Aizstāvēt darbu, kas pašam riebjas

Lai kā Tev liktos, ka tagad ir pasaules gals, īstenībā, nevienam Tavs darbs tāpat neinteresē un visi gaida, kamēr ātrāk beigsies visas prezentācijas. 😁 Vnk nostāsti un miers. Ko tur daudz filozofēt?

Nav tur daudz ko filozofēt, bet es sevi tagad esmu ar nožēlām, šaubām un nedrošību paralizējusi tā, ka pat runu nevaru sacerēt.
Ja vēl ar “nostāsti un viss” beigtos 😀 Īstā “jautrība” sāksies ar jautājumiem.. Forši, ja sava tēma interesē un krīti un stāvi par to, bet man negribas šito k*ku aizstāvēt, bet tieši pretēji😑

Zinu, ka vieglāk pateikt nekā darīt, bet - nomierinies. :D Tas ir tikai papīrs un tā ir tikai maza runa, vēl jo vairāk, ja vadītājs saka, ka viss ok, tad viss ir ok.
Šī ir tā lieta, kuru pavisam noteikti vajag vienkārši kaut kā izdarīt, lai miers. Jo, patiešām, pēc gada Tev būs pilnīgi vienalga.

Ja reiz esi tik tālu nomocījusi, ka darbs gatavs un uzrakstīts, tad noteikti vari papūlēties vēl drusku. Pati noteikti saproti, ka izmest miskastē visas pieliktās pūles pārdesmit minūšu aizstāvēšanas dēļ ir muļķīgi. Motivācijai domā par gaidāmo diplomu.

Lula @ 20.02.2023 11:40

Zinu, ka vieglāk pateikt nekā darīt, bet - nomierinies. :D Tas ir tikai papīrs un tā ir tikai maza runa, vēl jo vairāk, ja vadītājs saka, ka viss ok, tad viss ir ok.
Šī ir tā lieta, kuru pavisam noteikti vajag vienkārši kaut kā izdarīt, lai miers. Jo, patiešām, pēc gada Tev būs pilnīgi vienalga.

Un to es saku ar diviem diplomiem kabatā - nu reāli, tā nav tāda lieta, ar kuru būtu vērts sevi nomocīt. Kamēr nestudē doktorantūrā, neviens no tiem diplomdarbiem neko nenozīmē, tikai dod tev iespēju pabeigt izglītību.

Es nemaz īsti nesaprotu, kā tā runa jāveido. Jā, norādījumos ir, bet sanāk, ka runa ir saīsināta versija ievadam + pavisam īsa versija saturam kā tādam un + secinājumi gan ir tas, kas jādod maksimāli stipri, stiprāk nekā darbā.
No publiskas runas kā tādas nav bail, bet, ja neesmu pārliecināta par veiktā kvalitāti, tad no tā tieši ir bail. Gribētos tā, lai nav jautājumu pēc tam 🤐. Kaut “sēdies, 4!”, bet viss. Ļoti cīnos ar pašvērtējumu un paškritiku, pati sev esmu lielākais soģis, bet nekad nevaru saņemties sasniegt sevis noteikto latiņu, jo .. slinkums.
Nez, cik ļoti slikta aizstāvēšana var sabojāt darbu? Īpaši, ja apmulsti pie komisijas jautājuma. Te nav lekciju “atbildes nebūs šoreiz😀”

BerzaLll @ 20.02.2023 11:48

Es nemaz īsti nesaprotu, kā tā runa jāveido. Jā, norādījumos ir, bet sanāk, ka runa ir saīsināta versija ievadam + pavisam īsa versija saturam kā tādam un + secinājumi gan ir tas, kas jādod maksimāli stipri, stiprāk nekā darbā.
No publiskas runas kā tādas nav bail, bet, ja neesmu pārliecināta par veiktā kvalitāti, tad no tā tieši ir bail. Gribētos tā, lai nav jautājumu pēc tam ?. Kaut “sēdies, 4!”, bet viss. Ļoti cīnos ar pašvērtējumu un paškritiku, pati sev esmu lielākais soģis, bet nekad nevaru saņemties sasniegt sevis noteikto latiņu, jo .. slinkums.
Nez, cik ļoti slikta aizstāvēšana var sabojāt darbu? Īpaši, ja apmulsti pie komisijas jautājuma. Te nav lekciju “atbildes nebūs šoreiz?”

Vadītājs Tev pateica, ka viss ir kārtībā, tātad viss patiešām ir kārtībā. :)
Vari vadītājam pajautāt, kādi jautājumi komisijai varētu rasties, lai vari sagatavoties.
Tev jāstrādā ar to, ka cīnies starp augstām prasībām un slinkumu. Vai nu saņemies, vai laimīgi sadzīvo ar savu slinkumu. :D
Aizstāvēšana nevar visu sabojāt tik tālu, lai Tu būtu nesekmīga. Nav jau tā, ka to darbu kāds cits tāva vietā uzrakstīja un pilnīgi neko nezini

Man arī bija ar bakalauru viss slikti, daudz slimoju, strādāju 2 darbos, uzrakstīju apmēram 2 nedēļās, darba vadītāja vispār gribēja no manis atteikties, jo neievēroju termiņus. Beigās palaida, bet izteica komentāru, ka viņa vienkārši mani pažēlo, jo pati zina kā tas ir, bet ar darbu nebija apmierināta. Nu neko, iesūtīju darbu un cerēju kaut nu recenzents nebūtu pārāk skarbs (darba vadītāja teica, ka man ļoti “veicas” ,jo no visskarbākās man iekrita visskarbākā). Beigās no recenzenta 10 un atsevišķu jautājumu no viņas nebija, aizstāvēšanā 10 un komentārs par maģistra darba līmeņa teoriju, pētījumu un aizstāvēšanas runu. Un pie atzīmju saukšanas nosauca kā pirmo un labāko. Tā kā nav ko iespringt, bet ļoti labi saprotu par ko runā. :)

MartaOZ, uz tik augstiem plauktiem kā 9 nepretendēju😀 Zinu, ka nav tur tādas kvalitātes un vietām ir ūdensputra, lai tikai būtu. Tavs gadījums izklausās pēc tāda, kad smadzene strādāja un viss, ja ne laiks un tie kavējumi, bija ok.
Es sēžu, mēģinu pārlasīt to darbu, bet pilnīgi nerodas idejas, struktūra tai runai. Pilnīgs bloks smadzenēs. Nevienas loģiskas domas..
Runāju ar bijušo kursa biedreni (nebeidzām reizē, jo man bija akadēmiskais sakarā ar bērna piedzimšanu), teica, lai tveru vieglāk, viņa to runu vispār vienas dienas laikā “piedzemdēja”, un, ja tā varētu teikt, sekmes bija studiju laikā knapas, un pārlaimīgi dabūja 6 par darbu. Es jau ar priecātos par 6. Lai tik garām ir.
Bet runas domāšana šobrīd šķiet vēl grūtāka nekā paša darba rakstīšana, jo man ir tendence visas esošās problēmas padarīt par vislielākajām un smagākajām, aizmirstot vakardienu. Es pat varētu teikt, ka es labāk vēlreiz izturu dzemdību sāpes nekā šito 😀
Bāc, piedodiet, ka čīkstu..

BerzaLll @ 20.02.2023 13:39

MartaOZ, uz tik augstiem plauktiem kā 9 nepretendēju? Zinu, ka nav tur tādas kvalitātes un vietām ir ūdensputra, lai tikai būtu. Tavs gadījums izklausās pēc tāda, kad smadzene strādāja un viss, ja ne laiks un tie kavējumi, bija ok.
Es sēžu, mēģinu pārlasīt to darbu, bet pilnīgi nerodas idejas, struktūra tai runai. Pilnīgs bloks smadzenēs. Nevienas loģiskas domas..
Runāju ar bijušo kursa biedreni (nebeidzām reizē, jo man bija akadēmiskais sakarā ar bērna piedzimšanu), teica, lai tveru vieglāk, viņa to runu vispār vienas dienas laikā “piedzemdēja”, un, ja tā varētu teikt, sekmes bija studiju laikā knapas, un pārlaimīgi dabūja 6 par darbu. Es jau ar priecātos par 6. Lai tik garām ir.
Bet runas domāšana šobrīd šķiet vēl grūtāka nekā paša darba rakstīšana, jo man ir tendence visas esošās problēmas padarīt par vislielākajām un smagākajām, aizmirstot vakardienu. Es pat varētu teikt, ka es labāk vēlreiz izturu dzemdību sāpes nekā šito ?
Bāc, piedodiet, ka čīkstu..

Klau, atver to lapu un kaut vai iesākumam kopē teikumus no darba un sāc rakstīt. 😀
Pati saki, ka čīksti. Tā arī ir vienīgā tava problēma, beidz čīkstēt un sāc darīt. Nesekmīga tak nebūsi.

Danuta @ 20.02.2023 11:34

Lai kā Tev liktos, ka tagad ir pasaules gals, īstenībā, nevienam Tavs darbs tāpat neinteresē un visi gaida, kamēr ātrāk beigsies visas prezentācijas. ? Vnk nostāsti un miers. Ko tur daudz filozofēt?

Piekrītu šim, beigās tāds štrunts vien tur ir, ja darbs ir izdarīts, un pat vadītājs ir pateicis, ka ir ok, tad vismaz 95%, ka darbs jau ir ieskaitīts. Nevienam tur īpaši Tava runa neinteresē, tik cik jārada iespaids, ka pati esi to taisījusi nevis nokopējusi vai samaksājusi kādam, lai uztaisa. Lai dabūtu zemāku vērtējumu par 6 ir pat diezgan jāpacenšas un darbam jābūt ļoti sliktam.

Lula, paldies! Laba doma par to kopēšanu no darba. Un tad spiest kodolīgāk. Bāc, kā jūs to visu paveicāt?! Lasīju šeit vecākas diskusijas par šo tēmu. Arī dažām citām bijušas šaubas - par publisko runu kā tādu, par cerību uzlabot darba vērtējumu tieši aizstāvēšanas laikā, ja vadītājs un/vai recenzents novērtējis knapi (man vēl nav recenzijas). A es pat runu izdomāt nevaru.
Man šķiet, ka mana nervu sistēma mani var novest līdz pat nesekmībai. Atceros, ka reiz vienā priekšmetā dabūju nesekmīgu, jo nervi tā uzdeva, ka normālus teikumus nevarēju salikt kopā.
Bail arī, ka uznāks klepus lēkme.. Pēc gripas joprojām atlieku klepus. Ģimenes ārsts, redzot mani, vispār ieteica padomāt par atlikšanu, jo ar visu klepu, zāļu kaudzēm un emocionālo stāvokli, ieteica sevi pasaudzēt. (Ir trauksmes un depresijas fons). Kopš šitās slimošanas esmu zaudējusi 5kg un iepriekš īsti liekā svara nebija. Bet negribu neko atlikt, jo tad jau darbs arī pa jaunam jātaisa, ja nodots jau vērtēšanai ir. Ja varētu jau tagad nodotu aizstāvēt nākamajā aizstāvēšanā, tad droši vien padotos šim kārdinājumam.

Pilnai laimei paskatījos youtube kaut kādu dažus gadus pavecu bakalauru aizstāvēšanas video (cita skola vispār gan un man tas nemaz nav bakalaurs, bet 1.līmenis), man reāli nelabi palika.. 😰
Zinu, ka līdz recenzijas saņemšanai kāds skelets ir jāuzmet, jo, ja recenzija būs apbēdinoša, vēl jo mazāk būšu spējīga sākt. Vot, bijusī biedrene gan teica, ka tikai tad, kad sagaidīja recenziju, sāka taisīt runu, un uztapināja vienas dienas laikā. Paspēja vēl veiksmīgi nokomunicēt ar vadītāju par recenzenta jautājumu neskaidrībām, un nieks vien bija. Kā publiskā runātāja galīgi nav, savs darbs viņai riebās tāpat kā man, bet viņas pluss - pofigisms un optimisms, stabilāka nervu sistēma.

Cik jūsu aizstāvēšanas ilgi gāja? Brr, vienā video vienu studentu, šķiet, 25 minūtes cepināja..

Neatceros, ka man butu bijusi, kada aizstavibas runa. Uztaisju prezentaciju, tas beigas atbildeju recenzenta jautajumiem un uzklausiju komisijas jautajumus.
Atceries, ka pie aizstavesanas var novilkt tikai vienu atzimi zemak, kā ir ielicis recenzents.
Sava darba laikā ar domaju sliktakas domas. Biju emocionali sagrauta- Covid laiks, berni macas no majam, man darbs, jaraksta bakalaurs, visi majas darbi.. negribu to laiku atcereties.
Bet cik laba sajuta pēc aizstāvēšanas, ka vari no rita celties un vakara iet gulet nedomajot par to sadodito darbu.😁
Un Tava diploma atzime vien intereses tikai ta, ja gribesi turpinat macities.

BerzaLll @ 20.02.2023 14:11

Cik jūsu aizstāvēšanas ilgi gāja? Brr, vienā video vienu studentu, šķiet, 25 minūtes cepināja..

Maksimums 10-15 minutes. Bija jaiekļaujas 7min gara runā un atbildeju uz 3 jaitajumiem.

Bail, ka uz uzdotu jautājumu nespēšu atbildēt, apjukšu. Ja iekšēji piekritīšu kritikai - aizstāvēt, attaisnot par spīti, lai “aizstāvētu” vai piekrist.. Kā tad reaģēt?

Par to iesaku pajautāt vadītājai, un iedod arī kādu piemēru. Ja Tev tur tiešām ir kaut kas muļķīgs uzrakstīts, manuprāt labāk ir piekrist, ka tas ir nepareizi, un pareizi ir tā un šitā. Par to atzīmi var paaugstināt. Bet nu tur arī jautājums vai tiešām ir uzrakstīts nepareizi, vai arī Tu vnk pati sev to iestāsti un visu padarīsi tikai vēl sliktāku.

Jā, arī man riebās savs darbs. Teorija vēl ok, bet praktiska daļa bija briesssssmīga un man pat bija kauns stāvēt visu priekšā un aizstāvēt TO! Bet, ko vajag, to vajag! Tik daudz gadi pagājuši, taču joprojām no kauna gribētos saķert galvu 😁😁 Bet atzīme bija laba un aizstāvēju arī labi. Galu galā, tu tomēr savā ziņā jau esi profesionālis vai kā minimums, pieaudzis cilvēks. Tādēļ ir jāsaņem sevi rokās un vienkārši jāpabeidz iesāktais un miers.
Galu galā, ok, pieņemsim, ka tev uz šo brīdi tēma nepatīk vai darbs nepatīk, taču tas ir tavs darbs. Tādēļ tev tas ir jāaizstāv un, pats galvenais, jāpārzina tēma un jāpārzina, ko tu vispār esi tur ierakstījusi.
Bet galvenais ir radīt iespaidu, ka esi gudra un saproti, par ko runā.
Atceros, kad bija pirmsaizstavēšana, tad komisija ļoti centās mani iegāzt ar saviem dziļi subjektīvajiem viedokļiem, kas nesakrita ar manis teikto manā darbā, taču tāpat izkūlos. Īstajās aizstāvēšanās gāja labāk un jautājumi bija tādi, ka saproti, ka uzdod vienkārši uzdošanas pēc. Ja visu praktisko esi izdarījusi, tad aizstāvēšana ir ķeksis. Mazāk streso, izdari to un būs tev miers 😁😁

Man ar bakalaura rakstīšanu gāja grūti, jo tieši nodošanas laiks sakrita ar iešanu prom no darba attiecīgajā jomā. Jeh, riebīgi atcerēties. Biju nenormālīgā stresā, likās, ka viss slikti. Gribēju atmest ar roku burtiski pēdējā mēnesī. Prezentēšanas rītā bija slikta dūša, trūka elpa, biju pamatīgi sastresojusies, neizgulējusies (prezentēju ZOOMā, Covid laikā), taču stress apstājās pie pirmā prezentētāja, kad pašpārliecinātākā meitene prezentēja savu, atvainojos, "sūdu". Saku to, ko man teica kādreiz - nestreso, uzēd šokolādi un būs jau labi. Ja viss ir uzrakstīts, atliek tikai piespicēt prezentāciju un godam darbu aizstāvēt.

FDieviete @ 20.02.2023 14:20

Neatceros, ka man butu bijusi, kada aizstavibas runa. Uztaisju prezentaciju, tas beigas atbildeju recenzenta jautajumiem un uzklausiju komisijas jautajumus.
Atceries, ka pie aizstavesanas var novilkt tikai vienu atzimi zemak, kā ir ielicis recenzents.
Sava darba laikā ar domaju sliktakas domas. Biju emocionali sagrauta- Covid laiks, berni macas no majam, man darbs, jaraksta bakalaurs, visi majas darbi.. negribu to laiku atcereties.
Bet cik laba sajuta pēc aizstāvēšanas, ka vari no rita celties un vakara iet gulet nedomajot par to sadodito darbu.?
Un Tava diploma atzime vien intereses tikai ta, ja gribesi turpinat macities.

Tiešām tikai vienu atzīmi zemāk? Teiksim, situācijas, kad persona vispār nav savu darbu rakstījusi pati, līdz ar to aizstāvēšanā arī izgāžas, VAI persona, kas tā sastresojas uz aizstāvēšanu, ka nevar normāli parunāt vai argumentēt.. neticas, ka max 1 atzīmi var novilkt uz leju😕