Neadekvāti cilvēki

Pašan gan nav nācies saskarties ar dīvaiņiem, bet pirms pāris nedēļām, kad biju Taizemē, mums ar draudzeni nakts vidū viena jauna meitene pieskrēja klāt pārbijusies un jautāja vai nevar ar mums pastāvēt, jo viņai kāds seko. Vecis izskatījās pēc Britu tūrista, kas bija kaut ko salietojies. Viņš vēl kādu laiku tur grozījās apkārt ap mums. Jāsaka, ka diezgan creepy, varu tikai iedomāties kā ir būt sievietei, kad šādi tipi sienās klāt. Nevar arī zināt, ko šādi ir salietojušies un kas viņiem galvā darās. Grrr

Ir bijis, nācās kauties. Citu variantu jau nav, pat ja sver tos nieka 50kg. Policija sāka krimināllietu, bija ziņās aprakstīts. Bet tas arī nebija Latvijā, bet vienā no imigrantu pārpildītajām valstīm. Latvijā nekad nekas šādā garā nav noticis, un esmu dzīvojusi arī ne tajos glaunākajos Rīgas rajonos.

Mušpapīrs @ 27.02.2023 12:34

Man liekas, ka tie frīki vairāk aktivizējas dienā. Un jā cilvēki ignorē.
Agrāk strādāju veikalā Vecrīgā un tur regulāri tādi pretekļi kasījās pie meitenēm. Pat bija tā, ka ieskrien veikalā pilnīgi bez elpas un pasaka, ka seko. Tad jau atkarībā no situācijas - vai izlaidu pa aizmugures durvīm vai pati pati uzkasījos uz sekotāja, stāstot kādas mums foršas smaržiņas ? viņos kaut kas nostrādā, ka nespēj pieklājīgi un ātri izbeigt sarunu, tāpēc runā pieklājības pēc un nesaka, ka tam nav laika. Pa to laiku jau meitenes ir tālēs zilajās
Pati bieži staigāju pa naktīm. Līdzi ir suns, bet tas tāds perdelis, ko diezvai var ņemt nopietni

Paldies šādiem cilvēkiem, kuri palīdz un nenobīstas!
Man arī ir bijis līdzīgs gadījums, ka braucu no darba tramvajā un netālu apsēdās acīmredzami garīgi slims vīrietis, kuru nez kāpēc es piesaistīju. Nekad uz šādiem cilvēkiem nelūru, lai nepiesaistītu uzmanību. Viņš sāka kaut ko nesakarīgi runāt bez apstājas, centās apsēsties man tuvāk, skatījās virsū. Man neizturēja nervi, aizgāju uz citu tramvaja galu, bet viņš sekoja man un tā vairākas reizes. Lieki teikt, ka cilvēkiem bija vienalga, visi skatījās pa logu. Nesaku, ka katrai tantiņai jālec kājās, bet tur bija arī jauni cilvēki. Izlecu nākamajā pieturā laukā, tur blakus bija mazs pārtikas veikaliņš, kur ieskrēju, bet tas vīrietis joprojām man sekoja kaut ko runādams, tad izlikās, ka viņu ļoti interesē produkti, kas ir veikalā.
Pateicu pārdevējām, ka man seko, viņas, redzēdamas, ka esmu nobijusies kā diegs, izšvunkāja to vīrieti laukā. Tikmēr es paspēju piezvanīt draugam, viņš nāca mani sagaidīt. Joprojām esmu ļoti pateicīga pārdevējām, ka palīdzēja, citādi es nezinu, kā tādā situācijā rīkotos.
Un ir bijuši arī citi gadījumi, kad katru dienu vienā un tajā pašā laikā mani gaida vīrietis, bijuši piedāvājumi pavizināties, uzmākšanās un viss pārējais, bet, paldies Dievam, viss ir atrisinājies labi.

Pavisam traki, ja piesienas bērnam, piemēram, kas iet no skolas vai pulciņa. Pieaugušais, visticamāk, būs attapīgāks kritiskā situācijā. Ir arī tāda suga - virinātāji, kas parasti atrāda savus plikos “dārgumus” bērniem vai jaunām meitenēm. Sen gan nav dzirdēts par tādiem. Agrāk pat gar skolām un lielos veikalos mēdza staigāt.

Pēdēja laikā saskaros ar ļoti dīvainām situācijām.
Vienu vakaru aptuveni pēc pl. 18:00 Ieskrēju Origo, lai noņemtu naudu no kartes, pēc izņemšanas atkāpos no automāta un tajā brīdi atbildēju uz ziņu telefonā un lēnām eju un man aiz jakas parauj puisi es pagriežos un viņš man sāk piestāstīt pilnas ausis un saka, ka es izskatos apmaldījusies viņš var palīdzēt, pieklājīgi teicu ka nē paldies un ašā riksī prom, pagāju maliņā un pārskatīju visu somiņas saturu - paldies dievam viss bija kārtībā.
Un pēc vēl kāda laika tajā pašā Origo, gāju cauri un mani atkal aiz jakas parauj vīrietis un saka "Labvakar", un es apstulbusi skatos un nesaprotu, bet tiešām nebijām pazīstami- atkal āšā riksī gāju prom, neko neatbildot.
Ļoti jocīgi, tāpēc kādu laiku maksimāli izavirīšos no tās vietas- diez gan bailīgi.

TimeToDream @ 27.02.2023 13:01

Paldies šādiem cilvēkiem, kuri palīdz un nenobīstas!
Man arī ir bijis līdzīgs gadījums, ka braucu no darba tramvajā un netālu apsēdās acīmredzami garīgi slims vīrietis, kuru nez kāpēc es piesaistīju. Nekad uz šādiem cilvēkiem nelūru, lai nepiesaistītu uzmanību. Viņš sāka kaut ko nesakarīgi runāt bez apstājas, centās apsēsties man tuvāk, skatījās virsū. Man neizturēja nervi, aizgāju uz citu tramvaja galu, bet viņš sekoja man un tā vairākas reizes. Lieki teikt, ka cilvēkiem bija vienalga, visi skatījās pa logu. Nesaku, ka katrai tantiņai jālec kājās, bet tur bija arī jauni cilvēki. Izlecu nākamajā pieturā laukā, tur blakus bija mazs pārtikas veikaliņš, kur ieskrēju, bet tas vīrietis joprojām man sekoja kaut ko runādams, tad izlikās, ka viņu ļoti interesē produkti, kas ir veikalā.
Pateicu pārdevējām, ka man seko, viņas, redzēdamas, ka esmu nobijusies kā diegs, izšvunkāja to vīrieti laukā. Tikmēr es paspēju piezvanīt draugam, viņš nāca mani sagaidīt. Joprojām esmu ļoti pateicīga pārdevējām, ka palīdzēja, citādi es nezinu, kā tādā situācijā rīkotos.
Un ir bijuši arī citi gadījumi, kad katru dienu vienā un tajā pašā laikā mani gaida vīrietis, bijuši piedāvājumi pavizināties, uzmākšanās un viss pārējais, bet, paldies Dievam, viss ir atrisinājies labi.

lasot šo tekstu pilnīgi šermuļi pārskrēja pār kauliem..!!
briesmīgi iedmāties ka laikā kad uz katra stūra pa kamerai un visam ir acis, neviens neko tādu nepiefiksē un tas joprojām notiek.

Visiem rīvētājiem, mētelīšu virinātājiem un seksuālajiem preditoriem, visbailīgāk šķiet apkaunojums un skaļa runāšana. Viņi totāli mīž no tā ja pa visu transportu pasaki "kas tas tagad", vai "ko tu atļaujies savu krāvu izvilkt utt"., tici vai nē, bet viņi izmetīsies no sabiedriskā visai ātri, jo viņi baidās no apkaunojuma.

Kad man bija kādi 13 gadi, tad sēdēju vakarā pieturā, gaidīju transportu, netālu no manis sēdēja pavecs vīrietis, kurš dīvaini uz mani skatījās, bet centos tam nepievērst uzmanību. Vienu brīdi jūtu, ka kaut kas briesmīgi smird, paskatos uz to vīrieti - viņš izvilcis savu mantību, skatās man virsū un masturbē. Fuj, piecēlos un skrēju prom.

Izstāstīšu savu gadījumu.
Tuvojās septembris un lielākajiem bērniem bija jāsāk braukt no skolas uz mājām pašiem ar sabiedrisko transportu. Ceļš Teika-Centrs. Gaiša saulaina atvasaras diena rudenī. Iekāpjam ar bērniem trolejbusā Teikā. Sēžam tur kur 4 vietas. Toreiz vēl biju stāvoklī un gaidīju trešo bērniņu. Pieturā pie centrāltirgus iekapā bomzis. Bet nu tāds bomžu bomzis netīrs un smirdīgs. Rokās štoks. Sēžam, bērniem stāstu, ka tūlīt drīz jākāpj ārā un pēkšņi sajūtu milzīgu sitienu pa sprandu. Iekliedzos no sāpēm un pārbīļa. Bērni arī sāka bļaut. Pirmajā momentā man šķita, ka man uzkrita tā metāla stsnga, pie kuras turās, kad stāv kājās. Pagriežu galvu un man vēlreiz mēģina tas kroplis iesist ar tekstu: “suka, pusti meņja prisest” (kuce, palaid mani apsēsties). Viņš reāli pat nepajautāja ne reizi, bet uzreiz sāka sist ar metāla štoku man pa muguru. Es no šoka paķēru bērnus un nakošajā pieturā izlecu ārā. Trolejbuss bija pilns ar dažāda vecuma cilvēkiem, bet vienīgās kas iesaistījās bija vecas tantiņas, kas sāka mani aizstāvēt un mēģināja tam kroplim skaidrot, ka tā ir grūtniece + mazi bērni blakus.
Pēc tam biju dusmīga uz sevi, ka izlecu no trolejbusa nevis izsaucu policiju.

Ā un vēl atcerējos. Vasarā gāju uz tirgu pēc ogām un dārzeņiem. Bērni līdzi. Pienāk vīrietis, gadi 30-40 ne vairāk, bet totāls tirgus kontingents, nodzēries. Prasa lai iedodu naudu. Es viņam saku, ka vīrietim viņa vecumā ir jāiet strādāt nevis sievietei ar maziem bērniem nauda jādiņģē. Viņš palika agresīvs un teica, ka man tūlīt sadošot pa galvu.

Lula @ 27.02.2023 12:45

Domāju, ka uzgrūdās, lai mēģinātu apzagt, tā daži dara.

Varētu būt, nebiju aizdomājusies , jo tas grūdiens bija tāds apzināts un neadekvātā stāvoklī viņa arī nebija. Bet nu par laimi nekas nepazuda. Pēc tam viņa vēl staigāja pa veikalu un dīvaini uz mani lūrēja.

Arahne @ 27.02.2023 15:59

Izstāstīšu savu gadījumu.
Tuvojās septembris un lielākajiem bērniem bija jāsāk braukt no skolas uz mājām pašiem ar sabiedrisko transportu. Ceļš Teika-Centrs. Gaiša saulaina atvasaras diena rudenī. Iekāpjam ar bērniem trolejbusā Teikā. Sēžam tur kur 4 vietas. Toreiz vēl biju stāvoklī un gaidīju trešo bērniņu. Pieturā pie centrāltirgus iekapā bomzis. Bet nu tāds bomžu bomzis netīrs un smirdīgs. Rokās štoks. Sēžam, bērniem stāstu, ka tūlīt drīz jākāpj ārā un pēkšņi sajūtu milzīgu sitienu pa sprandu. Iekliedzos no sāpēm un pārbīļa. Bērni arī sāka bļaut. Pirmajā momentā man šķita, ka man uzkrita tā metāla stsnga, pie kuras turās, kad stāv kājās. Pagriežu galvu un man vēlreiz mēģina tas kroplis iesist ar tekstu: “suka, pusti meņja prisest” (kuce, palaid mani apsēsties). Viņš reāli pat nepajautāja ne reizi, bet uzreiz sāka sist ar metāla štoku man pa muguru. Es no šoka paķēru bērnus un nakošajā pieturā izlecu ārā. Trolejbuss bija pilns ar dažāda vecuma cilvēkiem, bet vienīgās kas iesaistījās bija vecas tantiņas, kas sāka mani aizstāvēt un mēģināja tam kroplim skaidrot, ka tā ir grūtniece + mazi bērni blakus.
Pēc tam biju dusmīga uz sevi, ka izlecu no trolejbusa nevis izsaucu policiju.

Šausmas, atceros ka arī ar lielu punci braucu ar Rīgas trolejbusiem , man bija tik bail , ka kāds neuzgrūžas man virsū , vai vēl sazin ko neizdara , jo ļoti bieži Rīgas satiksmē brauc ne tas labākais kontingents un pat diezgan agresīvi noskaņoti cilvēki.

Man ir bijuši 2 gadījumi.
1. Bērnībā (kādi 9 gadi varēja būt) braukājos ar riteni pa piemājas ielu - no viena gala līdz otram. Tad vienā momentā ielas tālākajā galā man pretī nāk tantiņa. Viņa apstādina mani un velk no somas ārā lipīgu maisiņu ar konfektēm. Saka, lai apēdot. Ieliek man velosipēda groziņā. Šausmas! Es tā pārbijos! Uzreiz aizbraucu mājās.
2. Sēdēju "Stockmannā" uz bāra krēsla pie galdiņa tur, kur 1. stāvā kafejnīca. Pēkšņi apsēžas blakus vīrietis un prasa kā mani sauc, cik man gadu, kur es dzīvoju. Es uz visiem jautājumiem atbildu, ka nezinu. Tad viņš tāds: "nezini, ja? Nu labi." un aizgāja. Man bija kādi padsmit gadi. Varbūt 13 vai kā.
Un tad vēl dažreiz ir situācijas, kad man liekas kāds cilvēks aizdomīgs, kurš iet pa to pašu ceļa pusi, kur es no mugurpuses man. Tad cenšos neuzkrītoši pāriet otrā pusē vai arī skatīties, kur ir citi cilvēki.
Ā, vēl bija gadījums, kad kaimiņienes draugu piekāva mazā ieliņā vakarā, netālu no mājām, jo viņš tur kaut ko nedeva, kad prasīja. Ok, tā ieliņa man nekad nav likusies baigi omulīga, bet nu līdz tam tomēr arī pa vakariem gāju caur turieni uz mājām, jo tā īsāks ceļš. Bet pēc tā gadījuma tumsas laikā pa turieni vairs neeju (nu dažreiz gan gadās, bet nu katrā ziņā ir bailīgi. Uzreiz pielieku soli, ejot pa turieni, kā arī skatos visu laiku apkārt.)

mrthkjj @ 27.02.2023 15:16

Visiem rīvētājiem, mētelīšu virinātājiem un seksuālajiem preditoriem, visbailīgāk šķiet apkaunojums un skaļa runāšana. Viņi totāli mīž no tā ja pa visu transportu pasaki "kas tas tagad", vai "ko tu atļaujies savu krāvu izvilkt utt"., tici vai nē, bet viņi izmetīsies no sabiedriskā visai ātri, jo viņi baidās no apkaunojuma.

esmu arī dzirdējusi ka viņi apstulbst ja sāk smieties par viņiem vai pasaka ka mazs krāniņš,jo vini gūst baudu no taa ka sievietes ir šokā ka vini parada.
Cik lasu jūsu stāstus liekas ka latvijā ir baigi savairojušies frīki. Bet tas jau ir gaidāms ar to kā mainās pasaule un cilvēkiem aiziet uz īso...Tikko redzēju to video kur vecrīgā virieti no muguras sadur un vēl arī sejā...tas man liekas riktīgi traki, jo tas notiek zibenīgi un pret to īsti nevar aizsargāties...

man liekas es varētu sarakstīt grāmatu par savu pieredzi ar narkomāniem,nenormālajiem un pedofīliem latvijā, jo daļu bērnības pavadīju dzīvojot blakus trako namam😄

Pašai nav gadijies.bet vakar tinot FB nošokējos,par vīrieti ar nazi,kas visu acu priekšā mahajas ar nazi un otru virieti sadūra.Visvairāk nošokēja,ka cilvēki gaja garām un neviens nepalidzeja tam vīrietim,pat nepienāca klat gāja garām,kaut tas narkomāns,jau gāja prom ar nazi rokās.Man intresē,cilvēki paliek tik vienaldzīgi?

Kenty @ 03.03.2023 10:07

Pašai nav gadijies.bet vakar tinot FB nošokējos,par vīrieti ar nazi,kas visu acu priekšā mahajas ar nazi un otru virieti sadūra.Visvairāk nošokēja,ka cilvēki gaja garām un neviens nepalidzeja tam vīrietim,pat nepienāca klat gāja garām,kaut tas narkomāns,jau gāja prom ar nazi rokās.Man intresē,cilvēki paliek tik vienaldzīgi?

Kas tad bija jādara? Muļķīgākais tieši būtu jaukties viņiem pa vidu. Izsauc policiju un pievērs citu uzmanību, nevis mēģini apturēt narkomānu!

Pilgrim @ 03.03.2023 11:44

Kas tad bija jādara? Muļķīgākais tieši būtu jaukties viņiem pa vidu. Izsauc policiju un pievērs citu uzmanību, nevis mēģini apturēt narkomānu!

Ne par narkomānu, bet par palidzibu cietušajam ..Narkomāns jau aizgāja,bet garām gāja cilvēki vēl.

Man kaimiņi neadekvāti cilvēki, lamājas un kaujas visu laiku.

Jā, gan Latvijā, gan ārvalstīs man dažreiz uz ielas ir tā, ka visticamāk apnarkojušies cilvēki nāk klāt vai kaut ko saka, kad eju garām. Piemēram, ļauni skatās un sauc mani trīsstāvīgajos vārdos. Hvz, kas viņam tajā galvā darās - varbūt viņš man redz ragus vai asti :D Es tad parasti ātrā solī eju uz priekšu un paejot garām neuzkrītoši skatos caur plecu, vai neseko, un esmu gatava skriet. Tas ir, ja nevar izvairīties un jāiet garām. Ja jau pa gabalu redzu, ka neadekvāts, cenšos mierīgi pāriet ielu un censties ASAP nokļūt cilvēkos un palielināt distanci ar šo eksemplāru. Manuprāt, galvenais izskatīties nosvērtam, bez sejas izteiksmēm, nepanikot, neizrādīt, ka baidies, vnk neitrāli slīdēt ātri prom :D Vēl man bija, ka esmu tumsā mašīnā (Latvijā, traķenes tuvumā btw), lēnām ripinos un pēkšņi vīrietis pāris metrus priekšā ar metāla stieni rokā. Toreiz nobijos, ka sasitīs mašīnu, lēnām barucu viņam rinķī, bet paldies Dievam viņš neko nedarīja