Neticība saviem spēkiem un bailes, kā rezultātā rodas jau minētā prokrastinācija. Piemēram, maģistra darba rakstīšanu biju atlikusi līdz pēdējam brīdim, jo baidījos, ka saņemšu kritiku, nespēšu uzrakstīt pietiekami labi, nepratīšu kaut ko un izdarīšu nepareizi. Beigās, protams, viss ir labi, bet pati sevi kaitinu, jo darbu atlikšana uztrauc un visu laiku nākas par to domāt, bet tajā pašā laikā turpinu tos atlikt. Pamazām cenšos ar to tikt galā, jo tas notiek ne tikai studijās. 😃
Agrāk arī bija problēmas runāt pa telefonu, zvanīt kādam, bet tagad darbā katru dienu regulāri nākas zvanīt un zvana man, tāpēc iemācījos to mierīgi darīt.
Arī piekrītu par pļāpīgiem cilvēkiem. Ilga un gara runāšana nogurdina, tāpēc labprātāk izvēlos būt viena.