Vai Jums ir kāda fobija?
Analizējot sevi, lasot materiālus esmu nonākusi pie secinājuma, ka man varētu būt Sedatephobia, bailes no klusuma.
Šo vienmēr novēroju, kad jādodas uz koncertu. Īpaši zālē, kur ir izteikti laba akustika. (Esmu mūziķis, tas vēl vairāk sarežģī) Ja man nav jāuzstājas, neeju. Kā klausītājam mokas. Tā var būt arī darba sapulce, uzgaidāmā telpa, bibliotēka. Ja tur neviena nav, ir okey, bet kā kāds sēž blakus tad ir čau. Bet tik pat labi,bailes no cilvēkiem klusumā.
Simptomi, pastiprināti izdalās siekalas, vēdera burķščēšana, sāpes, rokas svīst. Visa uzmanība klusumam un manam ķermenim. Taaas ir taaadas drausmas.
Novērojumi mājās, liekas, ka skaļumā atpūtīšos. Tv jābūt ieslēgtam, nu visam kas var.
Secinājumi no kā varētu būt. Jau agrā vecumā mani atstāja vienu, aizslēdza durvis un aizgāja prom, Tv bija jābūt ieslēgtam, jo tad sajutos it kā kāds būtu blakus. Bija reizes,kad tv izslēdzās un man sākās neliela panika. Es klausījos, kas notiek kāpņutelpā un likās, ka tūdaļ kāds ielauzīsies mājās.... Maza un tik tālu aizdomājos. Šādi mani atstāja ļoti bieži. Dažreiz es vēru logus, lai it kā sauktu pēc palīdzības. Nekad tā arī nebļāvu, bet logus vēru. Tie bija laiki, kad mani kā zīdaini atstāja gultiņā un aizbrauca strādāt un es paliku viena. Paaugoties praksi turpināja.
Par fobiju. Kā no kaut kā tāda tikt vaļā... nu pagaidām esmu pamēģinājusi elpot, mazāk kafiju, bet brīži, kad tāpat pārņem anxiety. Eju pie terapeita, bet vai kam tādam spētu palīdzēt terapeits, kurš vairāk specializējas pāru terapijā. Nevaru saprast. Un vai terapeiti iedalās. Esmu dzirdējusi par šīm kognitīvā terapija un tt. Vēl neesmu par to runājusi ar savu terapeiti.
Es te padalījos, jo varbūt ir kāds kam ir līdzīgi.