Saprotu, ka studijas ir noteikti “pareizā” izvēle, bet mani nepārņem sajūta, ka tas nav domāts man, jo knapi “izlauzu” vidusskolas posmu, ja 10.klasē biju teicamniece (9-10 balles visos priekšmetos, tad 12.klasē jau noslīdēju ar domu, lai tik ir sekmīgs, jo gluži vienkārši vairs nejutu jēgu tam visam), protams, ir cilvēki, kuri spēj saņemties, ja apgūst, ko sev interesējošu un mainās, bet es baidos par to, ja nu ar mani tā nebūs, un tukši kaut ko censties atkal “nolauzt” arī nevēlos. Ja studētu, tad neklātienē, arī summa ļoti satrauc, kas ir jāmaksā par studijām, protams, palīdzēs ģimene, bet lielākā daļa, tomēr uz maniem pleciem, kas ir pašsaprotami. Interesē uzņēmējdarbība. Ir ideja uzņēmumam, bet noteikti trūkst zināšanu, kas, ko un kā, bet nezinu vai augstskola ir tas, kur vēlos to apgūt, varbūt tie ir kursi, varbūt vienkārši ir jāsāk strādāt un kā būs, tā būs, tad jāskatās, varbūt uznāk entuziasms studēt man, ne tikai vecākiem.😁Gribētu dzirdēt Jūsu viedokli, vai esat studējuši, kā vērtējat to utml., kādi ieteikumi, viss kas Jums ir sakāms par šo tēmu.
970
