Pēdējā laikā jūtos bišķiņ izdegusi, dzīve skrējienā, vai nu darbs vai nu visādas aktīvas atpūtas, plus visu laiku ir cilvēki apkārt, kolēģi, draugi, tai skaitā mīļotais vīrietis, kurš vienmēr ir mājās, jo strādā no mājām.
Vakar jutu, ka vēlos brīvdienu pavadīt vienkārši neko nedarot un pabūt ar sevi. Manējais aizbrauca uz dzimto pilsētu palīdzēt mammai, bet es izvēlējos palikt mājās un visu dienu pavadīt gultā. Skatos seriālus, pasūtīju ēdienu, skrollēju telefonu. Tā arī šī diena būs pavadīta. Principā no gultas baigi neizkāpu. Pašai ir mazliet jocīga sajūta, jo ārā tik skaists laiks, un nogulēt visu dienu gultā, it kā būtu slima, man nav pierasti. Šķiet, ka izniekoju laiku, dienu, bet tajā pašā laikā kolosāli restartējos, atpūtos.
Interesē, kā ir jums, vai jūs varat ik pa laikam visu brīvdienu pavadīt līdzīgi, vai jums tā skaitās izniekota diena?
69
