Izdomājām doties uz picēriju, pasūtijām abi gardus kokteiļus, un tad viņs strauji atcirta, ka viss neko vairāk par kokteiļiem viņs neuzsaukšot, jo laikam nauda jataupa. Parasti pieklājības pēc otrs mēdz apjautāties, vai neko vairāk nevēlas. Tas man likās tā nepieklājīgi.
Citā reizē edot, man uzprasija vai man esot nauda līdzi, ar norādi, ka man būtu jasamaksā par sevi. Nodomāju, ka skopulis kāds. Nakamais randiņš nesekoja, jo bija vel citas dīvainības galvā puisim.
Aizgāju uz randiņu, un vīrietis klusē visu ceļu, nerunā, atbild.tikai ar jā un nē, neko sakarīgu nespēj atbildēt. Sarunu uzturēju tikai es, mēģināju runāt bet pretī siena. Kāda tad jēga doties uz randiņu, ja cilvēks klusē un nerunā? 😅😦Pa. Telefonu runāja daudz un dikti, čatoja arī aktīvi, bet dzīvē nespēj parunāt..likās, ka domas bija kur citur nevis klātienē. Sapņoja un runāja par nākotni ignorējot tagadni.