Aizstāvēt darbu, kas pašam riebjas

Reģ: 20.02.2023

Vai kādai ir tā gadījies? Kā saņēmāties un aizstāvējāt normāli darbu, kas pašam beigās nemaz nepatika, bet nomocījāt, lai ir? Darba vadītājs saka, ka ir labi, tēma arī tāda, kur nekādi dižu wow nemaz nevar atklāt.. Tagad jāgatavo aizstāvības runa, bet nespēju pat vienu teikumu salikt, jo gribas nevis aizstāvēt savu darbu, bet nolikt gar zemi..
Beigu labošanu patraucēja mēnesi nogulēšana ar gripu un pēcgripas bronhītu, tad vēl mentālais klāt tam visam, bet zinu, ka varēju saņemties arī papildus visiem šķēršļiem, ja būtu pietiekami motivēta. Knapi ēsts, gulēts no satraukumiem, atmiņa tūtē sagājusi. Pārlasot darbu, dažās vietās pat neatceros, ka būtu to rakstījusi. Bail arī, ka aizstāvēšana pārvērtīsies par mutisku eksāmenu šajā attiecīgajā priekšmetā. Bail, ka uz uzdotu jautājumu nespēšu atbildēt, apjukšu. Ja iekšēji piekritīšu kritikai - aizstāvēt, attaisnot par spīti, lai “aizstāvētu” vai piekrist.. Kā tad reaģēt?
Liekas, ka varēju labāk, ja būtu saņēmusies.
Help! Esmu tik satraukta, ka būtu gatava pat neierasties uz aizstāvēšanu. ☹

20.02.2023 11:28 |

BerzaLll

Reģ: 20.02.2023

MartaOZ, uz tik augstiem plauktiem kā 9 nepretendēju😀 Zinu, ka nav tur tādas kvalitātes un vietām ir ūdensputra, lai tikai būtu. Tavs gadījums izklausās pēc tāda, kad smadzene strādāja un viss, ja ne laiks un tie kavējumi, bija ok.
Es sēžu, mēģinu pārlasīt to darbu, bet pilnīgi nerodas idejas, struktūra tai runai. Pilnīgs bloks smadzenēs. Nevienas loģiskas domas..
Runāju ar bijušo kursa biedreni (nebeidzām reizē, jo man bija akadēmiskais sakarā ar bērna piedzimšanu), teica, lai tveru vieglāk, viņa to runu vispār vienas dienas laikā “piedzemdēja”, un, ja tā varētu teikt, sekmes bija studiju laikā knapas, un pārlaimīgi dabūja 6 par darbu. Es jau ar priecātos par 6. Lai tik garām ir.
Bet runas domāšana šobrīd šķiet vēl grūtāka nekā paša darba rakstīšana, jo man ir tendence visas esošās problēmas padarīt par vislielākajām un smagākajām, aizmirstot vakardienu. Es pat varētu teikt, ka es labāk vēlreiz izturu dzemdību sāpes nekā šito 😀
Bāc, piedodiet, ka čīkstu..

20.02.2023 13:39 |

MartaOZ

Reģ: 09.02.2023

Man arī bija ar bakalauru viss slikti, daudz slimoju, strādāju 2 darbos, uzrakstīju apmēram 2 nedēļās, darba vadītāja vispār gribēja no manis atteikties, jo neievēroju termiņus. Beigās palaida, bet izteica komentāru, ka viņa vienkārši mani pažēlo, jo pati zina kā tas ir, bet ar darbu nebija apmierināta. Nu neko, iesūtīju darbu un cerēju kaut nu recenzents nebūtu pārāk skarbs (darba vadītāja teica, ka man ļoti “veicas” ,jo no visskarbākās man iekrita visskarbākā). Beigās no recenzenta 10 un atsevišķu jautājumu no viņas nebija, aizstāvēšanā 10 un komentārs par maģistra darba līmeņa teoriju, pētījumu un aizstāvēšanas runu. Un pie atzīmju saukšanas nosauca kā pirmo un labāko. Tā kā nav ko iespringt, bet ļoti labi saprotu par ko runā. :)

20.02.2023 12:05 |

Lula

11059

Reģ: 01.10.2016

BerzaLll @ 20.02.2023 11:48
Es nemaz īsti nesaprotu, kā tā runa jāveido. Jā, norādījumos ir, bet sanāk, ka runa ir saīsināta versija ievadam + pavisam īsa versija saturam kā tādam un + secinājumi gan ir tas, kas jādod maksimāli stipri, stiprāk nekā darbā.
No publiskas runas kā tādas nav bail, bet, ja neesmu pārliecināta par veiktā kvalitāti, tad no tā tieši ir bail. Gribētos tā, lai nav jautājumu pēc tam ?. Kaut “sēdies, 4!”, bet viss. Ļoti cīnos ar pašvērtējumu un paškritiku, pati sev esmu lielākais soģis, bet nekad nevaru saņemties sasniegt sevis noteikto latiņu, jo .. slinkums.
Nez, cik ļoti slikta aizstāvēšana var sabojāt darbu? Īpaši, ja apmulsti pie komisijas jautājuma. Te nav lekciju “atbildes nebūs šoreiz?”

Vadītājs Tev pateica, ka viss ir kārtībā, tātad viss patiešām ir kārtībā. :)
Vari vadītājam pajautāt, kādi jautājumi komisijai varētu rasties, lai vari sagatavoties.
Tev jāstrādā ar to, ka cīnies starp augstām prasībām un slinkumu. Vai nu saņemies, vai laimīgi sadzīvo ar savu slinkumu. :D
Aizstāvēšana nevar visu sabojāt tik tālu, lai Tu būtu nesekmīga. Nav jau tā, ka to darbu kāds cits tāva vietā uzrakstīja un pilnīgi neko nezini

20.02.2023 11:57 |

BerzaLll

Reģ: 20.02.2023

Es nemaz īsti nesaprotu, kā tā runa jāveido. Jā, norādījumos ir, bet sanāk, ka runa ir saīsināta versija ievadam + pavisam īsa versija saturam kā tādam un + secinājumi gan ir tas, kas jādod maksimāli stipri, stiprāk nekā darbā.
No publiskas runas kā tādas nav bail, bet, ja neesmu pārliecināta par veiktā kvalitāti, tad no tā tieši ir bail. Gribētos tā, lai nav jautājumu pēc tam 🤐. Kaut “sēdies, 4!”, bet viss. Ļoti cīnos ar pašvērtējumu un paškritiku, pati sev esmu lielākais soģis, bet nekad nevaru saņemties sasniegt sevis noteikto latiņu, jo .. slinkums.
Nez, cik ļoti slikta aizstāvēšana var sabojāt darbu? Īpaši, ja apmulsti pie komisijas jautājuma. Te nav lekciju “atbildes nebūs šoreiz😀”

20.02.2023 11:48 |

Lula

11059

Reģ: 01.10.2016

Lula @ 20.02.2023 11:40
Zinu, ka vieglāk pateikt nekā darīt, bet - nomierinies. :D Tas ir tikai papīrs un tā ir tikai maza runa, vēl jo vairāk, ja vadītājs saka, ka viss ok, tad viss ir ok.
Šī ir tā lieta, kuru pavisam noteikti vajag vienkārši kaut kā izdarīt, lai miers. Jo, patiešām, pēc gada Tev būs pilnīgi vienalga.

Un to es saku ar diviem diplomiem kabatā - nu reāli, tā nav tāda lieta, ar kuru būtu vērts sevi nomocīt. Kamēr nestudē doktorantūrā, neviens no tiem diplomdarbiem neko nenozīmē, tikai dod tev iespēju pabeigt izglītību.

20.02.2023 11:43 |

Minelūše

3788

Reģ: 31.10.2010

Ja reiz esi tik tālu nomocījusi, ka darbs gatavs un uzrakstīts, tad noteikti vari papūlēties vēl drusku. Pati noteikti saproti, ka izmest miskastē visas pieliktās pūles pārdesmit minūšu aizstāvēšanas dēļ ir muļķīgi. Motivācijai domā par gaidāmo diplomu.

20.02.2023 11:40 |

Lula

11059

Reģ: 01.10.2016

Zinu, ka vieglāk pateikt nekā darīt, bet - nomierinies. :D Tas ir tikai papīrs un tā ir tikai maza runa, vēl jo vairāk, ja vadītājs saka, ka viss ok, tad viss ir ok.
Šī ir tā lieta, kuru pavisam noteikti vajag vienkārši kaut kā izdarīt, lai miers. Jo, patiešām, pēc gada Tev būs pilnīgi vienalga.

20.02.2023 11:40 |

BerzaLll

Reģ: 20.02.2023

Nav tur daudz ko filozofēt, bet es sevi tagad esmu ar nožēlām, šaubām un nedrošību paralizējusi tā, ka pat runu nevaru sacerēt.
Ja vēl ar “nostāsti un viss” beigtos 😀 Īstā “jautrība” sāksies ar jautājumiem.. Forši, ja sava tēma interesē un krīti un stāvi par to, bet man negribas šito k*ku aizstāvēt, bet tieši pretēji😑

20.02.2023 11:39 |

Danuta

7420

Reģ: 09.09.2021

Lai kā Tev liktos, ka tagad ir pasaules gals, īstenībā, nevienam Tavs darbs tāpat neinteresē un visi gaida, kamēr ātrāk beigsies visas prezentācijas. 😁 Vnk nostāsti un miers. Ko tur daudz filozofēt?

20.02.2023 11:34 |