Man paliek žēl šo lasot, bet tiešām izklausās, ka paliksi bezspēcīga. Es pat nespēju iedomāties, cik ļoti cilvēkam ir jādzer, lai 3 gadu laikā aizmirstu pats savus ģimenes locekļus.
Es neteiktu, ka tur ir valsts vaina, tiešām labi vien ir, ka cilvēku pret paša gribu nevar ievietot visādās iestādēs un rīkoties viņa vārdā. Iedomājies, cik cilvēki to izmantotu ļaunprātīgi.
Bet man tomēr ir arī pāris jautājumi. Kur bija viņa sieva kad šis viss sākās?
Es nesaku, ka tā ir viņas vaina, bet, ja es savam vīram pamanītu problēmas ar alkoholu, redzētu izmaiņas mentālajā veselībā, utt., es rīkotos. Meklētu palīdzību, censtos iepūst tajā cilvēkā jaunu dzīves jēgu.
Cik es saprotu no tava rakstītā, varētu būt, ka tavam tēvam sākās šī depresija tad kad aizgāja pensijā. Vīriešiem, kas ir visu mūžu strādājuši un tad pēkšņi pienācis vecums un viņi tiek palaisti mājās, ļoti bieži sākās šādas problēmas. Tāda kā pensijas-mūža krīze. Cilvēks nezin ko darīt, ir pieradis strādāt, pa galvu iesit fakts, ka vairs nav jauns un sprigans. Nav vairs dzīves jēgas. Un tad nāk alkohols.
Ļoti bieži arī mājinieki sāk šo cilvēku zāģēt un tad tas viss aiziet trakāk.
Man vienam draugam bija ļoti līdzīga situācija ar tēti. Un viņi tika galā un tagad viss ir labi, bet ceļš uz to bija smags.
299
