Viens no maniem bijušajiem arī nebija mierā. Izsekoja, zvanījās katru dienu, rakstīja tūkstošiem ziņas katru dienu. Bija internetā atradis augstskolas lekciju grafiku, gaidīja pēc lekcijām, ka dabuju mukt pa avārijas izeju. Histērijas, ka mīl, tad nemīl un ienīst, tad atkal mīl un grib lai atgriežos. Izsekoja pat autobusu kurā es braucu, gaidīja pie mājām, beigās kronis visam bija ar to, ka teica, ka esot ar ko šantažēt mani un sapostīs manu dzīvi.
Satikos ar viņu klātienē, pateicu, ka viss cauri un vajag attapties un likt mani mierā, biju ļoti dusmīga uz viņu par to visu, pateicu, ka iešu uz policiju un ja neliksies mierā, nāksies satikties ar dažiem kārtīgiem večiem, kas paretinās viņam zobus, jo tas bija līdz absurdam, palika jau bail. Tad man uzradās jauns draugs, sāka katru dienu teikt, ka pametīs mani viņš, ka viņam esot informācija par mums, draudēja ar suicīdu, graizījās, tad atkal ludzās uz ielas vidus uz ceļiem lai atgriežos.
Vienvārd sakot murgs, pusotru mēnesi tā katru dienu. Bet tad vienā skaistā dienā pazuda un viss. Neesam kontaktējušies trīs gadus un paldies dievam.
122
