Sākšu ar to, ka man ir bijušas vairākas attiecības, tomēr kādu laiku esmu jau viena.
Pirms pāris mēnešiem izmēģināju dating apps un sapratu, ka tas nav man, jo lielākā daļa tur meklē tikai vienas nakts sakarus vai ko līdzīgu.
Pēc, kad man vismaz 3 vīrieši pateica, ka neko vairāk par seksu ar mani negrib, nolēmu likties mierā. Ar domu, ka laime pati atnāks.
Nesen uzradās paziņa, kas mani aplidoja gadus 5 atpakaļ, bet toreiz nekas nesanāca, jo mums bija dažādi dzīves ritmi - dzīvojam dažādās pilsētās, es mācījos, viņš strādāja no agra rīta līdz vēlam vakaram, kādreiz pat arī naktīs, tādēļ nebija laika saziņai. Aplidošana toreiz bija diezgan nopietna, vairākkārt lūdza uz randiņiem, arī aizgāju, ļoti gribēja mani iepazīt, pavadīt laiku. Ciemoties viens pie otra un tā tālāk. Toreiz pat jautāja manam tēvam atļauju mani vest randiņā (pazina manus vecākus pirms īslaicīgi tikāmies).
Kā jau minēju, uzradās šis paziņa… runājām normāli, draudzīgi, pāris mēnešus atpakaļ minēja, ka gribētu kaut kur aiziet, zināja, ka būsim vienā pilsētā maijā un uz to ar ieciklējās. Bet vakar, normālas sarunas vidū, kā ar bomi pa pieri atskanēja “lai tu saprastu un nesacerētos, mēs nebūsim nekādās attiecībās un nekāds pāris”. Jautāju kāpēc gan tā, šis teica, ka attiecības nav viņa lieta. Nu ok, tik tā dīvaini, ka 5 gadus viņš centās mani dabūt gultā…
Tā nu visu nakti nogrozījos gultā ar smagu sirdi, jo nespēju saprast kāpēc tā. Kāpēc gan pēdējā laikā vīrieši grib ar mani tikai pārgulēt? Kas ar mani nav tā?
Par mani pašu ir tā, ka man ir apnicis veidot nekam nederīgas attiecības, es gribu apprecēties un veidot ģimeni. Bet nu… neveicas šajā. Pilnīgi raudāt gribas…
17
