No personīgās pieredzes - ja ir nepatika, tas diezvai mainīsies. Man bija ļoti līdzīga situācija - cilvēks mani necienīja, darīja pāri emocionāli, bet visu laiku solīja mainīties un it kā ar centās, bet nekur negāja.
Sākumā man sāka nedaudz besīt visa uzvedība, novēlu to uz savu ikdienas ritmu un nogurumu. Beigās izteica tādu paziņojumu, kas mani ļoti sāpināja. Protams, pēc tam dievojās un ceļos vai krita, ka tā nedomāja. It kā piedevu un vēl vilku attiecības žēluma pēc, bet drīz vien sapratu, ka nemīlu. Mani apvainoja kā minimums emocionālajā krāpšanā, ka sarakstos ar kādu, jo “tik vienaldzīga nevar būt sieviete”, lai gan biju viena kā pirksts. Gribu piemetināt, ka es nekad nevienu nekrāptu, jo tas nav manā garā un es negribētu, lai kāds mani krāpj.
Šis piedāvāja iet dzīvot pie viņa, tad gan es sapratu, ka negribu dzīvot, kā arī būt ar šo cilvēki un ar to mūsu “mīla” beidzās. Lai gan esmu ļoti emocionāla, nenobira ne asara.
Atkal aiz žēluma paliku draudzīgā kontaktā ar viņu, šis sāka visādus brīnumus izpildīt (skandāli, greizsirdība, pārmetumi utt.) un viss beidzās ar to, ka es viņam pateicu, lai liek mani mierā un viss. Un pēc tam palika labāk. Es vairs nebiju nīgra, nogurusi, mani beidzot vairs nekas nebesīja.
Ar šo visu vēlos pateikt, ka šobrīd tu moci pati sevi, bet kā vārdā? Ja jau ir nepatika, manuprāt, jūtas atgūt ir neiespējami. Labāk tiešām ir aiziet jau tagad, nekā nodzīvot tik tālu, ka kaut kādu iemeslu pēc prom nevarēsi iet vai arī aiziesi ar smagu emocionālo traumu. Emocionāli ir ļoti smagi attiecībās dzīvot ar cilvēku, pret kuru nav nekādas jūtas.
2293
