Par likšanu pie krūts - kamēr būsi slimnīcā, māsiņa parasti parāda, kā to darīt, palīdz. Sākumā pirmas reizes, kamēr būs pavisam maziņš, tad liksi klāt pie krūts tāpat ik pa brīdim, arī pat ja mazais neraud, jo vajag stimulēt krūtis, lai pieniņš sāktu ražoties. Pašā sākumā tās būs tikai pāris piles, ko mazais dabūs, bet pirmpiens pirmajās dienās ir ļoti bagātīgs un jaudzimušā kuņģītis pavisam mazs, tāpēc viņam būs gana (tās pilītes ar dzeltenīgu pieniņu no krūts iespējams redzēsi jau grūtniecības beigās pirms mazā dzimšabas). Pēc tam es jau devu pēc sajūtām ik pa brīdim un praktiski uz katru ņurdienu un pīkstienu, jo mazais ar likšanu pie krūts saņem arī siltumu un drosîbās sajūtu no mammas :) un tad arī mazais momentā nomierinājās, bija ļoti mierīgs un harmonsiks jaundzimušā vecums.
jaundzimušie parasti raud 3 gadījumos, ja grib nokārtoties vai ir jau slapji pamperīši, ja grib ēst/dzert vai ja ir karsti/auksti. Ļoti ātri Tu piešausies, un aizies viss dabiski :)
Dažas atslauc, jo varbūt nepatīk apziņa būt “piesietai” bērnam vai arī atslauc rezervei, lai ja nu kas, ir mājās drosībai, vai arī priekš atsevišķām reizēm, kad kaut kur aizskrien bez bērna, vai arī pirms plānveida zāļu lietošanas/anastēzijas utt.
Jārēķinās, ka ne visi mazuļi ņems pudelīti, tāpēc pirms pirmās atstāšanas kādam vajadzētu atslaukt/notestēt. Bet, piemēram, es tādu maziņu ne reizi tā arī neatstāju ilgāk par 30min-40min, tāpēc vajadzība atslaukt man nemaz nebija. Ap 6 mēn vecumu krutsbarotājiem pamazām jau dod arī ēst ko citu + ūdeni, tad mamma ir jau nedaudz elastīgāka.