Drošība sievietēm

Es jūtos absolūti droši, vienīgais cilvēks, kas man ievesis reālas nāves bailes, ir mans ex.. ja zinu, ka viņš nevar būt tuvumā, tad viss ir ok.
Kas Tev gadījās?

Nēsā līdzi gāzes baloniņu.

hanney @ 01.05.2023 14:03

Es jūtos absolūti droši, vienīgais cilvēks, kas man ievesis reālas nāves bailes, ir mans ex.. ja zinu, ka viņš nevar būt tuvumā, tad viss ir ok.
Kas Tev gadījās?

man reiz uz ielas uzbruka ar mērķi izvarot. Tas bija vairāk kā 10 gadus atpakaļ. Aizmuku tikai tāpēc, ka ķēra aiz jakas, kas bija vaļā un es no tās jakas skrējienā kaut kā veiksmìgi izslīdēju un izdevās aizmukt, viņam jaka palika rokā.
Policija bija vienaldzìga..

Atkarībā kurā vietā. Savā rajonā jūtos diezgan droši, bet vispār ir bijuši neomulīgi brīži. Tad kabatā rokās iespiežu atslēgas, ja nu kas

Es isti pa tumsu ejot vairs nejutos omulīgi.Tāpēc pa vakariem censos nestaigāt.Man ziema no veikala ejot sekoja kāds virietis piedzēries.jau veikalā centas uzsākt sarunu,aicināt kautkur pat isti nesapratu kur.Mājas bija tuvu.bet sajutos pavisam neomulīgi.censos visu arā izdarit lidz tumsai.bet ja man nāktos patstāvigi staigat pa āru.nemtu lidzi piparu baloniņu un mekletu pasaizsardzibas kursus kādus.Itkā pilsetiņa mieriga ,bet pedejā laikā piekdienas ,sesdienas naktis kautkādi nedekvati cilvēki tusē.kaujas,skrāpe mašīnas .agresīvi nevietejie pusaudzi iebrauc, Ja pats sevi nesargas neviens cits nepasargās

Kad ir gaišs jūtos droši zināmās vietās , kur ikdienā pārvietojos. Ja vakarā ir pasākums , viennozīmīgi mājas atgriežos ar taksi. Nekad viena neklīstu pa ielu, nu nav nekas šodien paredzams kas kur notiek.

Jā, jūtos droši. Varbūt tāpēc, ka dzīvoju labā vietā un nav sliktas pieredzes šajā ziņā. Es vienkārši eju savu ceļu ar savām domām galvā. Nemaz nedomāju par to, ka kāds varētu man uzglūnēt.
Bet es nekad neeju pa ielu ar austiņām ausīs. Un nesaprotu cilvēkus, kuri tā dara. Ieliekot austiņas un ieslēdzot mūziku, tu atņem sev spēju dzirdēt apkārtnes skaņas, tādējādi padarot sevi apdraudētāku. Un ja kāds vēlas tev nemanāmi pielavīties/uzbrukt, upuris, kurš reāli nedzird, ir ideāls.

Nejūtos droši, tāpēc pa tumsu viena nestaigāju. Un ja tomēr nākās, tad apģerbjos pēc iespējas neuzkrītošāk, līdzi ņemu piparu gāzes baloniņu, un pa rokai telefons, lai kādu varu sazvanīt, ja nu kas. Dažus gadus atpakaļ draudzenei viens tips uzmācās, viņa reāli neko nevarēja izdarīt un ļoti paveicās, ka bija kāds garāmgājējs, kas to ķēmu sabaidīja.

Jutos droši gaišā dienas laikā ja apkārt ir citi cilvēki. Tumsā vai nomaļā vietā. Atgriežoties velu no mājām tik daudz cik no mašīnas līdz savam durvīm aiziet jutos droši. Tumšā laikā ja apkārt daudz cilvēku tad tāpat jutos droši. Vismaz savā rajonā.

Nē, bet citreiz nav variantu.
Visstulbākais ir tas, ka ejot pa ielu, ne jau vienmēr tajā pašā laikā ir vēl citi cilvēki, kuriem var "pieslieties", ja nu gadījumā kas.

Bērnībā man viens vecis uzbāzās (ne jau seksuāli, nekā, bet kas to zin kāds viņam plāns bija galvā) "Stockmanā". Prasīja kā mani sauc, cik gadu, kur mācos un kur dzīvoju. Uz visiem jautājumiem atbildēju, ka nezinu. 😂 Paldies Dievam, viņam apnika un viņš atbildēja: "nezini, ja? Ok." un aizgāja.

Kaut kā nav sanācis, ka naktī kāds piesienās. Dienas laikā ir bijis ne reizi vien, ka tieku izsekota, tāpēc nešķiroju diena vai nakts.
Vakaros velku mednieku cepuri - spilgta krāsa ar atstarojošu svītru apkārt. Pamanīju ka tad cilvēki ātri vien pavācās malā
Protams, baloniņš un atslēgas starp pirkstiem jebkuram gadījumam
Sekoju līdzi ēnām vakaros un dzīvnieku uzvedībai

Jūtos pilnībā droši savā rajonā, kur labi pārzinu apkārtni, varētu staigāt viena pati pa tumsu mierīgi pat 2-3 nāktī.
Ja, man jāiet pa svešu, nepazīstamu vietu, tad kļūstu piesardzīgākā un vairāk pētu apkārtni, skatos uz visām pusēm.😀
Es vairāk sekoju līdzi savai drošībai, lai man neuzbrauktu virsū auto, vai lai man nebūtu sadursme ar elektro skūteriem. 😃 Īpaši, esmu piesardzīga uz vilciena sliedēm.

Kaimiņienes draugam gadījās tā, ka ejot pa mazu, tumšu ieliņu uz mājām (no tās vietas 3 min līdz mājām), random vecis pienāca pie tā viņas drauga un prasīja cigaretes vai ko tur. Viņš esot atbildējis, ka viņam nav. A par to "pateicībā" saņēmis sitienu(-s) pa seju tā, ka baigie zilumi pēc tam bija.
Kopš tās reizes man ir nenormāli bail iet pa to ieliņu, kaut arī tā ātrāk var tik mājās. Tumsā nekad pa turieni neeju. Dienā ok.

Tigeriene @ 01.05.2023 15:22

Bērnībā man viens vecis uzbāzās (ne jau seksuāli, nekā, bet kas to zin kāds viņam plāns bija galvā) "Stockmanā". Prasīja kā mani sauc, cik gadu, kur mācos un kur dzīvoju. Uz visiem jautājumiem atbildēju, ka nezinu. ? Paldies Dievam, viņam apnika un viņš atbildēja: "nezini, ja? Ok." un aizgāja.

Ja, man piesienās uz ielas vai veikalā es vispār neatbildu tādiem un eju garām, jo līdz ko sāk ar viņiem runāt, tā viņi piesienās ar vien vairāk. Un grūtāk tikt vaļa

Agrāk jutos pilnīgi droši, jo biju tikko pārvākusies no laukiem, kur visi viens otru pazīst, tāpēc nebija pieredzes, ka kāds gribētu darīt pāri. Ar laiku, dzīvojot pilsētā, kļuvu arvien piesardzīgāka, tāpēc tagad lieki neblandos apkārt. Ir bijusi pieredze gan ar tiem, kuri seko, gan tie, kuri grib iepazīties, visādi cilvēki, kuri vicinās uz ielas ar rokām, kliedz utt. Vienmēr savas nepieciešamās lietas cenšos izdarīt dienas laikā, lai nav jāstaigā pa tumsu. Protams, ja nākas iet uz/no darba tumsā, tad neko darīt, bet tā naktī nestaigāju. Nesen gan braucu no tikšanās pēc pusnakts, bija neomulīgi, atcerējos to, ka viena sieviete rakstīja FB, ka rajonā, kur dzīvoju, staigā vīrieši ar nažiem un draud.
Bet ikdienā īpaši nedomāju par to visu, gāzes baloniņus, citus aizsardzības līdzekļus nenēsāju līdzi, lai gan laikam vajadzētu. Ticu, ka, jo vairāk baidies, jo vairāk piesaisti to visu.

Beverly Hilza @ 01.05.2023 15:38

Ja, man piesienās uz ielas vai veikalā es vispār neatbildu tādiem un eju garām, jo līdz ko sāk ar viņiem runāt, tā viņi piesienās ar vien vairāk. Un grūtāk tikt vaļa

Arī uzskatu, ka labāk nepievērst uzmanību viņiem un nerunāt. Pirms dažām dienām gaidījām ar draugu autobusu, netālu pusaugu meitenes bļāva visādiem lamuvārdiem virsū bomzīgam alkoholiķim, viņš kļuva arvien agresīvāks. Mēs jau grasījāmies doties palīgā, ja nu gadījumā kas, bet viņš aizgāja prom. Priekš kam vajadzēja bļaut tām meitenēm un lieki kacināt to alkoholiķi? Aizveries un ej prom, pašām būs labāk.

Man ir bail pārvietoties vienai pa ielu diennakts tumšajā laikā. Kādreiz tā nebija - patika pastaigas tumsā un skrējieni 4 naktī vienatnē, bet nu vairs nekādīgi. Vasarās dzīvoju pie omes - no viņas mājas līdz ciema centram, kur satikos ar draugiem bija jāiet 4km pa zemes ceļu, kur bija vien 2 mājas, un tās pašas vienviet un gandrīz centrā. Tik daudz mašīnu garām brauca. Gāju arī kad krēsloja, bet nebaidījos necik, pat neienāca prātā baidīties. Tagad kopš esmu kopā ar draugu baidos iet viena tumsā ārpus mājām. Viņš laikam ir parādījis, ka pasaule ir dažāda, un ne vienmēr laba. Haha. Dzīvoju mazpilsētā un tā baidos. Nevaru iedomāties, ko darītu Rīgā, kad būtu satumsis, ja būtu jāiet pa ielu. Ja nu kādreiz ir kaut kur jāiet, tad man vienmēr somā ir tāds štruntiņš ar siksniņu, kuram ja norauj siksniņu viņš tā sāk gaudot, ka to nevar nedzirdēt. Par asaru gāzi arī esmu domājusi, bet kamēr viena neeju nekur, tikmēr varu iztikt.

Dzīvoju rajonā,kur ir diezgan dzīva kustība un cilvēki daudz staigā,kā arī ir apgaismots viss,jūtos droši. Tumšos vakaros un naktīs nestaigāju īpaši nekur,ja ir nepiešamība kur doties,izmantoju auto labāk.
Pa maz pazīstamām vietām pat neietu staigāt, tomēr par drošību domāju.

Beverly Hilza @ 01.05.2023 15:38

Ja, man piesienās uz ielas vai veikalā es vispār neatbildu tādiem un eju garām, jo līdz ko sāk ar viņiem runāt, tā viņi piesienās ar vien vairāk. Un grūtāk tikt vaļa

Nu jā. Visi, kuriem es esmu izstāstījis par šo gadījumu, teikuši, ka nevajadzēja neko vispār teikt un doties prom. Bet es biju nobijies mazs bērns.
Es cerēju, ka nezināšanas taktika nostrādās. Nostrādāja. (Es saprotu, ka tā varēja arī nebūt.)