiem, kuri vakcinējas, ja tas ir nepieciešams, kā to darīju es. Un pārsvarā, manuprāt, antivakseri ir tādi nesaprātīgi, domā par sazvērestības teorijām, atlajst sajeimu utt., kāda es neesmu.
Tāpat man bija draudzeņu pieredze. Piemēram, viena meitene meklēja izklaides Tinderī, tāpēc viņa neiespringa uz kaut kādu normālu raksturā kandidātu meklēšanu, bet tikās ar puslīdz visiem. Tā nu vienreiz mēs tikāmies draugu lokā ar vienu no šiem puišiem un viņš pavisam nopietni sāka stāstīt, ka draudzenei vēl ir iespēja izdzīvot, jo viņai bija viena vakcīna, bet mums pārējiem, kuriem ir divas, nē, mirsim utt. 😀😀 lieki piebilst, ka drīz noklīdām no viņiem un arī tā meitene pēc vēl pāris tikšanās reizēm vairs ar viņu nesatikās. Par puisi zināms, ka joprojām sēž Tinder, Badoo.
Nu reāli katram sava pieredze, vēlmes, ekspektācijas, es tikai skaidroju savējo, jo jā, biju ievērojusi, ka dažiem tā īsti nebija skaidra prakse, daudzi šo jauc ar goldigerismu vai ko tamlīdzīgu, bet reāli tā vienkārši ir skaidra mērķu nodefinēšana.